Kas notiek pasaulē

Vai Eiropā izzudīs brūnie lāči?

Saskaņā ar Pasaules dabas fonda (WWF) ziņām, Rietumeiropas brūnie lāči ir nonākuši briesmās. Šobrīd ir atlikušas tikai sešas nelielas šo lāču populācijas. ”Visvairāk apdraudēti ir Francijas, Spānijas un Itālijas brūnie lāči, un dabas aizsardzības speciālisti brīdina, ka šīs populācijas droši vien izzudīs, ja tās netiks papildinātas ar lāčiem no citurienes,” teikts Londonas The Daily Telegraph. ”Itālijā ir vairs tikai četri lāči Alpu dienvidos,” atzīmēts laikrakstā. Grieķijā nopietna problēma ir malumedniecība — lāčus nelikumīgi šauj zemnieki un bitenieki, saniknoti par saplosītiem lopiem un izpostītiem stropiem. Turpretī vairākās Austrumeiropas zemēs lāčiem klājas itin labi. Rumānijā stingro aizsardzības pasākumu un populācijas atjaunošanas programmu dēļ lāču populācija ir nostabilizējusies un pieaugusi. Krievijā, kur lāči tiek aizsargāti, dzīvo aptuveni 36 000 lāču. ”Ir steidzīgi jārīkojas, lai glābtu pēdējos Rietumeiropas lāčus,” saka Kalums Rankins, kas darbojas WWF Eiropas gaļēdāju dzīvnieku aizsardzības programmā. ”Bez tūlītējas iejaukšanās šie lāči izmirs.”

Dārgā labdarība

Miljoniem cilvēku krīzes situācijās ir palīdzējuši ziedoti medikamenti. Taču, kā nesen tika noskaidrots kādā Pasaules veselības organizācijas (PVO) pētījumā, daudzos gadījumos ziedotajām zālēm ir neprecīzas etiķetes un to derīguma termiņš ir pārāk īss. Kaut gan zāles ir nosūtītas ar vislabākajiem nodomiem, liela daļa no tām ”neapmierina visaktuālākās medicīniskās vajadzības, un, nokļuvušas valstī, tās iestrēgst jau tā pārslogotajā sadales sistēmā, un no tām ir grūti tikt vaļā”, saka Dr. Džonatans Kviks no PVO. Vairāk nekā puse Bosnijai ziedoto medikamentu neatbilda vajadzībām. Uz Armēniju, kā arī uz Mostaru Bosnijā un Hercegovinā bija jānosūta īpašas atkritumu dedzināmās krāsnis, lai iznīcinātu nelietojamās zāles. Pēc aptuveniem aprēķiniem, 1000 tonnu nederīgu medikamentu pārvešana no Horvātijas uz citurieni, kur tos var pareizi iznīcināt, izmaksā no diviem līdz četriem miljoniem ASV dolāru.

Skaņas vilinājums

Lielākā daļa augu piesaista apputeksnētājus ar krāsu vai smaržu, bet tropiskais vīteņaugs Mucuna holtoni to pašu panāk, atstarojot skaņu, stāstīts vācu žurnālā Das Tier. Šo augu apciemo sikspārņi, kas priekšstatu par apkārtni iegūst ar ultraskaņas signālu palīdzību. Erlangenes universitātes zinātnieki ir atklājuši, ka šī auga nektārs darbojas kā akustisks reflektors, kas sūta atstarotos ultraskaņas signālus atpakaļ sikspārņiem. ”Tā šis augs palīdz sikspārņiem atrast ziedus,” rakstīts žurnālā.

