Kas ir El Ninjo?
Kas ir El Ninjo?
Kad netālu no Limas (Peru) Apurimakas upe, kas jau vairākus gadus bija izsīkusi, aizskaloja prom gandrīz visu Karmenas iedzīvi, viņa sacīja: ”Šāda nelaime ir piemeklējusi daudzus no mums — ļoti daudzus. Es nebūt neesmu vienīgā.” Tālāk uz ziemeļiem okeāna piekrastē esošo Sečuras tuksnesi spēcīgas lietusgāzes uz laiku pārvērta par otru lielāko Peru ezeru, kas aizņēma apmēram 5000 kvadrātkilometru lielu platību. Cituviet pasaulē bija vērojami plūdi, spēcīgi cikloni un ilgstoši sausuma periodi, kuru dēļ izcēlās bads, epidēmijas un plaši ugunsgrēki un tika nodarīti postījumi sējumiem, cilvēku īpašumam un dabai. Kas to visu izraisīja? Daudzi šajās nelaimēs vaino El Ninjo, kas 1997. gada beigās izveidojās Klusā okeāna tropu joslā un ilga aptuveni astoņus mēnešus.
Bet kas īsti ir El Ninjo? Kā tas rodas? Kāpēc tā ietekme ir tik globāla? Vai ir iespējams precīzi prognozēt tā nākamo parādīšanos, lai samazinātu cilvēku upuru skaitu un materiālos postījumus?
Tas sākas ar ūdens temperatūras paaugstināšanos
”Būtībā El Ninjo ir silta ūdens straume, kas parādās Peru piekrastē ik pēc diviem līdz septiņiem gadiem,” teikts žurnālā Newsweek. Jau vairāk nekā simt gadus zvejnieki Peru piekrastes ūdeņos ir novērojuši šādu temperatūras paaugstināšanos. Tā kā šīs siltās ūdens straumes Peru parasti sasniedz ap Ziemassvētkiem, peruāņu zvejnieki tās ir nodēvējuši par El Ninjo, kā spāņu valodā sauc Jēzus bērniņu.
Līdz ar ūdens temperatūras paaugstināšanos Peru izkrīt vairāk nokrišņu, sazeļ tuksneši un ganāmpulkiem tiek nodrošinātas leknas ganības. Taču ilgstošas, spēcīgas lietusgāzes var izraisīt plūdus. Turklāt siltās ūdens masas okeāna virspusē neļauj celties augšup barības vielām bagātajiem aukstā ūdens slāņiem. Līdz ar to daudzi jūras iemītnieki un pat daļa putnu migrē barības meklējumos uz citām vietām. Vēlāk El Ninjo sekas ir jūtamas arī tālu aiz Peru robežām. *
Parādība, ko rada vējš un ūdens
Kas rada neparasto ūdens temperatūras paaugstināšanos netālu no Peru krastiem? Lai to saprastu, sākumā pievērsīsim nedaudz uzmanības milzīgajam gaisa plūsmu lokam, kas pastāv starp Klusā okeāna tropu joslas austrumu un rietumu daļu un tiek dēvēts par Vokera cirkulāciju. * Kad rietumos, Indonēzijas un Austrālijas tuvumā, saule sakarsē ūdens virsējo slāni, siltās un mitrās gaisa masas paceļas atmosfērā, izveidojot virs ūdens zema spiediena zonu. Ceļoties augšup, tās atdziest un zaudē mitrumu, kas izkrīt lietus veidā. Kad sausais gaiss ir pacēlies augstākos atmosfēras slāņos, vēji to dzen uz austrumiem. Pamazām tas kļūst arvien vēsāks un smagāks un, sasniedzis Peru un Ekvadoru, pakāpeniski zaudē augstumu. Līdz ar to virs okeāna izveidojas augsta spiediena zona, un gaisa plūsmas, ko sauc par pasātiem, nelielā augstumā no okeāna virsmas plūst atpakaļ rietumu virzienā uz Indonēziju un noslēdz šo loku.
