Santerijas vilinājums

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

SANTERIJA jau daudzus gadus Kubā ir izplatīta reliģija. Pakāpeniski šī reliģija ir ieviesusies arī citās zemēs. Piemēram, vienā no Mehiko centra galvenajiem tirgus laukumiem atrodas daudz veikaliņu, kuros pārdod santerijas kulta priekšmetus: krustus, sveces, amuletus un fetišus. Šiem veikaliņiem pat ir īpašs nosaukums — botanika —, un tos var atrast daudzās lielās Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas pilsētās. Ņujorkas telefonu grāmatā ir ievietots daudz šo veikaliņu reklāmu, un, kā var redzēt, santerijas priekšmetu veikalu ir daudz vairāk nekā to, kuros pārdod ar citām reliģijām saistītus priekšmetus.

Daudzus cilvēkus piesaista santerijas misticisms un neparastums. Santerijas elementi ir sastopami populārā latīņamerikāņu mūzikā un literatūrā. Pamazām santerija zaudē savu reliģisko raksturu, kļūstot par laicīgu, ar kultūru saistītu strāvojumu, un tā ir ietekmējusi afrokarībiešu mūziku un kultūras dzīvi.

Cēlusies senajā Āfrikā

Santerijai piemīt kādas senas Āfrikas reliģijas pamatiezīmes un tradīcijas — šī reliģija bija izplatīta Nigērijā jorubu vidū. No 1770. gada līdz 1840. gadam jorubus pārdeva verdzībā un veda strādāt uz Karību jūras salām, un viņiem līdzi atceļoja arī viņu reliģija. Jaunajā pasaulē afrikāņu vergus spieda pāriet katoļticībā, bet viņi negribēja pilnīgi atteikties no savām tradīcijām. Tāpēc viņi radīja jaunu pielūgsmes formu, kurā bija kaut kas no abām reliģijām. Šādu reliģisko paražu apvienojumu sauc par sinkrētismu.

Cenzdamies sekot senajiem ticējumiem, vergi apveltīja katoļu svētos ar dubultu identitāti — katram svētajam atbilda kāds afrikāņu dievs ar noteiktām īpašībām un spējām. Tā afrikāņu dievi un dievietes, ko sauc par orīšām, ieguva katoļu svēto vārdus un ārējo izskatu. Taču rituāli, paražas un ticējumi palika tie paši, kādi bija Āfrikā. Kāds santerijas priesteris Kubā to paskaidro šādi: ”Sinkrētisms mums ļauj pie altāra pielūgt  katoļu dievu, bet aiz tā mēs redzam afrikāņu dievu.”

Arī tādās reliģijās kā vūdū, obejā un makumbā tiek izmantoti gan Romas katoļu liturģijas elementi, sakramenti un kulta priekšmeti, gan Āfrikā cēlušās spiritiskas darbības. Tā kā sākotnēji katoļu baznīca Latīņamerikā aizliedza afrikāņu reliģijas, santerijai ilgu laiku bija jāpaliek slepenībā. Ar laiku katoļu baznīca kļuva iecietīga pret sinkrētismu vergu vidū.

Santerijas raksturīgākās iezīmes

Kas raksturo šo reliģiju? Santero, kā sauc šīs reliģijas piederīgos, pielūdz vienu augstāko būtni un dievību — orīšu — grupu, kas veido jorubu dievu panteonu. Orīšu gribu santerijas priesteri noskaidro ar zīlēšanas palīdzību. Santero arī tic, ka reizēm orīšas ieiet ticīgajos, lai darītu zināmus savus padomus. Orīšām var tuvoties lūgšanās, kā arī ar mūzikas, pareizas uzvedības un upuru palīdzību. Pielūgsmē liela nozīme ir altāriem — santero tos novieto mājās un liek uz tiem puķes, rumu, kūkas un cigārus, lai dievības būtu apmierinātas un viņiem palīdzētu.

Kāda sieviete, vārdā Lizete Alvaresa, laikrakstā New York Times paskaidroja, ko māca santerija: ”Reliģija uzsver nevis pēcnāves dzīvi, bet tagadējo dzīvi, un tā pievērš uzmanību dabas spēkiem. Katra dievība atbilst kādai dabas parādībai, piemēram, pērkonam, un kādai cilvēku īpašībai, piemēram, spēkam.” Santerijas priesteri, lūdzot padomu orīšām, palīdz cilvēkiem risināt ikdienas problēmas. Viņi nav katoļu priesteri, un parastie santerijas rituāli notiek mājās, nevis baznīcās.

