Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Neaizmirstams burukuģu festivāls

Neaizmirstams burukuģu festivāls

Neaizmirstams burukuģu festivāls

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA FRANCIJĀ

VISSKAISTĀKIE BURUKUĢI NO DAŽĀDĀM PASAULES MALĀM 1999. GADA JŪLIJĀ IEBRAUCA RUĀNĀ, KAS IZVIETOJUSIES FRANCIJAS ZIEMEĻOS, — TIE IERADĀS UZ KRĀŠŅU FESTIVĀLU, DĒVĒTU PAR GADSIMTA ARMĀDU. TRĪSDESMIT VARENI BURINIEKI TIKA NOENKUROTI SEPTIŅUS KILOMETRUS GARAJĀ PIESTĀTNĒ, KAS BIJA SAGATAVOTA ŠIM PASĀKUMAM.

Šis notikums bija izdaudzināts kā ”tūkstošgades jūras parāde”. Festivāla laikā bija plānoti koncerti, uguņošana, kuģu parādes, kā arī gleznu un fotogrāfiju izstādes ar jūras ainavām.

Piektdien, 9. jūlijā, vispārēju uzmanību piesaistīja majestātisko burukuģu ierašanās. Turpmākās desmit dienas krastmalā pulcējās neskaitāmi cilvēki no Francijas un citām Eiropas valstīm.

Daži kuģi, piemēram, Dar Młodziezy (Polija), Khersones (Ukraina), Statsraad Lehmkuhl (Norvēģija) un Libertad (Argentīna), bija īsti milži — to garums sasniedza 100 metrus un garākais masts slējās 50 metru augstumā virs ūdens.

Iespaidīgie kuģi pārstāvēja 16 valstis, kuru vidū bija Beļģija, Īrija, Krievija, Portugāle, Urugvaja, Vācija un Venecuēla. Visvairāk pārstāvētā valsts bija Nīderlande — festivālā piedalījās seši nīderlandiešu kuģi. To starpā bija skaistā trīsmastu barka Europa un senlaicīgais trīsmastu marsburšoneris Oosterschelde, kas pirmoreiz tika nolaists ūdenī 1918. gadā un kursēja no Āfrikas uz Vidusjūras zemēm un Eiropas ziemeļiem, pārvadājot kokmateriālus, sālītas siļķes, mālus, graudus, sienu un augļus.

Šie svētki cilvēkiem sagādāja vienreizēju iespēju apmierināt savu ziņkāri. Trapi bija nolaisti, un jebkurš bez maksas varēja nokļūt uz kuģu klājiem.

Daži no šiem kuģiem ir filmēti kinofilmās. Piemēram, norvēģu kuģi Christian Radich var vērot 1958. gadā uzņemtajā filmā Windjammer. Savukārt vecais koka kuģis Kaskelot (dāniski tas nozīmē ’kašalots’) uz ekrāna parādās vairākās filmās, starp kurām ir arī franču filma Beaumarchais l’insolent un viens no Bagātību salas ekranizējumiem.

Poļu trīsmastu burinieks Iskra ir unikāls ar to, ka katram tā mastam ir atšķirīgs takelējums. Kuģa fokmasts ir ar taisnstūrainu buru, grotmasts — ar gafeltakelētu (trapecveidīgu) buru, un bezanmasts — ar Bermudu (trīsstūrainu) buru.

Ruānā varēja apskatīt dažus vecus kuģus, kas bija izcelti no jūras dzelmes. Piemēram, apņēmīgi entuziasti bija atjaunojuši urugvajiešu kuģi Capitán Miranda, kas tagad priecēja acis ar savu krāšņumu. Daudz neatlaidīgu pūļu bija ieguldīts, lai izceltu no ūdens kuģi Étoile Molène, kas astoņdesmito gadu sākumā nogrima Bretaņas ostā Duarnenā, un iedvestu tam jaunu dzīvību.

Vietējā radioamatieru apvienība nolēma festivāla laikā nodibināt radiosakarus starp kuģi Mir un Krievijas orbitālo staciju Mir. Visbeidzot 17. jūlijā 22:27 minūtēs izdevās nodibināt sakarus starp šo trīsmastu burukuģi un tā vārda māsu kosmosā. Kapteinis Zorohovs varēja sarunāties ar komandieri Afanasjevu, kas atradās kosmiskajā stacijā aptuveni 350 kilometrus virs zemes.

Svētdien, 18. jūlijā, festivāls sasniedza savu kulmināciju, kad lejup pa Sēnu no Ruānas līdz pat jūrai virzījās burukuģu parāde. 120 kilometru garumā simtiem tūkstošu cilvēku drūzmējās Sēnas krastos, mādami jūrniekiem, kas kuģoja garām vecajiem Normandijas ciematiem, abatijām un pilīm.

Pēc tam greznie burinieki devās projām, lai piedalītos kādā regatē vai filmā, vai aizraujošā kuģu festivālā kādā tālā ostā. Krastmalā dzīve atkal sāka ritēt ierastajā gaitā, tomēr Ruāna neaizmirsīs, ka uz šīm desmit dienām tā bija kļuvusi par burinieku pasaules krustcelēm.

[Karte 10. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Honflēra

Sēna

Ruāna

[Norāde par autortiesībām]

Kartes 10., 17. un 31. lappusē: Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēls 10. lpp.]

Meksikāņu trīsmastu barka ”Cuauhtemoc”

[Attēls 10. lpp.]

”Étoile Molène” ir izcelts no dzelmes un pēc atjaunošanas atkal ir brīnišķīgs kuģis

[Norāde par autortiesībām]

© GAUTHIER MARINES/Photo Jo Gauthier

[Attēls 10. lpp.]

Glezna, kurā redzama Ruānas osta 1855. gadā, kad pa Sēnu kuģoja burinieki

[Norāde par autortiesībām]

Charles-Louis Mozin, Port de Rouen, vue générale © Rouen, Musée des Beaux-Arts

[Attēls 11. lpp.]

Ruāna, ”simts torņu pilsēta”, pārvērtās par mastu mežu

[Norāde par autortiesībām]

© GAUTHIER MARINES/Photo Jo Gauthier