Punktiņi acu priekšā

Varbūt jūs esat tos redzējis — sīkus, mazliet neskaidrus pelēkus plankumiņus, kas šķiet peldam acu priekšā. Iespējams, jūs tos pamanāt, lasot grāmatu vai arī raugoties uz gaišu sienu vai skaidrām debesīm.

JA ESAT mēģinājis koncentrēt skatienu uz kādu no šiem punktiņiem, jūs zināt, ka tas nav iespējams. Pietiek ar visniecīgāko acu kustību, lai tie žigli aizslīdētu prom, un, pat ja kāds no tiem nonāk tieši uz redzes līnijas, tik un tā nevar pateikt, kas tas īsti ir.

Kas tie ir par punktiņiem? Vai tie atrodas uz acs ābola virsmas vai tā iekšpusē? Pamirkšķiniet plakstiņus, nekustinot acis. Ja punkti sāk kustēties citādi vai pazūd, tie atrodas uz virsmas un šajā rakstā par tiem nebūs runa.

Taču, ja pārmaiņas ir nelielas vai to vispār nav, punktiņi ir acī iekšā — tie peld stiklveida ķermeņa šķidrumā, kas piepilda acs ābola aizmugurējo daļu. Tā kā tie atrodas aiz lēcas, tie visu laiku paliek miglaini. Stiklveida ķermeņa šķidrums ir želejveidīgs, un tas nav daudz blīvāks par ūdeni, tāpēc punktiņi it kā peld, aizdejodami projām, kad cilvēks cenšas paskatīties kādam no tiem tieši virsū. Šīs īpašības dēļ tie arī ir ieguvuši savu medicīnisko nosaukumu — muscae volitantes, kas nozīmē ’lidojošās mušiņas’.

Kā tie radušies?

No kurienes šie punktiņi ir cēlušies? Viena daļa ir atliekas no procesiem, kas notikuši vēl pirms cilvēka piedzimšanas. Agrīnajās embrija attīstības stadijās acs saturs ir diezgan šķiedrains. Līdz piedzimšanas brīdim šīs šķiedras un citu elementu šūnas ir pārveidojušās un ir izveidojies stiklveida ķermenis. Tomēr atsevišķas šūnas un šķiedru fragmenti var saglabāties un peldēt želejveidīgajā šķidrumā. Turklāt no redzes nerva uz lēcu ved kanāls, pa kuru embrionālajā attīstības periodā gāja artērija, kas baroja lēcu. Parasti jau pirms piedzimšanas šī artērija atrofējas un tiek uzsūkta, bet niecīgas atliekas no tās var palikt stiklveida ķermenī.

Taču šiem punktiem var būt arī citāda izcelsme. Arī pieaugušam cilvēkam stiklveida ķermenis nesastāv tikai no želejveida šķidruma. To ietver plāna membrāna, kas piekļaujas tīklenei — gaismjutīgam apvalkam, kas izklāj lielāko daļu acs un uztver to, ko mēs redzam. Stiklveida ķermeņa membrāna ir savienota ar tīkleni gar visu tās priekšējo malu. No šīs robainās malas atzarojas smalkas šķiedriņas, kas iesniedzas stiklveida ķermenī.

Cilvēkam novecojot, šīs šķiedriņas sāk sarukt, un tāpēc dažas no tām pārtrūkst. Turklāt ar gadiem stiklveida ķermeņa šķidrums kļūst šķidrāks, tā ka satrūkušo šķiedru gabaliņi var brīvāk peldēt. Arī pats stiklveida ķermenis tikko manāmi sarūk un sāk atvilkties no tīklenes, un šajā procesā var rasties jaunas ”atlūzas” — šūnas, kas iekļūst stiklveida ķermeņa šķidrumā. Tas nozīmē, ka ar laiku jūs redzēsiet vairāk ”lidojošo mušiņu” dejojam un virpuļojam redzes laukā.

 Vēl viens mazu, kustīgu plankumiņu avots var būt tīklenes asinsvadi. Ja cilvēks saņem sitienu pa galvu vai uz acs ābolu ir pārāk liels spiediens, no kāda sīka asinsvadiņa var izplūst sarkano asinsķermenīšu virtene. Sarkanajiem asinsķermenīšiem piemīt tieksme saķerties kopā, tāpēc tie parasti izveido pikučus vai ķēdītes. Atsevišķas šūnas vai pikuči var iekļūt stiklveida ķermeņa šķidrumā, un, ja tie paliek tīklenes tuvumā, tie, iespējams, ir redzami. Sarkanie asinsķermenīši var atkal uzsūkties, tāpēc punkti redzes laukā galu galā pazūd. Taču šie plankumiņi būtībā nav muscae volitantes, jo tie ir radušies nelielas traumas dēļ.

Vai muscae volitantes liecina par kaut kādiem traucējumiem? Nē, visbiežāk tas tā nav. Šīs ”mušiņas” redz arī cilvēki ar pilnīgi normālām acīm un pat jauni cilvēki, un pamazām viņi iemācās tās neievērot. Tomēr ir gadījumi, kad punkti acu priekšā norāda uz briesmām.