Santerija īpaši pievelk cilvēkus, kam vajadzīgs emocionāls un materiāls atbalsts, jo santerija sniedz cilvēkiem kopības, lielas ģimenes izjūtu. Visbiežāk santerijā iesaistās trūcīgie un imigranti, kas nonākuši zemēs, kur pastāv santerija. Santero pieder atsevišķai kopienai, kurā kāds vīrietis vai sieviete pilda krusttēva vai krustmātes, padomdevēja un priestera funkcijas. Jaunus locekļus priesteri uzņem ceremonijā, kurā skan mūzika, tiek dejotas dejas un upurēti dzīvnieki. Dzīvniekus upurē arī dzimšanas dienās, kāzās un bērēs. Šim nolūkam tiek izmantotas vistas, kazas, baloži un bruņurupuči.

 Santerijas mūzika

Santerijā svarīga ir arī mūzika. Griežoties pie dievībām pēc palīdzības, ceremonijās, ko sauc par bembēm, tiek rībinātas bungas. Lai izsauktu noteiktu dievu, jāskan īpašam ritmam. Bungas rīb tik skaļi, ka neatlaidīgo ritmu var dzirdēt jau pa lielu gabalu.

Rietumāfrikā gadsimtiem ilgi sitamie instrumenti, kā bungas un ksilofoni jeb marimbas, ir bijuši kulta mūzikas instrumenti. Kad vergi tos atveda uz Ameriku, tie joprojām pārsvarā tika izmantoti reliģiskos nolūkos. Brazīlijā svētās bungas pārvelk ar rituālos upurēto dzīvnieku ādām, un jaunus instrumentus tradicionāli kristī, vēlams, ar ”svēto” ūdeni no katoļu baznīcas. Bet, piemēram, afrokarībiešu kultūrā Haiti bungas simbolizē noteiktu dievību.

Nav nekas neparasts ieraudzīt tirgū kompaktdiskus ar santerijas ceremonijām paredzētās garīgās mūzikas ierakstiem — tos reklamē pilnīgi atklāti. Galvenokārt šajā mūzikā var dzirdēt bungas, un dažu sacerējumu nosaukumi patiesībā ir santerijas dievību vārdi vai šīs reliģijas paražu nosaukumi. Laika gaitā santerijas mūzikas elementi ir ievijušies latīņamerikāņu mūzikā. Dažās latīņamerikāņu dziesmās tiek izmantota santerijas leksika.

Kas teikts Bībelē

Santerija ir cieši saistīta ar spiritismu — pielūgsmes formu, kas Bībelē ir nosodīta. (3. Mozus 19:31.) Dieva Rakstos ”burvība” ir minēta starp ”miesas darbiem”, kuru dēļ cilvēks nevar iemantot Dieva Valstību. (Galatiešiem 5:19—21.) Tiem, kas vēlas iegūt Dieva labvēlību, Bībelē ir pavēlēts ”bēgt no elku dievu kalpošanas” un ”pielūgt Tēvu garā un patiesībā”. (1. Korintiešiem 10:14; Jāņa 4:23, 24.)

Kristiešiem skaidri jāapzinās fakts, ka santerijas paražas un mūzika kļūst aizvien laicīgākas. Daudzi izklaides veidi ir caurausti ar santerijas elementiem, un tie ir iespiedušies arī latīņamerikāņu kultūrā. Santerijas elementi kļūst aizvien populārāki, un lielākoties cilvēki uzskata, ka tie neko ļaunu nevar nodarīt. Tomēr kristiešiem jārīkojas prātīgi un jāizvairās no visa, kas ir klajā pretrunā ar Bībeles principiem, un tas ir jādara, lai cik populāras sabiedrībā būtu dažas parādības un lai cik nekaitīgas tās šķistu. (2. Korintiešiem 6:14—18.)

[Papildmateriāls/Attēls 25. lpp.]

SANTERIJĀ LIETOTIE VĀRDI UN NOSAUKUMI

Babaluaje — dziedināšanas dievs, ko pielūdz kā ”svēto” Lasaro.

Čango — uguns, pērkona un zibens dievs un ieroču aizbildnis, ko katoļticībā pielūdz kā ”svēto” Barbaru.

Ifa korpusa — likumu kopums, kas izteikts 256 simbolos, kuri atspoguļo santerijas tradīciju.

Ikole oruna — ”debesis”, kurp pēc nāves dodas visi cilvēki. Taču sliktie cilvēki jau uz zemes dzīvo ellē un arī ikole orunā cieš.

Obatala — dievs, kas no zemes materiāla radījis cilvēka dzīvību un apziņu.

Očuna — upju, mīlestības, laulības, naudas, prieka un pārpilnības dieviete, kas tiek pielūgta arī kā Kubas svētā aizbildne Virgen de la Caridad.

Oguns — kalnraču un visu strādnieku aizbildnis, kas tiek pielūgts kā ”svētais” Pēteris.

Olodumare — augstākā būtne, kas radījusi Visumu.

Orumila — dievs, kas nosaka cilvēka likteni.

Jemaja jeb Šemaja — jūru un auglības dieviete, ko Kubā saista ar jaunavu Mariju jeb Virgen de Regla.

[Attēls 24. lpp.]

Veikaliņā redzami santerijas kulta priekšmeti