Prāgas unikālais pulkstenis

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ČEHIJĀ

Ielu tirgotāji cits caur citu cenšas piesaistīt garāmejošo tūristu uzmanību. Skan skaļa mūzika, un laukumu piepilda cilvēku smiekli un čalošana dažādās valodās. Bet kas tas — pamazām kņada norimst! Drīz apritēs pilna stunda, un visu acis ir kā piekaltas diviem ziliem logiem rātsnama tornī. Pēc brīža logi atbīdās un skatienam paveras Kristus apustuļu figūras. Pats pirmais ir Pēteris ar lielu atslēgu rokās. Cita pēc citas visas 12 figūras pa pāriem parādās logos un paskatās uz lejā esošajiem cilvēkiem.

ŠO AINU mēs vērojam Prāgas vecpilsētā pie rātsnama, kurā ir iebūvēts astronomiskais pulkstenis. Ik stundu, sākot no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā, šī pulksteņa apbrīnojamais mehānisms atdzīvojas. Priekšnesuma laikā kustas ne tikai apustuļu figūras, bet arī citi tēli, kas atrodas ārpusē pie ciparnīcas. Tie ataino īpašības  un parādības, kuras Prāgas iedzīvotājiem ir iedvesušas lielākās šausmas. Pulksteņa vienā pusē ar naudas maku rokā stāv Sīkstulis, kas simbolizē mantkārību. Blakus viņam ir Vīzdegunis — vīrietis, kas sevi apjūsmo spogulī. Gan Sīkstulis, gan Vīzdegunis pašapmierināti klana galvu. Pulksteņa otrā pusē stāv Nāve — ģindenis, kas ar vienu roku skandina zvanu, bet ar otru apgriež otrādi smilšu pulksteni. Turklāt skelets visu laiku atver un aizver žokļus un māj ar galvu līdzās esošajam Turkam, kas simbolizē bruņotu iebrukumu. Turks purina galvu, jo negrib doties līdzi skeletam.

Tautā klīst kāds nostāsts par zvirbuli, kas ielidojis ģindeņa mutē tieši tad, kad tas priekšnesuma laikā pēdējo reizi sakļāvis žokļus. Nabaga zvirbulis atradies ieslodzījumā veselu stundu, pirms skelets atkal atvēris muti. Iedomājieties, cik ļoti šis mehāniskais meistardarbs iespaidoja cilvēkus, kas dzīvoja pirms vairākiem gadu simtiem, ja tas sajūsmina pat mūsu datorizētā laikmeta cilvēkus!

Sīkāk par pulksteņa uzbūvi

Protams, tūristi galveno uzmanību pievērš kustīgajiem tēliem — ar tiem pulkstenis tika papildināts gadsimtos pēc tā sākotnējās uzstādīšanas. Taču laikrāža vecākā un meistarīgāk konstruētā daļa ir ciparnīca. Ko no tās var uzzināt? Vispirms jau laiku. Pulksteņa ciparnīcas ārējo malu veido melns aplis, uz kura gotiski cipari zelta krāsā atzīmēti saskaņā ar čehu seno laika skaitīšanas sistēmu (diennakts tiek iedalīta 24 stundās, sākot ar saulrietu). Šis aplis griežas tā, ka vienmēr, jebkurā gadalaikā, 24. stunda sakrīt ar saulrietu. Apļa iekšpusē ir atzīmēti romiešu cipari, kas sadala diennakti divos 12 stundu ilgos periodos, dienas vidus apzīmēts augšā, bet pusnakts apakšā. Laiku rāda šautra ar zelta roku galā.

Turklāt astronomiskā pulksteņa ciparnīca ļauj izsekot Saules kustībai, ko attēlo zelta disks, savukārt pēc nelielas lodes var uzzināt, kāda ir Mēness fāze. Zvaigžņotās debess šķietamo rotāciju ap Zemi atspoguļo ekscentrisks aplis, uz kura redzami zvaigznāju simboli. Ciparnīcas vidū ir nekustīgs Zemes attēls ar tās meridiāniem, paralēlēm, poliem un Prāgu pašā centrā. Tāpat uz ciparnīcas var atrast trīs riņķus — ekvatoru, Vēža tropu un Mežāža tropu. Šādi izveidota, ciparnīca visu cauru gadu rāda Zemes, Mēness, Saules un zvaigžņu savstarpējo novietojumu. Zem ciparnīcas atrodas kalendāra disks, uz kura katram mēnesim ir  veltīta kāda aina no lauku dzīves. Kalendāra disks rāda datumu, un katru nakti, izņemot vienu nakti garajā gadā, tas pulksten divpadsmitos pavirzās uz priekšu pa vienu no 365 iedaļām.

