Kristīgā mīlestība palīdz likvidēt izvirduma sekas

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA KAMERŪNĀ

PAGĀJUŠAJĀ gadā Rietumāfrikas valstī Kamerūnā notika spēcīgs vulkāna izvirdums. Varenais vulkāns Kamerūns, kas paceļas 4070 metrus virs jūras līmeņa, 20. gadsimta laikā izvirda jau piekto reizi, un, kā tika ziņots, pēdējais izvirdums bija tik spēcīgs kā vēl nekad agrāk.

Katastrofa sākās 1999. gada 27. marta pēcpusdienā. Aculiecinieki no Bueas pilsētas, kas izvietojusies vulkāna piekājē, stāsta, ka ir stipri trīcējušas sienas, mājas un arī koki. Nākamajā vakarā ap pusdeviņiem apkārtni satricināja visspēcīgākais grūdiens, ko varēja just pat Dualā — 70 kilometru attālumā. Otrdien, 30. martā, laikrakstā Le Messager bija lasāms: ”Kamerūna izvirdums skāris 250 000 cilvēku.” Rakstā bija ziņots: ”Divu dienu laikā ir notikuši 50 pazemes grūdieni; ir jau izveidojušies 4 krāteri; simtiem māju ir izpostītas; prezidenta pils Bueā ir sagruvusi.”

Bueā dzīvo apmēram 80 Jehovas liecinieki. Daudzas no viņu mājām, kā arī ēka, kas tika izmantota par Valstības zāli, tika pilnībā izpostītas, taču neviens neaizgāja bojā.

Kristīgā mīlestība izpaužas darbos

Mīlestība kristīgos brāļus mudināja tūlīt pat rīkoties, lai novērstu katastrofas sekas. Tika izveidota palīdzības komiteja, Jehovas liecinieku Vadošā padome parūpējās, lai tiktu sniegta materiālā palīdzība, un simtiem liecinieku nekavējoties bija gatavi nākt talkā un ziedot savu laiku, enerģiju un naudu.

Jehovas liecinieku draudzes sūtīja uz postījumu vietu pārtiku. Kāds liecinieks ziedoja 1000 betona blokus, kāds cits savukārt sagādāja iespēju par lētu naudu iegādāties alumīnija jumta segumu. Vēl kāds cits brālis kājām mēroja 16 kilometrus, lai sadabūtu kokmateriālus. Kāds jauns vīrietis, kas bija iekrājis naudu, lai samaksātu savas līgavas vecākiem izpirkšanas maksu par līgavu, atlika kāzas uz vēlāku laiku un izmantoja naudu, lai salabotu savu motorzāģi. Tad viņš devās uz mežu, kur trijās nedēļās sazāģēja tik daudz baļķu, ka no tiem varēja uzbūvēt veselu māju. Jauni, spēcīgi brāļi šos baļķus nesa uz galvas 5 kilometrus līdz vietai, kur tos varēja sakraut kravas mašīnā.

Atjaunošanas darbi sākās 24. aprīlī, kad postījumu vietā ieradās 60 brīvprātīgie strādnieki. Turpmākajās nedēļas nogalēs viņu skaits pieauga līdz 200. Trīs brāļi,  kas strādāja pilnu slodzi maizes darbā, pēc darbadienas beigām nāca palīgā atjaunot sagrautās ēkas un strādāja krietni pāri pusnaktij. Kāds liecinieks no rītiem Dualā strādāja pasaulīgā darbā, bet pēc tam brauca ar motociklu 70 kilometrus līdz vulkāna skartajai apkārtnei, kur viņš atkal iegrima darbā līdz pat pusnaktij. Nepagāja ne divi mēneši, kad bija jau uzceltas sešas mājas. Bueas draudzes sapulces regulāri notika kādā privātā mājā, bet apmeklētāju skaits šajā laikā apmēram divreiz pārsniedza draudzes locekļu skaitu.

Palīdzības komiteja šajās dienās izsniedza vairāk nekā 40 000 tablešu, kas bija paredzētas piesārņotā ūdens attīrīšanai, kā arī parūpējās, lai aptuveni desmit cilvēkiem, kam indīgas gāzes un vulkāniskie pelni bija izraisījuši elpošanas traucējumus, būtu iespēja ārstēties slimnīcā. Kā šie kristīgās mīlestības apliecinājumi ietekmēja cilvēkus?

Mīlestība gūst virsroku

Apskatījis vienu no brāļu uzceltajām mājām, kāds provinces lauksaimniecības delegācijas pārstāvis sacīja: ”Šī māja runā pati par sevi, tā liecina par mīlestību.” Savukārt kāda skolotāja atzīmēja: ”Kaut ko tādu savā mūžā es vēl nekad nebiju redzējusi. Tādiem patiešām ir jābūt īstiem kristiešiem.”

Tikpat atzinīgi izteicās tie cilvēki, kas saņēma no brāļiem personisku palīdzību. 65 gadus vecs, slimīgs vīrs, vārdā Timotejs, rakstīja: ”Mums ir jāraud aiz prieka katru reizi, kad uzlūkojam savu jauno māju. Mēs nebeidzam pateikties Jehovam par to, ko viņš ir darījis mūsu labā.” Kāda atraitne ar četriem bērniem, kura nav Jehovas lieciniece, pazaudēja visu savu iedzīvi, kad vulkāns izpostīja viņas māju. Pēc tam strādnieki, kas bija nolīgti palīgā, nozaga jumta segumam paredzēto materiālu, bet tad talkā nāca liecinieki. Vēlāk atraitne sacīja: ”Pat nezinu, kā lai es pateicos. Es esmu tik priecīga.” Elizabete, kāda kristiešu draudzes vecākā sieva, teica: ”Es esmu laimīga, ka Jehovas organizācijā valda mīlestība. Tas liecina, ka mēs kalpojam dzīvajam Dievam.”

Vulkāna izvirdums bija ārkārtīgi spēcīgs, tomēr tas nespēja apslāpēt šīs brāļu saimes kristīgo mīlestību. Kā, Dieva iedvesmots, rakstīja apustulis Pāvils, ”mīlestība nekad nebeidzas”. (1. Korintiešiem 13:8.)

[Attēli 16. lpp.]

Nokaitētas lavas straumes nodarīja milzīgu postu

[Attēls 17. lpp.]

Brīvprātīgi strādnieki smagi strādāja, lai atjaunotu sagrautās mājas

[Attēls 17. lpp.]

Kamerūns