Bībeles viedoklis

Vai ir pareizi pielūgt Jēzu?

GADSIMTIEM ilgi daudzi kristīgās pasaules reliģiju piekritēji ir pielūguši Jēzu Kristu kā Visvareno Dievu. Taču Jēzus pats vērsa cilvēku uzmanību uz Dievu Jehovu un pielūdza vienīgi viņu. Piemēram, uz Sātana mudinājumu viņu pielūgt Jēzus atbildēja: ”Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” (Mateja 4:10.) Vēlāk Jēzus saviem mācekļiem deva norādījumu: ”Jums.. nevienu virs zemes nebūs saukt par savu tēvu, jo viens ir jūsu tēvs, kas debesīs.” (Mateja 23:9.)

Sarunā ar kādu samariešu sievieti Jēzus paskaidroja, ka Dievs ir jāpielūdz garā un patiesībā, jo ”Tēvs tādus meklē, kas viņu tā pielūdz”. (Jāņa 4:23, 24.) Tātad pielūgsmi ir cienīgs saņemt tikai Dievs. Ja tiktu pielūgts kāds cits vai kaut kas cits, tā būtu elkdievība, kas ir nosodīta kā Ebreju, tā arī Grieķu rakstos. (2. Mozus 20:4, 5; Galatiešiem 5:19, 20.)

”Bet vai tad Bībelē nav teikts, ka mums jāpielūdz arī Jēzus?” kāds varētu vaicāt. Vai Ebrejiem 1:6 Pāvils neteica: ”Visi Dieva eņģeļi viņu [Jēzu] lai pielūdz.”? Kā lai saprot šo pantu, ņemot vērā Bībelē pausto viedokli par elkdievību?

Kas Bībelē teikts par pielūgsmi

Iesākumā mums jāsaprot, ko Pāvils šajā gadījumā domāja ar vārdu ”pielūgt”. Viņš izmantoja grieķu vārdu proskuneō. Kā skaidrots kādā Bībeles vārdnīcā, šis vārds burtiski nozīmē ’noskūpstīt kādam roku, apliecinot dziļu cieņu’. (Unger’s Bible Dictionary.) V. Vaina vārdnīcā An Expository Dictionary of New Testament Words teikts, ka šis vārds nozīmē ’parādīt cieņu vai nu cilvēkam.., vai Dievam’. Bībeles laikos ar vārdu proskuneō bieži apzīmēja arī paklanīšanos kādas ietekmīgas personas priekšā.

Pārdomāsim Jēzus līdzību par kalpu, kas nebija spējīgs atdot savam kungam lielu naudas summu, kuru bija parādā. Šajā līdzībā parādās proskuneō forma, un, piemēram, latviešu valodas Bībeles 1965. gada izdevumā tā ir tulkota šādi: ”Tad kalps krita pie zemes un viņu [ķēniņu] gauži lūdza [proskuneō forma], sacīdams: Cieties ar mani, es tev visu nomaksāšu.” (Mateja 18:26; kursīvs mūsu.) Vai proskuneō lietojums šajā gadījumā norāda, ka kalps pielūdza ķēniņu kā elku? Nepavisam ne. Kalps tikai parādīja  cieņu, kāda pienācās ķēniņam — viņa kungam un cilvēkam, kas ieņem augstu stāvokli.

Bībeles laikos šāda cieņas izrādīšana Austrumu zemēs bija plaši izplatīta. Saticis savu brāli Ēzavu, Jēkabs septiņas reizes viņa priekšā paklanījās. (1. Mozus 33:3.) Jāzepa brāļi viņa priekšā klanījās līdz zemei, parādot cieņu pret viņa augsto stāvokli Ēģiptes galmā. (1. Mozus 42:6.) Ņemot vērā šos faktus, mēs labāk saprotam, kas notika, kad astrologi atrada mazo Jēzu, kuru viņi atzina par ’jaunpiedzimušo jūdu ķēniņu’. Viņi ”nometās ceļos un viņu pielūdza [proskuneō]”. (Mateja 2:2, 11.)

Ir skaidri redzams, ka vārds proskuneō, kas dažos Bībeles tulkojumos tulkots kā ”pielūgt”, var tikt lietots ne tikai tajos gadījumos, kad runa ir par pielūgsmi, kuru ir cienīgs saņemt vienīgi Dievs Jehova. Tas var apzīmēt arī cieņas un goda apliecināšanu citai personai. Tāpēc, lai izvairītos no pārpratumiem, dažos Bībeles tulkojumos Ebrejiem 1:6 vārds proskuneō ir tulkots kā ”apliecina cieņu” (New Jerusalem Bible), ”godā viņu” (The Complete Bible in Modern English), ”paklanās viņa priekšā” (Twentieth Century New Testament) vai ”izrāda cieņu” (New World Translation).

Jēzus ir pelnījis mūsu cieņu

Vai Jēzus ir pelnījis šādu cieņu? Jā, protams! Savā vēstulē ebrejiem apustulis Pāvils paskaidroja, ka Jēzus, būdams ’visu lietu mantinieks’, ir ”sēdies pie majestātes labās rokas augstībā”. (Ebrejiem 1:2—4.) Tāpēc ’lai Jēzus vārdā lokās visi ceļi debesīs un zemes virsū, un pazemē un visas mēles apliecina, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu’. (Filipiešiem 2:10, 11.)

Ievērības cienīgs ir fakts, ka drīzumā Kristus izmantos savu augsto stāvokli un plašās pilnvaras, lai visu zemeslodi pārvērstu par paradīzi. Liekot lietā sava izpirkuma upura vērtību, Jēzus Dieva vadībā atbrīvos pasauli no visām skumjām, sāpēm un bēdām un parūpēsies par tiem, kas pakļaujas viņa taisnīgajai valdīšanai. Vai Jēzus tā visa dēļ nav pelnījis, lai mēs viņu godātu, cienītu un viņam paklausītu? (Psalms 2:11, 12, LB-26; Jesajas 9:5; Lūkas 23:43; Atklāsmes 21:3, 4.)

Jāpielūdz vienīgi Jehova

Bībelē ir skaidri norādīts, ka pielūgsme — ar reliģisku nozīmi pausta dziļa cieņa un padevība — pienākas vienīgi Dievam. Mozus Jehovu raksturoja kā Dievu, kas pieprasa nedalītu padevību. Un Bībelē mēs tiekam mudināti ’pielūgt To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus’. (5. Mozus 4:24, NW; Atklāsmes 14:7, LB-65r.)

Jēzum, bez šaubām, ir svarīga nozīme patiesajā pielūgsmē, un viņš ir pelnījis saņemt godu un cieņu. (2. Korintiešiem 1:20, 21; 1. Timotejam 2:5.) Jēzus ir vienīgais ceļš, kā mēs varam tuvoties Dievam Jehovam. (Jāņa 14:6.) Ņemot to vērā, patiesajiem kristiešiem būtu jāpielūdz vienīgi Visvarenais Dievs Jehova.