Kas notiek pasaulē

Zeme — unikāla planēta

Kā informē astronomi, zinātnieki turpina atklāt jaunas planētas, mērot niecīgās izmaiņas tālu zvaigžņu kustībā, kuras izraisa ap šīm zvaigznēm riņķojošo planētu gravitācijas spēks. Ja pieskaita tās planētas, kas atklātas 1999. gadā, ir ziņots par 28 šādu planētu eksistenci ārpus Saules sistēmas. Jaunatklātās planētas esot aptuveni Jupitera lielumā vai arī vēl lielākas. Jupitera masa apmēram 318 reizes pārsniedz Zemes masu. Zinātnieki domā, ka šīs planētas, tāpat kā Jupiters, sastāv no hēlija un ūdeņraža. Spriežot pēc šo planētu orbītu attālumiem, esot maz ticams, ka tām līdzās varētu pastāvēt arī kāda Zemes lieluma planēta. Turklāt atšķirībā no Zemes, kas kustas pa gandrīz riņķveidīgu orbītu apmēram 150 miljonu kilometru attālumā no Saules, tās apriņķo savas zvaigznes pa ievērojami izstieptām orbītām. Piemēram, viena no šīm eliptiskajām orbītām ir tik izstiepta, ka vistuvākajā punktā planētu no zvaigznes šķir 58 miljoni kilometru, bet vistālākajā — 344 miljoni kilometru. ”Sāk izskatīties, ka tādas glīti sarindotas, riņķveidīgas orbītas, kādas mēs redzam paši savā Saules sistēmā, ir samērā retas,” teica kāds astronoms.

Svilpienu valoda

Spāņu skolēni Gomeras salā, kas pieder pie Kanāriju salām, tiek aicināti mācīties svilpienu valodu, ko gadsimtiem ilgi ir lietojuši vietējie gani, stāstīts Londonas The Times. Sākotnēji šī īpatnējā Gomeras valoda, saukta par silbo, tika izveidota, lai sazinātos pāri ielejām kalnainajā apvidū, un tajā ar svilpieniem tiek atdarinātas zilbes. Svilpēji iebāž mutē pirkstus, lai mainītu skaņas augstumu, un kausveidīgi saliek plaukstas ap muti, lai svilpiens aizskanētu pēc iespējas tālāk — to var dzirdēt pat trīs kilometru attālumā. 20. gadsimta sešdesmitajos gados silbo jau bija gandrīz izzudis, bet tagad tas atkal ir kļuvis populārs un salā ik gadus tiek rīkota svilpšanas diena. Tomēr šai valodai ir arī savi trūkumi. ”Tajā var sarunāties, taču nav daudz tematu, ko būtu iespējams apspriest,” saka vietējais pedagogs Huans Evaristo.

Bērni un miegs

”Vecākiem ir jānosaka ne tikai tas, cik ilgi skolas vecuma bērni vakarā drīkst palikt augšā, bet arī tas, ar ko viņi drīkst un ar ko nedrīkst nodarboties pirms gulētiešanas,” teikts žurnālā Parents. ”Televīzijas skatīšanās, datorspēļu un videospēļu spēlēšana un ceļošana pa Internetu ir stimulējošas nodarbības, kas liek bērna prātam ”strādāt virsstundas”, un dažnedažādas ārpusskolas nodarbības traucē viņiem laicīgi izpildīt mājasdarbus.” Pētījumi liecina, ka uz bērniem miega bads bieži vien iedarbojas citādi nekā uz pieaugušajiem: bērni kļūst pārmērīgi aktīvi un nevaldāmi, turpretī pieaugušie — miegaini un klusi. Tāpēc bērniem, kas pārāk maz guļ, skolā ir grūti koncentrēties un būt uzmanīgiem, iegaumēt iemācīto un risināt uzdevumus. Pēc speciālistu ieteikuma, vecākiem būtu jānosaka konkrēts laiks, kad bērniem jāiet gulēt, un jārūpējas, lai tas tiešām tiktu ievērots un gulētiešana nebūtu pēdējais līdzeklis, pie kura ķeras tikai tad, kad visi spēki izsīkuši un visas nodarbības galā.