Sēņu briesmas

”Austrumeiropā un Ziemeļitālijā, kur sēņošana ir tradicionāla nodarbošanās, katru gadu ievērojams skaits cilvēku saindējas un pat nomirst,” informē Londonas The Times. Tā kā ir kļuvis populāri gatavot ēdienus no savvaļas sēnēm, Lielbritānijā speciālisti brīdina cilvēkus, cik bīstami ir apēst kādu no aptuveni 250 dažādajām indīgajām sēnēm, kas sastopamas Lielbritānijas pļavās un mežos. Piemēram, zaļā un baltā mušmire apēstas var maksāt cilvēkam dzīvību. Lai izvairītos no tādām briesmām, sēņotāji tiek aicināti pievienoties grupām, ko vada profesionāli sēņu pazinēji. ”Nav nekādu vienkāršu principu, kā noteikt, vai [sēne] ir kaitīga vai nekaitīga, tāpēc nav prātīgi iet sēņot bez pieredzējuša pavadoņa,” brīdina kāds ilggadējs Britu Mikoloģijas biedrības loceklis.

AIDS ietekme uz ekonomiku

Kā teikts laikrakstā Le Monde, AIDS ir ne tikai traģiska veselības problēma — Āfrikā tas strauji izvēršas arī par ekonomisku katastrofu. Šajā kontinentā, kur ap 23 miljoni cilvēku ir inficēti ar CIV un katru gadu aptuveni 2 miljoni mirst ar AIDS, ”AIDS epidēmija drīz būs iznīcinājusi [sociāli ekonomiskās] attīstības sasniegumus”. Āfrikas uzņēmumiem lielas grūtības sagādā tas, ka aizvien vairāk strādnieku šīs slimības dēļ nespēj ierasties darbā vai nomirst ar to. Kādas valsts nacionālā dzelzceļa kompānija ir zaudējusi vairāk nekā 10 procentus personāla. Kādā citā lielā uzņēmumā 3400 no 11 500 darbiniekiem ir inficēti ar CIV. AIDS izplatoties zemnieku vidū, lauksaimniecība panīkst. Turklāt krītas izglītības līmenis un pieaug analfabētisms, jo ģimenēm bieži vien nav ne naudas, ne laika, lai sūtītu bērnus skolā, un simtiem skolotāju ir miruši ar AIDS.

Astronomi lūdz klusumu

Radioastronomus, kas pūlas uztvert signālus, pēc kuriem varētu spriest par pirmo galaktiku un zvaigžņu dzimšanu, aizvien vairāk uztrauc ”modernās civilizācijas ietaises”, kā bija teikts International Herald Tribune. Televīzijas stacijas, radioraidītāji, sakaru satelīti un mobilie telefoni slāpē kosmosa trokšņu fonu, ko šie zinātnieki mēģina saklausīt. Lai veiktu savus pētījumus, astronomi meklē kādu klusu vietu, ”kur būtu aizliegta jebkāda radiosignālu pārraidīšana”. Viņi ierosina šādā vietā izveidot simtiem kilometru garu parabolisko antenu rindu, kas būtu ”simtreiz efektīvāka par tām iekārtām, kas tiek lietotas patlaban”. Zinātnieki cer, ka savāktā informācija palīdzēs atrast atbildes uz jautājumiem par laika, telpas un matērijas pirmsākumiem.

Demogrāfiskais sprādziens Mehiko putnu populācijā

Mehiko strauji ir savairojušies putni. Kā ziņo laikraksts Reforma, metropoles teritorijā šobrīd dzīvo apmēram 1 335 000 baložu. Iecienītas putnu uzmešanās vietas ir pieminekļi un skulptūras. Eksperti, kas kontrolē putnu populācijas stāvokli, stāsta, ka ”putni, kas pielāgojušies dzīvei galvaspilsētā, sadala savu ikdienas maršrutu trīs posmos”, teikts laikrakstā. ”Vienu vietu tie izraugās naktsguļai, otrā vietā meklē barību, un trešā vieta ir domāta atpūtai, bet visur par putnu klātbūtni liecina to mēsli.” Putni veicina arī dažādu slimību izplatīšanos, sākot ar alerģijām un beidzot ar bakterioloģiskām, sēnīšu un vīrusu infekcijām. Starptautiskā Ekoloģiskās aizsardzības un pilsētas baložu nevardarbīgas pārvietošanas asociācija ”ir ierosinājusi izstrādāt likumu, kas aizliegtu barot putnus sabiedriskās vietās”. Taču šī asociācija arī iesaka ”sodīt ikvienu, kas nogalina putnus, lai ierobežotu to izplatīšanos”.

