Ķīniešu zvejas tīkli Indijā

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA INDIJĀ

INDIJAS rietumu piekrastē, 250 kilometrus no Indijas subkontinenta dienvidu gala, atrodas pilsēta Kočina. Gar lagūnas krastiem, kuros izvietojusies Kočina, abās pusēs stiepjas neparastu zvejas tīklu rinda. Tīkli ir veidoti pēc ķīniešu tīklu parauga, izmantojot sviras principu. Kā tie tur nonāca?

Šajā apvidū ķīnieši ir dzīvojuši kopš mūsu ēras astotā gadsimta, un tiek uzskatīts, ka tāda veida tīklus pirms 1400. gada Kočinā pirmoreiz ieveda ķīniešu tirgotāji, hana Hubilaja galminieki. Kočinas piekrastes ūdeņos iespējams noķert daudz zivju. Tādēļ šie iespaidīgie zvejas rīki, ko cilvēki darbina paši saviem spēkiem, tika sekmīgi izmantoti vairāk nekā gadsimtu, kamēr arābi piespieda ķīniešus šo teritoriju pamest.

Pēc ķīniešu aiziešanas tīkli tika nojaukti. 16. gadsimta sākumā arābus no šīs teritorijas izdzina portugāļi. Acīmredzot tie bija portugāļi, kas Kočinā atkal ieviesa šos tīklus, atvedot tos no jau toreizējās portugāļu kolonijas Makao, kura atrodas Ķīnas dienvidaustrumos.

Lai gan ķīniešu zvejas tīklu konstrukcija ir gadsimtiem veca, tīkli vēl aizvien labi kalpo gandrīz bez jebkādām izmaiņām konstrukcijā un darbības veidā. Tie joprojām nodrošina iztiku daudziem zvejniekiem, kā arī pārtiku neskaitāmiem cilvēkiem. No loma, ko iegūst tikai ar vienu tīklu, var paēdināt veselu ciemu. Tīkli ir ne tikai efektīvi, bet arī skaisti, it īpaši, kad tie glezni iezīmējas uz zeltainā rītausmas vai vakara blāzmas fona.

Kāds ir to darbības princips?

Šo milzīgo ķīniešu tīklu konstrukcijas vienā pusē ir kārts un atsvari, kuri līdzsvaro tīkla un loma smagumu. Kamēr tīkls netiek izmantots, tas ar visu karkasu ir izcelts laukā no ūdens. Zveja sākas rīta agrumā un ilgst četras piecas stundas. Tīklus lēnām nolaiž ūdenī. Kā tas tiek darīts? Zvejnieki noregulē atsvarus, kuri piestiprināti pie kārts tīklam pretējā pusē, vai arī zvejnieku grupas vadītājs kāpj lejup pa centrālo atsvaru kārti. Tīklu tur ūdenī 5 līdz 20 minūtes un tad, izsmeļot gar krastu peldošās zivis, lēni ceļ laukā. Gadiem uzkrātās pieredzes dēļ vadītājs zina īsto brīdi, kad tīkli ir jāizvelk no ūdens.

Pēc vadītāja mājiena pārējie pieci vai seši vīri ceļ ārā tīklu, velkot virves, pie kurām ir piesieti akmens atsvari. Kad tīkls ceļas augšā, vispirms virs ūdens parādās tā stūri. Bet pats tīkls, kurā atrodas zivis, iegūst kausa formu. Tas zvejniekiem ir satraukuma pilns brīdis. Pēc veiksmīgas zvejas viņi cits citam papliķē pa muguru, tādā veidā izrādot savu prieku. Vēlāk zivis tiks pārdotas tirgotājiem, mājsaimniecēm un varbūt arī kādam garāmgājējam tūristam.

Ķīnieši, arābi un portugāļi ir nākuši un aizgājuši. Bet ķīniešu tīkli joprojām tiek iegremdēti Kočinas ūdeņos un celti ārā no tiem, gluži kā tas bija vairāk nekā pirms 600 gadiem.

[Karte 31. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Kočina

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.