AIDS visā pasaulē

Nesen kādā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā bija teikts, ka visā pasaulē ”ar CIV-AIDS ir inficēti vairāk nekā 50 miljoni cilvēku — šis skaitlis atbilst Lielbritānijas iedzīvotāju skaitam — un ar to ir miruši 16 miljoni”, informē Kanādas laikraksts The Globe and Mail. ”Deviņās Āfrikas valstīs veiktos pētījumos ir noskaidrots, ka patlaban ar šo vīrusu ir inficētas par 20 procentiem vairāk sieviešu nekā vīriešu” un ka ”pusaugu meitenēm ir aptuveni piecreiz lielāka varbūtība inficēties ar CIV-AIDS nekā pusaugu zēniem”. Apvienoto Nāciju Organizācijas CIV/AIDS programmas izpilddirektors Pīters Pio, raksturojot šīs slimības izplatīšanos Austrumeiropā, nosauc to par ”eksplozīvu”. Ziņojumā sacīts, ka ”pēdējo divu gadu laikā CIV infekcijas līmenis bijušajā Padomju Savienībā ir vairāk nekā divkāršojies — tas ir viskrasākais pieaugums visā pasaulē”. Zinātnieki uzskata, ka tajā atspoguļojas straujais intravenozi ievadāmo narkotiku lietošanas pieaugums šajā reģionā. Pasaulē vairāk nekā puse no tiem, kas inficēti ar CIV, ”inficējas līdz 25 gadu vecumam, un viņi parasti nenodzīvo līdz savai 35. dzimšanas dienai”.

Pretiedeguma krēmi un vēzis

”Lietojot pretiedeguma krēmus ar lielu aizsardzības faktoru,  cilvēkiem rodas mānīga drošības sajūta, un tāpēc var palielināties risks saslimt ar ādas vēzi,” rakstīts Londonas The Times, ”jo viņi ilgāku laiku pavada saulē un saņem lielāku starojuma devu.” Eiropas Onkoloģijas institūta (Milāna, Itālija) zinātnieki ir konstatējuši, ka cilvēki, kas lieto aizsargkrēmus ar faktoru 30, mēdz uzturēties saulē par 25 procentiem ilgāk nekā tie, kas lieto aizsargkrēmu ar faktoru 10. Šī pētījuma autors Filips Otjē raksta: ”Nav pierādīts, ka pretiedeguma krēmi aizsargātu pret ādas vēzi, konkrēti, pret melanomu, bet ir savākti pārliecinoši dati, kas norāda uz ciešu saistību starp sauļošanās ilgumu un ādas vēzi.” Veselības aprūpes speciālisti brīdina, ka ir bīstami ilgstoši uzturēties tiešā saulē, neatkarīgi no tā, cik liela ir pretiedeguma krēma aizsardzības pakāpe. Lielbritānijas Veselības izglītības pārvaldes pretvēža kampaņas vadītājs Kristofers Ņū iesaka: ”Nepārtrauciet lietot pretiedeguma krēmus, bet ņemiet vērā, ka tie nav jāizmanto par līdzekli, kas atļauj sauļoties ilgāk.”

Ideāls transports?