Pulksteņa mehānisms sastāv no milzum daudziem lieliem un maziem zobratiem. Šo sarežģīto ierīci katru nedēļu rūpīgi pārbauda un apkopj mehāniķis.

Astronomiskā pulksteņa vēsture

Prāgas pulksteni apvij daudzas leģendas. Kā stāsta viena no tām, laikrādi darinājis meistars Hanušs. Pulkstenis esot iznācis īsts meistardarbs, tāpēc pilsētas vadītāji baidījušies, ka Hanušs izgatavos līdzīgus pulksteņus vēl citur un tad Prāgas slava nobālēs. Lai tā nenotiktu, pilsētas kungi nolīguši vīrus, kas uzbrukuši pulksteņmeistaram Hanušam un laupījuši tam acu gaismu. Leģendas beigās mirstošais Hanušs sabojā pulksteņa mehānismu un pulkstenis pārstāj darboties.

Par laimi, tā ir tikai leģenda. Tomēr Hanušs bija reāla persona un no 1475. līdz 1497. gadam strādāja Prāgā par pulksteņmeistaru. Ilgu laiku speciālisti domāja, ka viņš bija tas, kas radīja astronomisko pulksteni. Tomēr pēdējā laikā izdarītie pētījumi liecina, ka pulksteni izgatavoja Mikulašs no Kadaņas 1410. gadā. Savukārt 1490. gadā Hanušs to pārbūvēja. Kopš 16. gadsimta pulksteņa mehānisms ir vairākkārt labots un pārtaisīts, bet pēc 1865. gadā veiktās rekonstrukcijas lielākā daļa detaļu nav mainītas.

Otrā pasaules kara beigās atkāpjoties no Prāgas, nacistu karaspēks aizdedzināja rātsnamu. Astronomiskais pulkstenis smagi cieta ugunsgrēkā. Pēc kara tika apsvērti galvenokārt divi priekšlikumi par to, kā atjaunot pulksteni, — restaurēt to agrākajā izskatā vai, izmantojot pavisam citus simbolus, uzstādīt jaunu ciparnīcu, disku un figūras. Prāgā ateistiskā domāšana guva aizvien lielāku popularitāti, un komunistiskās varas pārstāvjiem apustuļu tēli nešķita pievilcīgi. Tomēr, pirms kaut kas tika mainīts, trīs prasmīgi pulksteņmeistari pierādīja, ka pulksteni ir iespējams restaurēt, un tā laikrādis tika atjaunots savā pirmskara izskatā. Tāpēc mēs tagad varam vērot sīkstuli, skeletu, turku un apustuļus, nevis, piemēram, galdnieku, mūrnieku, drēbnieku un veļas mazgātāju.

Visbeidzot — gaiļa dziesma

Kad pulkstenis zvana, cits pēc cita parādās divpadsmit apustuļi, bet ne viss ir saskaņā ar Bībeli. Jūda Iskariots un Jēkabs Alfeja dēls ir aizstāti ar Pāvilu un Barnabu, kuri Bībelē nav minēti starp 12 apustuļiem. (Apustuļu darbi 1:12—26.) Turklāt virs apustuļu galvām attēlots nimbs, kas ir pagānisks simbols un ko agrīnie kristieši nelietoja.

Pēc tam kad pēdējais apustulis ir nozudis skatam, savu dziesmu nodzied apzeltīts gailis, kas sēž virs abiem logiem. Stunda ir nozvanīta, logi aizveras, un ļaudis sāk izklīst. Jūs vēlaties to visu redzēt vēlreiz? Tad mums ir stunda jāpagaida. Tikmēr mēs varam tuvāk apskatīt šo pulksteni, kura dēļ jau gandrīz 600 gadus cilvēki ierodas pie Prāgas rātsnama.

[Shēma/Attēls 17. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

CIPARNĪCA

Pareizs laiks 12.57

Saulriets 17.21

[Shēma/Attēls 18. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

KALENDĀRA DISKS

Datums: 1. janvāris

[Attēls 16. lpp.]

Vīzdegunis un Sīkstulis

[Attēls 17. lpp.]

Nāve un Turks