Nepakļaujieties propagandai!

”Nesapratīgais visam tic.” (SALAMANA PAMĀCĪBAS 14:15.)

STARP izglītošanu un propagandu ir milzīga starpība. Izglītošanas mērķis ir mācīt cilvēkiem, kā domāt, turpretī propaganda saka viņiem priekšā, ko domāt. Labs skolotājs atklāj visas aplūkojamā jautājuma puses un mudina to apspriest, turpretī propagandists neatlaidīgi spiež uzklausīt viņa viedokli un nevēlas nekādas diskusijas. Negodīgu propagandistu patiesie motīvi bieži vien nav tūlīt pamanāmi. Viņi izsijā faktus, izmantojot tos, kas der viņu nolūkiem, un noslēpjot pārējos. Tāpat viņi mēdz faktus izkropļot un stāstīt melus vai puspatiesību. Viņi nevis mudina cilvēkus loģiski spriest, bet cenšas uzjundīt viņu emocijas.

Propagandists pūlas panākt, lai viņa teiktais izklausītos labi un pareizi un radītu tajos, kas viņam pievienojas, nozīmības un kopības sajūtu. Ja tu ieklausies viņā, tu esi viens no gudrajiem, tu neesi vientuļš, ar tevi viss ir kārtībā — tas ir tas, ko propagandists grib iegalvot.

Kā lai pasargā sevi no tādiem cilvēkiem, kas Bībelē saukti par ”pļāpām un maldinātājiem”? (Titam 1:10.) Pazīstot dažus no viņu viltīgajiem paņēmieniem, ir vieglāk novērtēt informāciju, ko mums piedāvā. Tālāk ir aplūkoti vairāki ieteikumi, kā to var darīt.

Esiet apdomīgi savā izvēlē. Ja cilvēka prāts ir atvērts pilnīgi visam, to var salīdzināt ar cauruli, kas laiž cauri jebko — arī notekūdeni. Neviens negrib, lai viņa prātu piesārņotu kāda inde. Seno laiku ķēniņš Salamans brīdināja: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Mums jābūt apdomīgiem un rūpīgi jāizsver viss, ko mums piedāvā, izlemjot, ko pieņemt un ko noraidīt.

Taču mēs arī negribam būt tik aprobežoti, ka atteiktos apdomāt faktus, kas var attīstīt mūsu domāšanu. Kā lai līdzsvaro šīs abas puses? Ir svarīgi atrast kritērijus, pēc kuriem novērtēt jaunu informāciju. Kristiešiem šajā ziņā ir brīnišķīgs gudrības avots — viņiem ir Bībele, drošs ceļvedis, uz kura balstīt savus spriedumus. No vienas puses, viņu prāts ir atvērts, gatavs uzņemt jaunu informāciju. Kristieši apsver šo jauno informāciju, pārbaudot to pēc Bībeles kritērijiem, un pieņem to, kas ir patiess. No otras puses, viņi ir arī spējīgi saskatīt briesmas, ja viņiem piedāvā kaut ko tādu, kas ir pilnīgā pretstatā uz Bībeli balstītajiem principiem.

 Izmantojiet spriestspēju. Spriestspēja ir ”spriešanas asums”, ”prāta spēja atšķirt kaut ko vienu no kaut kā cita”. Cilvēks, kuram piemīt spriestspēja, uztver jēdzienu un parādību nianses un spēj loģiski spriest.

Šī īpašība palīdz mums pazīt tos cilvēkus, kas tikai lieto ”saldus vārdus un skaistas runas”, lai ”pieviltu vientiesīgo sirdis”. (Romiešiem 16:18.) Spriestspēja palīdz atmest ar konkrēto jautājumu nesaistītu un maldinošu informāciju un saskatīt lietas būtību. Bet kā lai nosaka, vai informācija ir vai nav maldinoša?

Pārbaudiet saņemto informāciju. ”Mīļie,” rakstīja pirmā gadsimta kristietis Jānis, kas mācīja savus ticības biedrus, ”neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus.” (1. Jāņa 4:1.) Daži cilvēki mūsdienās ir gluži kā sūkļi — viņi uzsūc sevī visu pēc kārtas. Ir tik viegli uzņemt sevī to, kas ir visapkārt!