Pa Indijas pilsētu ielām jau daudzus gadu desmitus braukā velorikšas. Taču, kā atzīmēts žurnālā Outlook, šo rikšu trīsriteņu velosipēdi ilgu laiku bija palikuši nemainīgi — tiem bija ”smagas koka daļas, liels čuguna rāmis, neērti, slīpi sēdekļi un nebija pārnesumu pārslēgšanas sistēmas”. Pēdējos gados bieži izskanēja iebildumi pret to lietošanu, jo rikšām, kas lielākoties ir padzīvojuši, nepietiekama uztura novārdzināti vīrieši, ir pārāk grūti ar tiem braukt. Taču Indijā draudīgu līmeni ir sasniedzis gaisa piesārņojums, un tagad velorikšu transports ir ieguvis jaunu dzīvību. Kāda Deli firma ir izstrādājusi jaunu rikšu velosipēda modeli — tam ir daudz vieglāka konstrukcija un plūdlīnijas forma, kas samazina vēja pretestību, pārnesumu pārslēgšanas mehānisms, kas ļauj mīt pedāļus ar daudz mazāku piepūli, ergonomikas prasībām atbilstošs sēdeklis, stūre, kuras rokturi ļauj mazāk sasprindzināt plaukstas locītavas, kā arī plašākas un ērtākas pasažieru vietas. Kā izsakās šī projekta vadītājs T. Vinīts, ”tas lieliski iederas tagadējā politiski korektajā scenārijā, kurā allaž tiek piesauktas cilvēktiesības un nepiesārņota vide”. Žurnālā Outlook rakstīts: ”Varbūt izrādīsies, ka necilie rikšu velosipēdi ir ideāls 21. gadsimta transportlīdzeklis.”

Neaizstājamais pasts

Līdz šim ”tehnoloģijai ne ar ko nav izdevies aizstāt to iespaidu, ko atstāj vēstule”, teikts laikrakstā Le Figaro. 1999. gadā Francijas pasts piegādāja adresātiem rekordskaitu vēstuļu — 25 miljardus. 90 procenti no tām bija biznesa korespondence, un tikai 10 procenti bija privātas vēstules. Gandrīz pusei no visiem pasta sūtījumiem bija pievienota kaut kāda reklāma, un 98 procenti aptaujāto sacīja, ka ir to rūpīgi izlasījuši. Katru dienu 90 000 Francijas pastnieku, no kuriem 40 procenti ir sievietes, kopsummā vairāk nekā 72 000 reižu apstaigā vai apbraukā savu iecirkni, iznēsājot 60 miljonus vēstuļu dienā.

Apdrošināšanas sabiedrību raizes

Franču laikrakstā Le Monde bija sacīts, ka 1999. gads ”apdrošinātājiem ir bijis briesmīgs gads”. 1998. gadā dabas katastrofas nodarīja zaudējumus par 90 miljardiem dolāru, no kuriem 15 miljardus dolāru atmaksāja apdrošināšanas sabiedrības. Bet 1999. gads — ko raksturoja tādi notikumi kā zemestrīces Turcijā un Taivānā, taifūni Japānā, plūdi Indijā un Vjetnamā, kā arī citas stihiskas nelaimes — apdrošinātājiem var izmaksāt vēl vairāk. Apdrošināšanas sabiedrības raizējas, ka pieaug lielu katastrofu iespējamība blīvi apdzīvotās vietās. Pasaules ietekmīgākā apdrošināšanas kompānija brīdina par globālās sasilšanas ”postošajām sekām” un ”cilvēku darbības ietekmi uz klimatiskajiem apstākļiem”.

Everests — vēl augstāks nekā agrāk

”Everests, pasaules augstākais kalns, ir pat vēl augstāks, nekā zinātnieki agrāk domāja, un tā augstums turpina palielināties,” teikts kādā nesenā aģentūras Reuters ziņojumā. ”Veicot mērījumus ar sarežģītas satelītu sistēmas palīdzību, alpīnisti ir noteikuši, ka Everesta augstums ir 29 035 pēdas [8850 metri].. Šis skaitlis par septiņām pēdām [2 metriem] pārsniedz iepriekšējo oficiālo mērījumu — 29 028 pēdas [8848 metri] —, kas tika iegūts 1954. gadā.” Jauniegūtais skaitlis ir sniegotās virsotnes augstums. Cik augsta ir klints virsotne zem ledus un sniega, joprojām nav zināms. ASV Nacionālā ģeogrāfijas biedrība savās kartēs tagad uzrāda šo jauno skaitli. Everesta kalns ne tikai kļūst augstāks, bet kopā ar visu Himalaju grēdu arī pārvietojas uz ziemeļaustrumiem, Ķīnas virzienā, ar ātrumu 1,5 līdz 6 milimetri gadā.