Kā pasāti ietekmē ūdens virsējā slāņa temperatūru Klusā okeāna tropu joslā? ”Parasti šie vēji darbojas līdzīgi mērenam vējam mazā dīķītī,” teikts žurnālā Newsweek. ”[Pasāti] dzen silto ūdeni uz Klusā okeāna rietumu krastu, kur jūras līmenis kļūst līdz pat 60 centimetriem augstāks un ūdens par 8 °C siltāks nekā, piemēram, Ekvadoras krastos.” Klusā okeāna austrumos barības vielām bagātie aukstā ūdens slāņi paceļas virspusē, sagādādami jūras iemītniekiem papilnam uztura. Tātad gados, kad nav El Ninjo, okeāna virsējā slāņa temperatūra austrumos ir zemāka nekā rietumos.
Kādu atmosfēras izmaiņu dēļ rodas El Ninjo? ”Zinātniekiem līdz šim nezināmu iemeslu dēļ ik pa dažiem gadiem pasāti pavājinās vai pat pilnībā norimst,” teikts žurnālā National Geographic. Pasātiem atslābstot, siltais ūdens, kas uzkrājies Indonēzijas tuvumā, plūst atpakaļ uz austrumiem, līdz ar to pie Peru, kā arī cituviet okeāna austrumu piekrastē ūdens temperatūra paaugstinās. Šī ūdens pārvietošanās savukārt izraisa izmaiņas atmosfērā. ”Temperatūras paaugstināšanās Klusā okeāna tropu joslas austrumos vājina Vokera cirkulāciju un konvekcijas zonai, kurā veidojas spēcīgas lietusgāzes, liek pārvietoties no Klusā okeāna tropu joslas rietumiem uz tropu joslas centrālo un austrumu daļu,” teikts kādā publikācijā. Tas ietekmē klimatu visā Klusā okeāna tropu joslā.
Kā akmens strautā
El Ninjo rada klimata izmaiņas arī tālu no Klusā okeāna tropiskajām straumēm. Kā tas iespējams? Tas izskaidrojams ar atmosfēras cirkulāciju. Tas, kā lokālas izmaiņas atmosfēras cirkulācijā rada tālejošas sekas, ir salīdzināms ar to, kā akmens strauta vidū rada sīkus vilnīšus visa strauta platumā. Blīvie lietus mākoņi, kas paceļas no okeāna siltajām tropiskajām straumēm, atmosfērā izveido akmenim līdzīgu šķērsli, kas ietekmē klimatu tūkstošiem kilometru tālu.
Lielākos platuma grādos El Ninjo pastiprina un novirza ātrās, uz austrumiem orientētās gaisa plūsmas, ko sauc par strāvplūsmām. Strāvplūsmas nosaka virzienu lielākajai daļai vētru šajos platuma grādos. Strāvplūsmu pastiprināšanās un virziena maiņa var arī mainīt sezonālos laika apstākļus. Piemēram, Amerikas Savienoto Valstu ziemeļu štatos El Ninjo ietekmē ziemas mēdz būt siltākas nekā parasti, turpretī atsevišķos dienvidu štatos — lietainākas un aukstākas.
Prognozēšanas iespējas
Atsevišķas vētras un to sekas ir iespējams prognozēt tikai dažas dienas iepriekš. Vai tas pats attiecas uz El Ninjo? Nē, tā nav. Atšķirībā no īslaicīgām meteoroloģiskām parādībām, par El Ninjo atgriešanos liecina neraksturīgi klimatiskie apstākļi, kas vairākus mēnešus novērojami plašā teritorijā. Līdz ar to klimatologu mēģinājumi prognozēt El Ninjo ir vainagojušies vērā ņemamiem panākumiem.
Piemēram, par 1997./98. gadā gaidāmo El Ninjo tika paziņots 1997. gada maijā — apmēram sešus mēnešus pirms tā parādīšanās. Klusā okeāna tropu joslā patlaban ir noenkurotas 70 bojas, uz kurām atrodas ierīces, kas mēra vēja virzienu un stiprumu tuvu okeāna virsmai un ūdens temperatūru līdz 500 metru dziļumam. Dati tiek ievadīti datorā, un, balstoties uz iegūtajiem klimata modeļiem, tiek sastādītas laika prognozes.
