Vai man vajadzētu regulāri lietot aspirīnu?

Kāds ārsts aprakstīja situāciju, kas būtu varējusi izveidoties dzīvē. Tā liecina par kādu bieži sastopamu problēmu.

VISA ģimene bija noraizējusies, un pat ārsts bija kļuvis nemierīgs. ”Ja asiņošana tuvākajā laikā neapstāsies,” viņš teica, ”mums būs jādomā par asins pārliešanu.”

Jau vairākas nedēļas vīrietim, kam bija noteikta diagnoze — kuņģa gļotādas iekaisums jeb gastrīts, turpinājās lēna asiņošana zarnās. ”Vai jūs esat pārliecināts, ka nelietojat nekādas zāles?” nespēdams saprast notiekošo, jautāja ārsts.

”Nekādas. Ja neskaita šīs te tabletes artrīta ārstēšanai — tām pat nav vajadzīga recepte,” vīrietis atbildēja.

Pēkšņi ārsts kļuva uzmanīgs. ”Iedodiet, es paskatīšos!” viņš palūdza. Rūpīgi izpētījis zāļu sastāva aprakstu, viņš atrada to, ko bija meklējis. Acetilsalicilskābe! Viss skaidrs! Kad pacients pārstāja lietot šīs aspirīnu saturošās zāles un saņēma dzelzs preparātu un līdzekli pret kuņģa iekaisumu, asiņošana mitējās un asins analīžu rādītāji pamazām atgriezās normas robežās.

Asiņošana, ko izraisa medikamenti

Medikamentu izraisīta kuņģa un zarnu trakta asiņošana mūsdienās ir nopietna medicīniska problēma. Vainojamas var būt daudzas zāles, tomēr lielākoties asiņošanas cēlonis ir medikamenti, ko lieto pret artrītu un sāpēm. Pie šādiem medikamentiem pieder zāļu grupa, ko sauc par nesteroidālajiem pretiekaisuma līdzekļiem. To nosaukumi dažādās valstīs ir atšķirīgi.

Daudzu brīvā pārdošanā esošu zāļu sastāvā ir aspirīns, un daudzās zemēs pēdējos gados arvien vairāk cilvēku to lieto regulāri. Kāpēc viņi to dara?

Aspirīna bums

1995. gadā izdevumā Harvard Health Letter bija teikts, ka ”regulāra aspirīna lietošana var glābt dzīvību”. Atsaucoties uz vairākiem visā pasaulē veiktiem pētījumiem, kādi kopš tā laika ir daudzas reizes atkārtoti, tika izdarīts secinājums: ”Gandrīz katram, kam kādreiz ir bijis infarkts vai insults, kam ir stenokardija vai kam izdarīta koronārās artērijas šuntēšana, katru dienu būtu jālieto pustablete vai pat vesela tablete aspirīna, ja vien viņam nav alerģijas pret šīm zālēm.” *

Citu pētījumu autori uzskata, ka aspirīns būtu jālieto vīriešiem, kas vecāki par 50 gadiem un kam draud infarkts, kā arī sievietēm, kas pieder pie infarkta riska grupas. Ir veikti arī pētījumi, kuru rezultāti liecina, ka regulāra aspirīna lietošana, iespējams, samazina resnās zarnas vēža risku un ka ilgstoša aspirīna lietošana lielās devās var samazināt cukura līmeni asinīs diabēta slimniekiem.

Ar ko izskaidrojama aspirīnam piedēvētā labvēlīgā ietekme minētajās situācijās? Precīzi tas nav zināms, taču ir pierādījumi, ka aspirīna ietekmē mazinās trombocītu salipšanas spēja asinīs un līdz ar to asinis tiek šķīdinātas. Tiek uzskatīts, ka tas palīdz pasargāt no nosprostošanas mazās artērijas,  kas apasiņo sirdi un smadzenes, un novērš dzīvībai svarīgu orgānu bojājumus.