Tomēr daudz gudrāk ir katram pašam izlemt, ar ko viņš grib piepildīt savu prātu. Mēdz teikt, ka mēs esam tas, ko mēs ēdam, un šo teicienu var attiecināt gan uz ēdienu, kas nonāk mūsu vēderā, gan uz informāciju, kas nonāk mūsu prātā. Vienalga, ko jūs lasītu, skatītos vai klausītos, pārbaudiet, vai šai informācijai nav negodīgas propagandas pieskaņa.

Turklāt, ja mēs gribam būt brīvi no aizspriedumiem, mums jābūt gataviem pastāvīgi pārbaudīt pašiem savu viedokli, kad saņemam jaunu informāciju. Mums jāapzinās, ka mūsu viedoklis tomēr ir tikai viedoklis. Mūsu viedokļa pareizība ir atkarīga no tā, vai mēs balstāmies uz faktiem, cik loģiski mēs spriežam un kādus vērtēšanas kritērijus un principus mēs esam izraudzījušies.

Uzdodiet jautājumus. Kā jau minēts, mūsdienās netrūkst cilvēku, kas labprāt gribētu maldināt citus ar ”skaistiem vārdiem”. (Kolosiešiem 2:4.) Tāpēc, kad mūs par kaut ko grib pārliecināt, būtu labi uzdot jautājumus.

Pirmām kārtām būtu jāpārliecinās, vai informācija ir objektīva. Kādi motīvi ir tās pamatā? Ja tā ir pilna ar aizvainojošiem apzīmējumiem un tendencioziem apgalvojumiem, kāpēc tas tā ir? Ja atsijā nost tendenciozos izteicienus, kāds ir tās patiesais saturs?  Ja iespējams, der pārbaudīt avota uzticamību. Vai ir zināms, ka uz to tiešām var paļauties? Ja ir izmantoti autoritatīvu personu vai organizāciju atzinumi, kas ir šīs personas vai organizācijas? Kāds ir pamats uzskatīt, ka tās sīki pārzina attiecīgo jautājumu un var sniegt par to precīzu informāciju? Ja ir saskatāms mēģinājums ietekmēt emocijas, pajautājiet sev: ”Ja novērtē šo informāciju ar vēsu prātu, kāds ir tās objektīvais saturs?”

Izvairieties akli sekot vairākumam. Ja jūs apzināties, ka tas, ko domā visi, ne vienmēr ir taisnība, jūs varat atrast spēku domāt citādi. Var gan likties, ka citi par kādu jautājumu domā vienu un to pašu, bet vai tas nozīmē, ka arī jums ir tā jādomā? Vairākuma viedoklis nepavisam nav droša patiesības mēraukla. Gadsimtu gaitā plaši atzītas ir bijušas visdažādākās idejas, kas vēlāk izrādījušās pilnīgi nepareizas. Tomēr tieksme pievienoties vairākumam cilvēkos joprojām ir spēcīga. Labs princips, ko ir noderīgi ievērot, ir atrodams 2. Mozus 23:2, kur teikts: ”Nebiedrojies ar lielo pūli tā ļaunajos darbos.”

Patiesas zināšanas pret negodīgu propagandu

Kā bija sacīts iepriekš, Bībele ir drošs ceļvedis, kas palīdz domāt ar skaidru galvu. Jehovas liecinieki visā pilnībā piekrīt tam, ko Jēzus teica, vērsdamies pie Dieva: ”Tavi vārdi ir patiesība.” (Jāņa 17:17.) Tā var teikt tāpēc, ka Dievs, Bībeles Autors, ir ”patiesības Dievs”. (Psalms 31:6, LB-26.)

Šajā izsmalcinātās propagandas laikmetā mēs varam paļauties uz Jehovas vārdiem — tas ir patiesības avots, kas mūs var pasargāt no tiem, kuri vēlas ”izmantot [mūs] ar izdomātiem vārdiem”. (2. Pētera 2:3.)

[Attēls 9. lpp.]

Spriestspēja palīdz atmest ar lietas būtību nesaistītu un maldinošu informāciju

[Attēli 10. lpp.]

Pārbaudiet visu, ko jūs lasāt un skatāties, lai pārliecinātos, vai tā ir taisnība

[Attēls 11. lpp.]

Vispārpieņemti uzskati ne vienmēr ir pareizi

[Attēls 11. lpp.]

Dieva vārdi ir patiesības avots, uz ko mēs varam droši paļauties