Kad govis dodas brīvdienās

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ŠVEICĒ

VAI jūs zināt, ka Šveicē tūkstošiem govju katru gadu dodas brīvdienās? Izlasiet, cik jauki viņas tās pavada!

Aukstajos un sniegainajos Šveices ziemas mēnešos piena govis tiek turētas fermās. Bet tad pienāk ilgi gaidītais pavasaris, kad govis atkal var doties laukā un ganīties zaļajās pļavās, kas ir kā nosētas koši dzeltenām pienenēm. Spriežot pēc govju spriņģošanas, viņas nevar vien nopriecāties par apstākļu un gadalaika maiņu.

Maijā vai jūnija sākumā, kad kalnos pamazām kūst sniegi, kļūst pieejamas arvien jaunas ganības. Tas nozīmē, ka ganāmpulkam ir pienācis laiks pa vasaru pārcelties uz turieni.

Ūdeņiem bagāta ganību zeme

Šveices kalnos ir apmēram 10 000 ganību, kas kopumā aizņem ap 10 000 kvadrātkilometru lielu platību. Tā ir ceturtā daļa visas valsts teritorijas. Tāpēc tiek ieguldīts daudz pūļu šo vērtīgo resursu saglabāšanā.

Cilvēki kopā ar mājlopiem gādā, lai pļavās nesaaugtu krūmi. Ik gadus fermeri uztic profesionāliem ganiem aptuveni 500 000 liellopu. Piena govis un teles tiek ievietotas kravas automašīnās vai vilcienos un dodas ceļojumā uz kalniem, lai tur ganītos un baudītu savas vasaras brīvdienas.

Kad pa autoceļiem un dzelzceļiem augstāk vairs nevar nokļūt, pēdējais ceļa posms ir jāveic kājām. Vasarai ritot, ganāmpulks pārceļas arvien augstāk. Ganībās, kas sniedzas līdz pat 2200 metru augstumam virs jūras līmeņa, liellopus priecē garda zāle un brīnišķīgas daudzkrāsainas puķes. Kalnos ir daudz strautu, tāpēc arī dzeramā ūdens netrūkst.

Lai pienu realizētu vai pārstrādātu, reizēm tas tiek transportēts no kalniem lejā. Taču vairākumā gadījumu piens tiek pārstrādāts sviestā vai sierā turpat uz vietas. Kad vasaras dienas sāk rauties īsākas, ganāmpulki atgriežas zemākās vietās. Visbeidzot pienāk diena — parasti kaut kad septembra beigās —, kad ir jāatgriežas ziemas mītnēs. Taču, pirms vasaras brīvdienas ir galā, tiek organizēts īpašs gājiens.

Lielā diena

Tā kā dati par izslaukumu tiek saglabāti, labākās govis tiek izgreznotas atbilstoši tam, cik daudz piena ir devušas. Pienīgākās dodas svinīgā gājiena priekšgalā. Govju galvas rotā krāsainas papīra puķes, lentas un egļu zariņi. Daudzām ap kaklu ir metāla zvans, kas paziņo par ganāmpulka ierašanos jau iztālēm.

Gani par godu šim notikumam tērpjas baltos kreklos un izrakstītās melna samta vestēs. Savukārt ieleju iedzīvotāji sapulcējas ceļmalās un sagaida gājienus ar ilgstošām ovācijām.

Lejā liellopi uz ziemu tiek nodoti atpakaļ to īpašniekiem. Taču nepaiet ilgs laiks, un govis atkal dodas kalnos vasaras brīvdienās. Tā tik ir dzīve!

 [Attēls pa visu lapu 18. lpp.]