Vai Meksikā tiks atļauta lielāka sirdsapziņas brīvība?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

RELIĢISKĀ brīvība Meksikā ir noteikta ar likumu. Tomēr likumā ir ietverti arī daži pielūgsmes brīvības ierobežojumi. Piemēram, priekšstats par atteikšanos pildīt karadienestu sirdsapziņas dēļ šajā valstī ir diezgan svešs. Tāpēc Meksikas Nacionālās neatkarīgās universitātes (MNNU) Juridisko pētījumu institūts izlēma organizēt starptautisku konferenci ”Atteikšanās reliģiskās pārliecības dēļ Meksikā un pasaulē”. MNNU Juridisko pētījumu institūts ir pakļauts valdībai, un tā mērķis ir pētīt spēkā esošos likumus un to izmantojumu. Meksikas Jehovas liecinieki tika uzaicināti nosūtīt uz konferenci pārstāvi, kas runātu par tēmu ”Jehovas liecinieki un atteikšanās reliģiskās pārliecības dēļ”.

Uzstājas profesori

Runā ”Atteikšanās reliģiskās pārliecības dēļ starptautiskajā likumdošanā”, ar kuru uzstājās Granadas (Spānija) Juridiskās universitātes profesors Dr. Havjers Martiness Torrons, tika norādīts, ka sirdsapziņas brīvība un tiesības atteikties pildīt kādus likumus vai pienākumus sirdsapziņas dēļ ir starptautiski atzīta norma. Viņš pieminēja Jehovas liecinieku situāciju Spānijā un M. Kokinaka lietu Grieķijā. *

MNNU Juridisko pētījumu institūta profesors Dr. Hosē Luiss Soberaness Fernandess, runāja par tēmu ”Meksikas pieredze”. ”Mums jāuzsver, ka Meksikas likums par reliģiskām apvienībām un publisku pielūgsmi faktiski aizliedz atteikšanos kaut ko darīt sirdsapziņas dēļ,” viņš sacīja, atsaukdamies uz likuma pirmo pantu, kurā teikts: ”Neviens cilvēks nekādā gadījumā savas reliģiskās pārliecības dēļ nav atbrīvots no šīs valsts likumu ievērošanas. Neviens nedrīkst izmantot reliģiskus iemeslus, lai izvairītos no likumā noteiktajiem pienākumiem.” Runas nobeigumā Dr. Soberaness sacīja: ”Mēs uzskatām, ka Meksikā steidzami jāizdod likums, kas paredzētu atteikšanos kaut ko darīt sirdsapziņas dēļ.”

Profesors akcentēja faktu, ka Meksikā katru gadu simtiem Jehovas liecinieku bērnu mācību iestādēs sastopas ar problēmām, jo viņi, balstīdami savu pārliecību uz Bībeli, atsakās salutēt karogam. Dažiem Jehovas liecinieku bērniem tāpēc pat netika atļauts pierakstīties skolā. Taču ar Cilvēktiesību komisijas starpniecību tika iesniegtas apelācijas sūdzības, un daudzi no šiem bērniem atguva iespēju izglītoties. Dažas izglītības sistēmas amatpersonas ir veikušas pasākumus, lai bērni netiktu izslēgti no skolas, bet vairāki skolotāji tos ignorē. Varas iestādes pret Jehovas liecinieku uzskatiem ir bijušas iecietīgas, bet nepastāv ar likumu noteiktas normas, kas būtu jāievēro Meksikas skolām.

Vēl konferencē tika apskatīti citu reliģiju pārstāvju atteikumi pildīt kādas prasības reliģiskās pārliecības dēļ, piemēram, prasību strādāt dienās, kuras viņi uzskata par svētām, prasību darbā valkāt tādu apģērbu, kas ir pretrunā ar viņu ticību, utt. Tika runāts  arī par atteikšanos pildīt militāro dienestu un atteikšanos no atsevišķiem ārstēšanas veidiem.

Jehovas liecinieki un valsts

Meksikas Jehovas liecinieku filiāles darbinieks īsi izklāstīja galvenos Jehovas liecinieku uzskatus. Viņš paskaidroja, ka Jehovas liecinieki ievēro tādus Bībeles principus kā to, kas pausts Lūkas 20:25 un liek kristiešiem ”dot ķeizaram, kas ķeizaram pieder”. Viņš atsaucās arī uz Romiešiem 13:1, kur teikts, ka kristiešiem jāciena laicīgā vara. Jehovas liecinieku pārstāvis uzsvēra, ka liecinieki ir parasti pilsoņi, kas ievēro likumus, maksā nodokļus, dzīvo kārtīgu dzīvi, uztur mājās tīrību un sūta bērnus skolā.

Pēc tam viņš norādīja uz Bībeles pamatojumu, kāpēc Jehovas liecinieki nesalutē karogam, — tas ir rakstīts Desmit baušļos, 2. Mozus 20:3—5: ”Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem.”

Jehovas liecinieki pielūdz tikai un vienīgi Dievu un nekādā gadījumā nepielūdz nekādus tēlus. Bet viņi nekad neizturas ar necieņu pret valsts simboliem, nedz arī izsakās par tiem ar nicinājumu.

Lai spilgtāk ilustrētu Jehovas liecinieku viedokli šajā jautājumā, tika parādīta videofilma Violetie trīsstūri, kurā ir atainota Jehovas liecinieku stingrā nostāja Vācijā nacistu valdīšanas laikā (1933—1945). Videofilmā ir stāstīts par Kuserovu ģimeni, kas nelokāmi palika pie saviem uzskatiem tad, kad valdīja nacistu režīms. *

Tad tika pastāstīts, kāds pamatojums Bībelē ir Jehovas liecinieku atteikumam piekrist asins pārliešanai. (1. Mozus 9:3, 4; Apustuļu darbi 15:28, 29.) Jehovas liecinieku pārstāvis informēja klausītājus par to, kā visā pasaulē darbojas komitejas saziņai ar slimnīcām. Vēl tika pieminēts, ko bezasins ķirurģijas jomā ir sasnieguši ārsti, kas operējuši Jehovas lieciniekus.

Katru dienu konferenci apmeklēja ap 100 cilvēku, no kuriem daudzi bija juristi. Bija klāt arī Meksikas Reliģisko lietu pārvaldes pārstāvji. Visiem klātesošajiem bija iespējams dzirdēt speciālistu viedokli par atteikšanos pildīt atsevišķus likumus vai pienākumus sirdsapziņas dēļ. Šis priekšstats ir jauns Meksikas likumdevējiem, lai gan tas ir plaši atzīts daudzās demokrātiskās valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Francijā, Portugālē un Spānijā, kā arī dažās bijušā komunistiskā bloka valstīs, piemēram, Čehijā un Slovākijā.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 21. lpp.]

Jehovas liecinieki Meksikā augstu vērtē brīvību sludināt