Noa — cilvēks, kas staigāja ar Dievu. Kā tapa videofilma

”VIŅŠ runā par to jau no paša agra rīta. Dienas laikā viņš to noskatās trīs četras reizes un vēl vienu reizi — pirms gulētiešanas.” Tā kāda sieviete no Kalifornijas raksta par sava divus gadus vecā dēlēna aizraušanos ar filmu Noa — cilvēks, kas staigāja ar Dievu. * ”Kad viņš spēlējas ārā,” raksta māte, ”viņš paņem āmuru un stāsta, ka taisīs šķirstu, kurā varēs izglābties.”

Kāda cita māte vēstulē raksta: ”Man jāsaka Jums liels paldies par pūlēm, laiku un mīlestību, ko esat ieguldījuši videofilmas veidošanā. Manam dēlam ir trīs gadi, un viņš ir iemācījies no galvas gandrīz visu filmu, pat visas skaņas. Tā ir viņa mīļākā filma, un viņš grib to skatīties katru dienu, divas trīs reizes dienā.”

Danjela, kāda maza meitene, raksta: ”Man patīk filma, un es gribu rīkoties tāpat kā Noa. Es ceru, ka jūs taisīsiet vēl filmas, ko skatīties bērniem.”

Jāatzīst gan, ka videofilmu veidošana prasa daudz laika. Vai zināt, kāpēc?

Kā tapa filma par Nou

Ilgu laiku pirms zīmējumu tapšanas un pašas filmēšanas scenārists sāka strādāt pie sižetiskās līnijas, kuras pamatā bija stāstījums, kas atrodams Bībelē. Pēc tam tapa skices, un vēl pēc kāda laika bija gatavs filmas scenārijs. Vēlāk, vadoties pēc skicēm, mākslinieki varēja attēlot notikumus iecerētajā secībā. Mākslinieki un citi cilvēki, kas piedalījās filmas veidošanā, apspriedās, kā attēlot Noas dzīvi — kuras filmas daļas veidot, filmējot aktierus, un kuras attēlot zīmējumos. Aktieru epizodes palīdz bērnam iztēloties notikumus un saprast, ka Bībelē stāstīts par reāliem cilvēkiem, kas uzticīgi kalpoja Jehovam pirms vairākiem gadu tūkstošiem.

Pēc tam bija jāatrod aktieri, kas tēlos Nou un viņa ģimenes locekļus. Bija jāizveido arī tērpu skices un jānolemj, kāds būs krāsu tonālais risinājums attiecīgās epizodēs. Tas bija nepieciešams tāpēc, ka mākslinieki nevarēja zīmēt Nou un viņa ģimenes locekļus, neredzējuši, kā aktieri izskatīsies tērpos. Mākslinieku uzdevums bija panākt, lai zīmējumi atbilstu aktieru tēlotajām epizodēm. Bet vēl pirms tam bija jānolemj, kur notiks filmēšana.

Filmas veidotāji izvēlējās Dāniju, jo Dānijas Sargtorņa biedrības filiālē strādā cilvēki, kam ir pieredze dekorāciju un butaforiju izgatavošanā, un tajā ir pietiekami lielas telpas, kas bija nepieciešamas filmēšanai. Uz Dāniju devās filmēšanas grupa no Audio un video ierakstu nodaļas, kas atrodas Sargtorņa biedrības izglītības centrā Patersonā (Ņujorkas štats, ASV), un filmas uzņemšanā piedalījās arī Sargtorņa biedrības Dānijas filiāles darbinieki. Filmas teksts ir veidots stāstījuma formā, tāpēc nav jāveido sinhrons dialogu tulkojums, un tas atvieglo filmas ieskaņošanu citās valodās.

Darbs ar speciālu kameru

Vadoties pēc skicēm, mākslinieki sagatavoja vairākus simtus zīmējumu akvareļa tehnikā. Tie bija ne tikai taisnstūrveida, bet arī neregulāras formas zīmējumi — atkarībā no rakursa, kādā attiecīgo epizodi bija paredzēts filmēt. Neviens no zīmējumiem nebija lielāks par 56 reiz 76 centimetriem, un lielākā daļa zīmējumu bija 28 reiz 38 centimetrus lieli.

Zīmējumi tika filmēti ar īpašu kustīgu kameru. Lai panāktu attēla telpiskumu, zīmējumi tika izvietoti trīs plānos: fonā, vidējā attālumā un priekšplānā. Tā tika radīts iespaids, ka aina tiek filmēta caur kokiem, ziloņa kājām vai kaut ko citu. Ar datora palīdzību  kameru varēja vadīt tā, lai attēls tiktu panoramēts, attālināts vai pievilkts tuvāk. Tā tika panākts kustīga attēla efekts, kaut gan patiesībā kustējās kamera, nevis tas, kas attēlots zīmējumā.

Tā kā Sargtorņa biedrībai nav līdzekļu un pieredzes, kas nepieciešami, lai veidotu īstas animācijas filmas, tika nolemts, ka šāds paņēmiens — aktieru ainas kopā ar zīmējumiem — ir pieņemams un praktisks risinājums. Filma, kas veidota šādā tehnikā, ir iepatikusies bērniem vecumā no 3 līdz 12 gadiem, un tieši viņiem šī filma ir paredzēta. Turklāt filma ļauj skaidri saprast, ko mēs mācāmies, domājot par Nou un notikumiem, kas risinājās viņa dzīves laikā. Jautājumi uz videokasetes vāciņa palīdz vecākiem pārrunāt ar bērniem filmā redzamos notikumus.

Daudzviet filmā ir izmantota datorprogrammu palīdzība, piemēram, tajā vietā, kur ir attēlots, kā pieņemas spēkā lietusgāze. Kā viegli var saprast, filmas veidošanā ir ieguldīts daudz laika un pūliņu.

Bībeles vēstījumi nemainās, tāpēc filmu Noa — cilvēks, kas staigāja ar Dievu vienmēr varēs izmantot, lai palīdzētu bērniem iegūt zināšanas par Bībeles vēsturi. Simtiem bērnu un vecāku vēstulēs ir pateikušies par šo filmu un lūguši, lai tādas filmas iznāktu arī turpmāk. Kāda rakstītāja izteicās šādi: ”Man ir 50 gadu, un ilgs laiks ir pagājis, kopš es audzināju savus bērnus. Es domāju, ka tā būtu nenovērtējama palīdzība, ja vecākiem, kas audzina bērnus tagad, būtu sava videotēka ar Bībeles stāstiem.”

[Zemsvītras piezīme]

 [Shēma/Attēls 25. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Kustīga kamera ļāva atdzīvināt zīmētās ainas

[Attēli 22., 23. lpp.]

Darbs pie filmas sākās ar skicēm

[Attēli 23. lpp.]

Lielākā daļa aktieru epizožu tika filmētas Dānijā

[Attēli 24., 25. lpp.]

 Mākslinieki izveidoja vairāk nekā 230 zīmējumu

[Attēli 25. lpp.]

Montējot filmu ar datora palīdzību, tika pievienoti speciāli efekti, teksts, mūzika un dažādas skaņas