”Zirnekļa tīkla mežģīnes” — paragvajiešu izsmalcinātie rokdarbi

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA PARAGVAJĀ

PARAGVAJA, Asunsjonas pilsēta. Gaidot, kamēr no lidmašīnas tiks atvestas mūsu somas, izmantojam laiku, lai pamestu skatu apkārt. Pēkšņi sieva mani pievelk pie kāda stenda. ”Tas ir kaut kas vienreizīgs!” viņa izsaucas, norādīdama uz brīnišķīgu mežģīņu galdautu, kas izstrādāts ļoti sarežģītā rakstā. Viņai tūlīt gribas zināt, kā galdauts ir darināts.

Zirnekļa tīkla mežģīnes ir mežģīņu veids, kas cēlies Arābijā. Kā teikts grāmatā Paraguay, Informaciones generales y Turísticas, ”tās ienāca Kanāriju salās un Spānijā, bet laikā starp 17. un 18. gadsimtu — Paragvajā, kur tā dēvētās saules mežģīnes no Tenerifes ieguva nosaukumu Paragvajas mežģīnes jeb njanduti”. Paragvajas mežģīņu meistari šīm smalkajām mežģīnēm piešķīra jaunas iezīmes un to rakstos iekļāva vietējo augu un dzīvnieku motīvus. Kaut arī šīs mežģīnes nav paragvajiešu izgudrojums, paragvajieši tās ir papildinājuši ar jauniem dūrieniem. Mežģīņu darināšana daudziem vietējiem iedzīvotājiem ir kļuvusi par iztikas avotu.

Kā top šīs sarežģītās mežģīnes, kas atgādina zirnekļa tīklu? Lai palīdzētu to noskaidrot, mūsu pavadonis mūs aizveda 30 kilometrus uz austrumiem no Asunsjonas — uz mazu pilsētu ar nosaukumu Itaugva. Viņš pastāstīja, ka liela daļa Paragvajas zirnekļa tīkla mežģīņu tiek darinātas šajā pilsētā un tās rajonā. Galvenās ielas veikalu skatlogos patiešām varēja redzēt daudz mežģīņainu izstrādājumu.

Kāda veikala īpašniece ar mums sirsnīgi sasveicinājās un parādīja vairākus ļoti skaistus izstrādājumus. Viņa paskaidroja: ”Ar rokām gatavotās mežģīnes tiek iedalītas pēc to darināšanas veida. Zirnekļa tīkla mežģīnes pieder pie šūtajām mežģīnēm. Lielākā daļa meistaru savus mežģīņu rakstus zina no galvas, bet citi izmanto paraugus. Viņi iestiprina kokvilnas audumu koka rāmī un gatavo mežģīnes, izmantojot adatu un diegu. Šo darbu viņi iemācās no savām mātēm, būdami vēl bērni, un vēlāk to māca saviem bērniem.”

Zirnekļiem, kas auž riteņveida tīklus, šāda tīkla izveidošanai ir nepieciešamas tikai divas vai trīs stundas. ”Lai no rupja diega pagatavotu galdautu galdam, pie kura var sēdēt astoņi cilvēki, ir vajadzīgi divi līdz trīs mēneši. Tikpat liela galdauta pagatavošanai no smalka diega ir nepieciešami seši līdz astoņi mēneši,” sacīja veikala īpašniece. ”Jo smalkāks ir diegs, jo skaistāks rezultāts.”

Parādīdama mums baltu mežģīņu sedziņu, viņa paskaidroja: ”Sedziņas centrā ir guavas zieda ornaments, kuru veidojot ir jāskaita katrs pavediens. To izšūt ir ļoti grūti, un, izmantojot smalku diegu, darbs ilgst divas nedēļas. Sākotnēji mežģīņu meistari šuva vienīgi ar smalku pavedienu, un mežģīnes bija ļoti dārgas. Lai izstrādājumi būtu ātrāk gatavi un nebūtu tik dārgi, daudzi meistari sāka izmantot rupjākus diegus.”

Veikalā mēs varējām aplūkot daudzkrāsainas un baltas sedziņas, galdautus un citus sadzīves priekšmetus. Kad apvaicājos par drēbēm, veikala īpašniece mums parādīja savas meitas kleitu, ar kuru viņa acīm redzami ļoti lepojās. Tā bija brīnišķīga, kupla kleita ar mežģīnēm visās varavīksnes krāsās. Citos veikalos mēs redzējām skaistas, smalkām mežģīnēm rotātas pastkartes. Ir pilnīgi saprotams, kāpēc zirnekļa tīkla mežģīnes tiek uzskatītas par paragvajiešu slavenākajiem rokdarbiem.

 [Attēls pa visu lapu 18. lpp.]