Laicīgi brīdinājumi par El Ninjo ļauj cilvēkiem sagatavoties gaidāmajām izmaiņām. Piemēram, kopš 1983. gada prognozes par El Ninjo parādīšanos ir pamudinājušas daudzus peruāņu fermerus turēt liellopus un audzēt mitram klimatam piemērotas lauksaimniecības kultūras un zvejniekus zvejot nevis zivis, bet garneles, ko atnes siltie ūdeņi. Nav šaubu, ka ar precīzu prognožu un iepriekšējas sagatavošanās palīdzību ir iespējams samazināt cilvēku upuru skaitu un materiālos postījumus, kādus varētu nodarīt El Ninjo.
Pētījot procesus, kas nosaka mūsu planētas klimatu, ir pierādījies, cik pareizi ir senās Izraēlas ķēniņa Salamana vārdi, kurus viņš, būdams Dieva iedvesmots, uzrakstīja pirms aptuveni 3000 gadiem: ”Vējš iet uz dienvidiem un griežas pret ziemeļiem; nepārtraukti visapkārt griezdamies un pūzdams, tas aptek apkārt un nonāk atpakaļ savā vecajā vietā.” (Salamans Mācītājs 1:6.) Mūsdienu cilvēks ir daudz uzzinājis par klimatu, pētījot gaisa un okeāna straumes. Tāpēc izmantosim šīs zināšanas, pievērsdami uzmanību brīdinājumiem — arī brīdinājumiem par El Ninjo kārtējo parādīšanos.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 6. rk. Pretēji El Ninjo, dabas parādību La Ninja (kas spāņu valodā nozīmē ’meitenīte’) rada periodiska ūdens atdzišana rietumos no Dienvidamerikas krastiem. Arī La Ninja izraisa plaša mēroga klimata izmaiņas.
^ 8. rk. Šis gaisa plūsmu loks ir nosaukts britu zinātnieka sera Gilberta Vokera vārdā, kurš divdesmitajos gados nodarbojās ar tā pētīšanu.
[Papildmateriāls 27. lpp.]
EL NINJO POSTOŠĀS DARBĪBAS VĒSTURE
■ 1525. gads. Pirmās vēsturiskās ziņas par El Ninjo Peru.
■ 1789.—1793. gads. El Ninjo dēļ gāja bojā vairāk nekā 600 000 Indijas iedzīvotāju un Dienvidāfrikā izcēlās smags bads.
■ 1982./83. gads. El Ninjo prasīja vairāk nekā 2000 dzīvību un nodarīja postījumus par vairāk nekā 13 miljardiem ASV dolāru (galvenokārt tropu zonā).
■ 1990.—1995. gads. Trīs El Ninjo, kas ar īsu intervālu sekoja cits citam, izveidoja garāko El Ninjo sezonu, kāda līdz šim reģistrēta.
■ 1997./98. gads. Kaut gan šī bija pirmā reize, kad izdevās diezgan precīzi prognozēt, kuros reģionos El Ninjo izraisīs plūdus un kuros — sausumu, tomēr visā pasaulē apmēram 2100 cilvēku gāja bojā un tika nodarīti materiālie zaudējumi 33 miljardu ASV dolāru apmērā.
[Shēma/Kartes 24., 25. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
PARASTI
Vokera cirkulācija
Spēcīgi pasāti
Silts okeāna ūdens
Auksts okeāna ūdens
EL NINJO
Strāvplūsmas maina virzienu
Vāji pasāti
Siltais ūdens plūst uz austrumiem
Siltāks vai sausāks nekā parasti
Aukstāks vai mitrāks nekā parasti
[Shēma/Attēli 26. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
EL NINJO
Ar sarkano krāsu attēlota teritorija, kur ūdens temperatūra ir daudz augstāka nekā parasti
PARASTI
Siltais ūdens tiek sadzīts Klusā okeāna rietumu daļā, ļaujot barības vielām bagātajiem aukstā ūdens slāņiem austrumos pacelties virspusē
EL NINJO
Vājie pasāti ļauj siltajam ūdenim plūst atpakaļ uz austrumiem, liedzot pacelties virspusē aukstajam ūdenim
[Attēli 24., 25. lpp.]
PERU
Appludinātais Sečuras tuksnesis
MEKSIKA
Viesuļvētra ”Linda”
KALIFORNIJA
Dubļu nogruvumi
[Norādes par autortiesībām]
24., 25. lpp., no kreisās puses uz labo: Fotografía por Beatrice Velarde; Image produced by Laboratory for Atmospheres, NASA Goddard Space Flight Center; FEMA photo by Dave Gatley