Kas notiek pasaulē

Pārdošanā eksotisku dzīvnieku gaļa

Lielbritānijas veikalos un restorānos nelikumīgi tiek pārdota sikspārņu gaļa, lai gan pastāv starptautiski likumi, kas aizliedz Eiropā to tirgot un lietot uzturā. ”Fakts, ka aizsargājamu sugu sikspārņi tiek medīti un slepus importēti, rada nopietnas bažas, nemaz jau nerunājot par tām briesmām, ko cilvēku veselībai rada nepārbaudītas gaļas ēšana,” saka Ričards Bārnvels no Pasaules dabas fonda. Atsevišķās Āfrikas zemēs augļsikspārņi jau kopš seniem laikiem ir nozīmīgs uztura avots, un Malaizijā un Indonēzijā dažu retāko sugu augļsikspārņu skaits ir krasi sarucis, jo notiek tirdzniecība ar to gaļu. Seišeļu salās sikspārņu gaļas ēdieni ar kariju tiek uzskatīti par delikatesi. Taču, kā rakstīts Londonas The Sunday Times, sikspārņi ”nav vienīgie apdraudētie dzīvnieki, pēc kuriem Eiropā ir pieprasījums”. Beļģijas galvaspilsētā Briselē, piemēram, restorānos pasniedz šimpanžu gaļu.

Nervozas kustības

Aptuveni 15 procentiem cilvēku ir raksturīgi nervozi paradumi, teikts Kanādas laikrakstā Globe and Mail. Pētnieki atzīmē, ka nervozējot cilvēki mēdz ”virpināt matu šķipsnu, mīņāties, šūpot kājas, knibināt nagus un tamlīdzīgi”. Kāpēc viņi tā dara? Psihiatre Pegija Rihtere no Toronto Atkarības un psihiskās veselības centra uzskata, ka šādas ierastas kustības cilvēku nomierina. Klīniskās psiholoģijas speciālists Pols Kellijs apgalvo, ka tās izraisa spriedze un tā ir neapzināta reakcija, kas iestājas automātiski un sagādā atvieglojumu saspringtā situācijā. Kā uzskata speciālisti, nervozās kustības ”var iemācīties pārtraukt un galu galā vispār atmest, ņemot talkā aizstāšanas terapiju, — tas nozīmē, ka, pieķerot sevi izdarām šādas kustības, jākoncentrē uzmanība uz kaut ko citu”, rakstīts Globe.

Atkarība no kolas?

Meksikā viens iedzīvotājs gadā vidēji izdzer 160 litrus kolas dzērienu, ziņo Asociación Mexicana de Estudios para la Defensa del Consumidor (Meksikas pētniecības asociācija patērētāju aizsardzībai). Ik gadus kolas dzērieniem tiek iztērēts vairāk naudas nekā desmit galvenajiem pārtikas produktiem kopā. Daži pat apgalvo, ka šo bezalkoholisko dzērienu lielais patēriņš ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc meksikāņi cieš no nepietiekama uztura. Atsevišķas kolas dzērienu sastāvdaļas var kavēt kalcija un dzelzs uzsūkšanos organismā. Ar kolas dzeršanu tiek saistītas arī tādas problēmas kā paaugstināts nierakmeņu veidošanās risks, kariess, aptaukošanās un paaugstināts asinsspiediens, kā arī bezmiegs, kuņģa čūla un trauksmes sajūta. ”Agrāk mēs bijām ”kukurūzas tauta”,” teikts Consumer’s Guide Magazine, ”bet tagad mūs var nosaukt par ”kokakolas tautu”.”

”Taisnīgs karš”?

”Karš Dienvidslāvijā ir izraisījis baznīcu vidū īstu šķelšanos, kuras pamatā ir tradicionālās ”taisnīga kara” koncepcijas skaidrojums,” atzīmēts franču laikrakstā Le Monde. Ideju par taisnīgu karu (jus ad bellum) izvirzīja jau Augustīns, kas dzīvoja piektajā gadsimtā. Kā rakstīts Le Monde, starp kara ”morālajiem” attaisnojumiem, ko formulēja vēlāka laika katoļu filozofs Akvīnas Toms, bija šādi nosacījumi: ir jābūt ”taisnīgam iemeslam”, karam jābūt ”pēdējam līdzeklim”, nepieciešams, lai tam, kas karo, piederētu ”likumīga vara”, un ”ieroču lietošana [nedrīkst atnest] lielāku postu un nekārtības kā novēršamais ļaunums”. Vēl viens kritērijs, kas tika pievienots 17. gadsimtā, ir ”izredzes uz panākumiem”. Lielākā daļa baznīcu mūsdienās noraida ”svētā kara” ideju, taču debates par ”taisnīga kara” koncepciju joprojām turpinās.

Brazīlijas seksuāli aktīvā jaunatne

Brazīlijā ”33 procenti meiteņu un 64 procenti zēnu pirmo reizi stājas dzimumattiecībās starp 14 un 19 gadu vecumu”, ziņo O Estado de S. Paulo. Turklāt desmit gadu laikā ir divkāršojies 15 līdz 19 gadus vecu brazīliešu meiteņu skaits, kuras uzsāk dzimumdzīvi pirms laulībām. Kā izsakās demogrāfe Elizabete Ferasa, ”attieksme pret seksu ir būtiski mainījusies”. Kādā pētījumā, piemēram, tika noskaidrots, ka 18 procentiem Brazīlijas pusaudžu jau ir vismaz viens bērns vai patlaban ir gaidāms bērns.

 Cik droši var justies slimnīcā?