”Nožņaugts apskāvienos”

”Vienam no pasaules vecākajiem un lielākajiem kokiem draud briesmas, ka tas tiks nožņaugts apskāvienos,” rakstīts The Australian. Šo kaurikoku, kas aug Jaunzēlandē, ziemeļos no Oklendas, katru gadu apmeklē tūkstošiem tūristu, kas pēc paraduma sadodas rokās, apņemot koka vareno stumbru, un tā nomīda zemi tam visapkārt. ”Koka augstums ir vairāk nekā 50 metri, bet tas nav pieskaitāms pie garākajiem kokiem pasaulē,” teikts minētajā laikrakstā. ”Taču koksnes daudzuma ziņā tas ir viens no lielākajiem kokiem.” Oficiāli tiek uzskatīts, ka šim ”meža vectēvam”, kā koks ir iedēvēts, ir 2000 gadu, bet daudzi domā, ka tas ir pat divreiz vecāks. Koks ir izturējis visus šos gadus un nav kritis par upuri ne dabas katastrofām, ne kaitēkļiem, ne ļaužu cirvjiem, bet tagad pārmērīgu apskāvienu dēļ tam draud bojāeja. Kāds vides aizsardzības speciālists saka: ”Iespējams, koks mirst, bet mēs nezinām, vai šis process jau ir kļuvis neatgriezenisks vai ne.”

Barošana ar krūti mazina bērnam aptaukošanās risku?

Zinātnieki apgalvo, ka viņi ir atklājuši vēl vienu priekšrocību, kas piemīt bērna barošanai ar krūti: tā mazina iespēju, ka nākotnē bērnam būs liekais svars. Kā bija stāstīts vācu žurnālā Focus, zinātnieku grupa no Minhenes universitātes noteica 9357 piecus līdz sešus gadus vecu bērnu svaru un ievāca ziņas par to, kā šie bērni ēdināti zīdaiņa vecumā. Rezultāti liecināja, ka bērniem, kas trīs līdz piecus mēnešus bija baroti ar krūti, bija par 35 procentiem mazāka varbūtība līdz skolas vecumam uzkrāt lieko svaru nekā tiem bērniem, kas nekad nebija zīdīti ar mātes pienu. Jo ilgāk māte pati bija zīdījusi savu bērnu, jo mazāka bija liekā svara iespēja. Viens no zinātniekiem izsaka pieņēmumu, ka šādu labvēlīgu iedarbību nodrošina noteiktas mātes piena sastāvdaļas, kas veicina vielmaiņu.

Cik daudz ūdens nepieciešams bērniem?

Bērni no viena līdz četru gadu vecumam bieži vien dzer pārāk maz. Tas tika noskaidrots kādā pētījumā, ko veica Bērnu uztura zinātniskās pētniecības institūts Dortmundē (Vācija) un par ko bija stāstīts žurnālā Test. Šajā vecumā bērni ir sevišķi jutīgi pret dehidratāciju un viņiem dienā jāizdzer gandrīz litrs ūdens papildus tam šķidrumam, ko viņi uzņem ar ēdienu. Vidēji viņi dzer par trešdaļu mazāk, un ne vienmēr tas notiek tāpēc, ka viņi paši negrib dzert. Zinātnieki konstatēja, ka vienā no pieciem gadījumiem, kad bērns prasa padzerties, vecāki viņam atsaka. Kāds dzēriens ir visieteicamākais? Ja vien ūdens ir tīrs, nav nekā labāka par to, teikts Test.