Briesmu signāls

Ja jūs piepeši pamanāt krietni vairāk plankumiņu nekā agrāk, tas var nozīmēt, ka ar jūsu acīm kaut kas nav kārtībā. Sevišķi nopietns pamats uztraukumam ir tad, ja bez punktiņiem ir redzami arī īsi gaismas uzzibsnījumi, kas nāk no acs iekšienes. Šī parādība rodas tīklenē, kur gaisma tiek pārveidota nervu impulsos. Punktiņu spiets un dzirksteļošana parasti ceļas tīklenes atslāņošanās dēļ. Kā tas notiek?

Pēc konsistences un biezuma tīklene atgādina mitru zīdpapīru, un tā ir tikpat vārīga. Šis gaismjutīgais apvalks ir piestiprināts pie slāņa, kas atrodas aiz tā, un pie stiklveida ķermeņa tikai gar priekšējo malu un redzes nerva apvidū, un nedaudz vājāk tas ir piesaistīts arī pie centrālās bedrītes. Stiklveida  ķermenis palīdz noturēt visu tīkleni pareizajā vietā. Acs ir tik elastīga, ka pat triecieni parasti nespēj tīkleni pārplēst vai atraut.

Tomēr var gadīties, ka pēc sitiena tīklene kādā vietā vairs pietiekami labi nepieguļ vai arī tajā ir radies neliels plīsums vai caurums. Tāds caurums var rasties arī tad, ja starp tīkleni un stiklveida ķermeni kaut kur ir izveidojies saaugums: pēkšņas kustības vai traumas dēļ stiklveida ķermenis parauj tīkleni un tā ieplīst. Šķidrums no stiklveida ķermeņa ieplūst aiz tīklenes, un tā sāk atslāņoties. Šis bojājums liek gaismjutīgajām nervu šūnām sūtīt impulsus, kas tiek uztverti kā gaismas zibšņi.

Reizēm tīklenes atslāņošanos pavada stiprāka vai vājāka asiņošana, jo tīklenes iekšējam slānim ir savs asinsvadu tīkls. Asins šūnas nonāk stiklveida ķermeņa šķidrumā un kļūst redzamas kā negaidīts punktiņu uzvirmojums. Drīz pēc tam, tīklenei atdaloties, redzes lauku aizsedz akluma plīvurs.

Tāpēc, ja jūs kādreiz ievērojat strauju punktiņu skaita palielināšanos, it īpaši, ja to pavada dzirksteļošana, nekavējoties dodieties pie oftalmologa vai arī uz slimnīcu. Var gadīties, ka ir sākusies tīklenes atslāņošanās. Ja tīklene būs atslāņojusies ļoti plaši, bojājumu varbūt vairs nevarēs izlabot.

Bet varbūt jūs jau gadiem ilgi esat redzējis kustīgus punktiņus acu priekšā, nenovērojot nekādu dzirksteļošanu. Tādā gadījumā, visticamāk, par tiem nav ko uztraukties — tādus punktus redz gandrīz visi. Ja jūs tiem nepievēršat uzmanību, tie gan nepazūd, taču smadzenes iemācās notušēt to attēlus un jūs, ejot savās ikdienas gaitās, tos nemaz nemanāt. Fakts, ka tādi punktiņi var pastāvēt, netraucējot mums normāli redzēt, spilgti liecina par to, cik brīnišķīgi ir konstruēta mūsu acs un cik izcilas ir smadzeņu pielāgošanās spējas.

Tomēr, pirms var pilnīgi droši teikt, ka par punktiņiem acu priekšā nav vērts raizēties, cilvēkiem, kas tos redz, būtu jāaiziet uz pārbaudi pie oftalmologa vai optometrista.

[Papildmateriāls/Attēls 25. lpp.]

Mūsdienīgās refrakcijas anomāliju korekcijas sākumi

Ja jūs nēsājat koriģējošas brilles vai kontaktlēcas, jūs par tām zināmā mērā varat pateikties ”lidojošajām mušiņām”. Tieši interese par šīm ”mušiņām” pamudināja Frānsu Kornēlisu Dondersu, pazīstamu 19. gadsimta nīderlandiešu ārstu, sākt zinātniskus pētījumus acs fizioloģijā un patoloģijā. Viņš ne tikai noskaidroja dažus muscae volitantes avotus, bet arī atklāja, ka tālredzība rodas saīsināta acs ābola dēļ un astigmatisma gadījumā neskaidrā attēla iemesls ir nevienmērīgs radzenes un lēcas izliekums. Viņa pētījumi palīdzēja ievērojami uzlabot koriģējošās brilles.

[Attēls]

F. K. Donderss

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy National Library of Medicine

[Shēma 24. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Atslāņojusies tīklene

Sarkanie asinsķermenīši

Plīsums tīklenē

Stiklveida ķermeņa membrāna

Lēca

Zīlīte

Varavīksnene

Starene

Stiklveida ķermenis

Asinsvadi

Redzes nervs, kas iet uz smadzenēm