Bet, ja jau aspirīns ir tik noderīgs, kāpēc to vēl nelieto visi cilvēki? Viens iemesls ir tas, ka daudz kas par aspirīnu joprojām nav zināms. Īstas skaidrības nav pat jautājumā par optimālajām devām. Ieteikumi svārstās no vienas parastās tabletes divreiz dienā līdz vienai mazajai (81 miligrama) tabletei katru otro dienu. Vai sievietēm būtu jāizvēlas cita deva nekā vīriešiem? Ārsti par to nav pārliecināti. Iespējams, drošāk ir lietot aspirīnu, kas aktivizējas tikai tad, kad vairs neatrodas kuņģī, tomēr arī jautājumā par tā priekšrocībām vienprātības nav.

Iemesli būt piesardzīgiem

Kaut arī aspirīns ir dabiska viela — indiāņi ieguva aspirīna sastāvdaļas no vītola mizas —, tas izraisa daudzas blakusparādības. Aspirīns var radīt ne tikai asiņošanu, bet arī daudzus citus sarežģījumus, piemēram, pret aspirīnu jutīgiem cilvēkiem var sākties alerģiskas reakcijas. Ir pilnīgi skaidrs, ka regulāra aspirīna lietošana nav piemērota visiem.

Taču cilvēks, kam draud infarkts vai insults, varētu konsultēties ar savu ārstu par regulāras aspirīna lietošanas plusiem un mīnusiem. Pacientam noteikti jāpārliecinās, vai viņam nav problēmu ar asiņošanu, paaugstināta jutīguma pret aspirīnu un kuņģa un zarnu trakta slimību. Pirms ārstēšanas sākuma ar ārstu jāpārrunā arī citas iespējamās problēmas un zāļu mijiedarbības.

Kā jau minēts, aspirīna un aspirīnam līdzīgu medikamentu lietošana ir saistīta ar ievērojamu asiņošanas risku, turklāt asiņošana var būt neliela, grūti pamanāma un laika gaitā lēnām pastiprināties. Ar piesardzību jāizturas arī pret citiem medikamentiem, it īpaši pret citiem pretiekaisuma līdzekļiem. Katrā ziņā informējiet savu ārstu, ja lietojat kādu no tiem. Ja jums ir paredzama operācija, parasti būtu ieteicams pārtraukt šo zāļu lietošanu. Iespējams, būtu noderīgi veikt pat regulāras asins analīzes.

Ja gribam sevi pasargāt no problēmām nākotnē, mēs ņemsim vērā Bībeles sakāmvārdu: ”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest.” (Salamana Pamācības 22:3.) Būsim starp gudrajiem šajā ar veselību saistītajā jautājumā, lai neciestu mūsu veselība!

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 20., 21. lpp.]

Kas varētu domāt par regulāru aspirīna lietošanu

● Cilvēki, kam ir sirds koronārā slimība vai sašaurinātas miega artērijas (galvenie asinsvadi kaklā).

● Cilvēki, kam ir bijis trombotisks (asins recekļu izraisīts) insults vai transitīva išēmiskā lēkme (īsa, insultam līdzīga epizode).

● Vīrieši, kas vecāki par 50 gadiem un kam ir viens vai vairāki no tālāk minētajiem sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem: smēķēšana, paaugstināts asinsspiediens, diabēts, paaugstināts kopējais holesterīna līmenis, zems augsta blīvuma lipoproteīdu holesterīna līmenis, ievērojams liekais svars, pārmērīga alkohola lietošana, agrīni koronārās slimības gadījumi (infarkts pirms 55 gadu vecuma) vai insulta gadījumi ģimenes locekļu starpā un mazkustīgs dzīvesveids.

● Sievietes, kuras vecākas par 50 gadiem un kurām ir divi vai vairāki no minētajiem riska faktoriem.

Pirms jūs pieņemat jebkādu lēmumu šajā jautājumā, ieteicams konsultēties ar ārstu.

[Norāde par autortiesībām]

Pēc Consumer Reports on Health datiem