Propaganda spēj iznīcināt

”Kamēr patiesība apauj kājas, meli paspēj apceļot puspasaules.” (Izteiciens, kas tiek piedēvēts MARKAM TVENAM.)

”TU, RIEBĪGAIS žīds!” nošņācās skolotāja, iecirzdama pļauku savam septiņgadīgajam skolniekam, un pēc tam aicināja pārējos skolēnus nākt un iespļaut viņam sejā.

Gan skolnieks, gan viņa skolotāja — tuva zēna radiniece — ļoti labi zināja, ka viņš un viņa vecāki pēc izcelsmes nav ebreji. Arī pēc reliģiskās piederības viņi bija nevis jūdaisti, bet Jehovas liecinieki. Skolotāja izmantoja izplatītos aizspriedumus pret ebrejiem, lai kurinātu naidu pret savu skolnieku. Gadiem ilgi šī skolotāja un viņas skolēni bija dzirdējuši savu mācītāju stāstām, ka Jehovas liecinieki ir pelnījuši nicinājumu. Zēna vecāki bija saukāti gan par komunistiem, gan par CIP (amerikāņu Centrālās izlūkošanas pārvaldes) aģentiem. Tāpēc zēna klasesbiedri soļoja viņam garām, degdami nepacietībā iespļaut sejā ”riebīgajam žīdam”.

Šis zēns ir dzīvs vēl šodien un var izstāstīt, kas ar viņu notika, bet to pašu nevar teikt par sešiem miljoniem ebreju, kas aptuveni pirms 60 gadiem dzīvoja Vācijā un apkārtējās zemēs. Nekrietna propaganda kļuva par ieroci, kas palīdzēja nogalināt šos ebrejus nacistu gāzes kamerās un koncentrācijas nometnēs. Plaši izplatīta, iesīkstējuša, akla un ļaunprātīga antisemītisma gaisotnē daudzi sāka uzskatīt ebrejus par ienaidniekiem, kuru iznīcināšana ir ne tikai nepieciešama, bet pat taisnīga. Šajā gadījumā propaganda bija līdzeklis masu slepkavību ierosināšanai.

Propaganda var izpausties gan atklāti, piemēram, lietojot tādus naida simbolus kā kāškrustu, gan arī pavisam neuzkrītoši, teiksim, stāstot nelāgus jokus. Tai raksturīgās pārliecināšanas metodes bieži izmanto diktatori, politiķi, garīdznieki, reklāmas aģenti, tirgotāji, žurnālisti, radio un televīzijas darbinieki, sabiedrisko attiecību speciālisti un daudzi citi, kas vēlas ietekmēt ļaužu domas un rīcību.

Protams, propagandas paņēmieni var noderēt labiem mērķiem, piemēram, lai organizētu kampaņu pret automašīnu vadīšanu reibuma stāvoklī. Taču propagandu var lietot arī tam, lai sētu naidu pret etniskām un reliģiskām minoritātēm vai mudinātu cilvēkus pirkt cigaretes. ”Katru dienu mēs tiekam apbērti ar informācijas vienībām, kuru mērķis ir mūs par kaut ko pārliecināt,” raksta zinātnieki Entonijs Pratkanis un Eliots Aronsons. ”Tās mēģina mūs pārliecināt nevis ar domu apmaiņas un diskusijas palīdzību, bet gan manipulējot ar simboliem un mūsu dziļākajām emocijām. Vai nu uz labu, vai ļaunu, bet mēs dzīvojam propagandas laikmetā.”

Kā propaganda gadsimtu gaitā ir likta lietā, lai iespaidotu cilvēku domas un darbus? Kā pasargāt sevi no kaitīgas propagandas ietekmes? Vai pastāv kāds uzticams informācijas avots? Šie un vēl citi jautājumi būs aplūkoti nākamajos rakstos.

[Attēls 3. lpp.]

Holokausta laikā propaganda tika izmantota, lai vajātu ebrejus