”Īrijas slimnīcās pacientiem ir vairāk nekā 10 procentu varbūtība dabūt kādu infekciju,” rakstīts The Irish Times. Slimnīcā iegūto infekciju dēļ pacientiem nepieciešama papildu ārstēšana un jāpavada slimnīcā ilgāks laiks. Viens šāds inficēšanās gadījums caurmērā var izmaksāt 2200 ASV dolāru, un, ja infekcija ir iekļuvusi asinsritē, slimniekam, iespējams, jāpaliek slimnīcā vidēji 11 dienas ilgāk. Sevišķi lielas bažas izraisa ”supermikrobu” infekcijas, kas ”aizvien sekmīgāk spēj pretoties plašam antibiotiku klāstam”, teikts minētajā laikrakstā. Vislielākais risks slimnīcā inficēties ar kādu lipīgu slimību ir ”veciem cilvēkiem, maziem bērniem, pacientiem, kas ilgstoši uzturas slimnīcā, [un] tiem, kam ir hroniski veselības traucējumi, piemēram, kāda sirds slimība vai hronisks bronhīts”.

Gēnu ir vairāk, nekā domāja agrāk

Zinātnieki nesen ir izlabojuši savus aprēķinus, un tagad viņi lēš, ka ikvienā cilvēka šūnā ir aptuveni 140 000 gēnu, informē The New York Times. Saskaņā ar agrākajiem aprēķiniem, tika uzskatīts, ka šis skaits ir 50 000 līdz 100 000. Tas nozīmē, ka cilvēka organisms ir daudz sarežģītāks, nekā līdz šim tika domāts. Gēni liek organisma šūnām sakārtot aminoskābes pareizajā secībā, lai ražotu olbaltumvielas. Fakts, ka zinātnieku aprēķinātais skaitlis ir ievērojami palielināts, ”norāda uz to, cik daudz mums vēl ir jāmācās par cilvēka ģenētisko programmu”, teikts laikrakstā.

Viedoklis par elli ir mainījies

Gadsimtiem ilgi katoļu baznīca ir mācījusi, ka elle ir vieta, kur ļaunu cilvēku dvēseles cieš mūžīgas mokas. Šis viedoklis tagad acīmredzot ir mainījies. ”[Elle] nav sods, ko no ārienes uzliek Dievs,” saka pāvests Jānis Pāvils II, ”bet gan to priekšnosacījumu tālāka attīstība, kurus cilvēki paši izveidojuši jau šajā dzīvē.” Šie pāvesta vārdi ir lasāmi laikrakstā L’Osservatore Romano. ”Elle ir nevis vieta,” saka pāvests, ”bet stāvoklis, kādā atrodas tie, kas labprātīgi un noteikti nošķir sevi no Dieva — visas dzīvības un prieka avota.” Viņš piebilst, ka ”mūžīgais nolādējums” nenāk no Dieva, bet gan ”radība pati aizslēdz sevi [Dieva] mīlestībai”.

Staigāt ir veselīgi

Iešana ne tikai palīdz nokristies svarā un mazina stresu, bet arī pazemina ”asinsspiedienu un sirdslēkmes risku”, teikts Toronto laikrakstā The Globe and Mail. Lai saglabātu veselību, jābūt gatavam ziedot daļu sava laika. Cik daudz laika būtu jāveltī veselības uzturēšanai? ”Saskaņā ar Canada’s Physical Activity Guide to Healthy Active Living, ja jūs soļojat mērenā tempā, jums jācenšas sasniegt 60 minūtes dienā, staigājot ne mazāk kā 10 minūtes vienā reizē.” Saglabāt veselību palīdz arī ātra iešana vai braukšana ar velosipēdu 30 līdz 60 minūtes dienā vai lēns skrējiens 20 līdz 30 minūtes dienā. Globe iesaka vilkt kājās vieglus apavus, kas laiž cauri gaisu un labi balsta pēdu, kam ir elastīgas zoles un polsterētas starpzoles un kas nesaspiež kāju pirkstus.

Laicīgs brīdinājums

”Iespējams, pasaule stāv uz ”superkatastrofu” desmitgades sliekšņa,” balstoties uz kādu Londonas Financial Times rakstu, sacīts žurnālā World Press Review. Norādot uz tādām dabas katastrofām kā viesuļvētras un zemestrīces, Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness starptautiskā federācija brīdina, ka liels skaits zemeslodes iedzīvotāju var kļūt par katastrofu upuriem. ”No pasaules 50 visstraujāk augošajām pilsētām 40 atrodas zemestrīču zonā, un puse pasaules iedzīvotāju mīt piekrastes rajonos, ko apdraud jūras līmeņa celšanās,” teikts žurnālā. Vēl viena draudīga iezīme ir fakts, ka, lai gan katastrofas vēršas plašumā, daudzās valstīs valdība paredz mazāk līdzekļu palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijās.

Garā nakts

”Majestātiskā tumsa.” Tā norvēģu polārpētnieks Fritjofs Nansens raksturoja ”Mörketid”, kā norvēģi dēvē polāro nakti — laiku, kad Norvēģijas ziemeļos saule vispār neuzlec. Divus mēnešus ap dienas vidu uz dažām stundām parādās tikai nespodra, pelēki sārta atblāzma. Bet ne visiem patīk šis tumšais laiks. Kā var lasīt laikrakstā Ibbenbürener Volkszeitung, 21,2 procenti norvēģu, kas dzīvo aiz polārā loka, cieš no ziemas depresijas, kuras cēlonis, iespējams, ir melatonīna trūkums (melatonīns ir hormons, kas tiek ražots smadzenēs). Vienīgās zāles pret to ir gaisma. Tomēr polārblāzmas mirdzums, sniegs, kas zaigo mēness gaismā, un tumsā izkaisīto ciemu mājīgās gaismas aizvien vairāk tūristu vilina doties aiz polārā loka.