Smaidiet — tas nāks jums par labu!

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA JAPĀNĀ

TAS spēj izkausēt aizdomu ledu un noārdīt senu aizspriedumu sienas. Tas spēj izkliedēt šaubas un neuzticību, kas ir žņaugušas sirdi, un radīt atvieglojumu un prieku. Tas saka: ”Neuztraucies, es saprotu,” — un pauž cerību: ”Varbūt mēs varam būt draugi?” Kas to visu spēj paveikt? Smaids. Arī JŪSU smaids.

Bet kas ir smaids? Parasti vārdnīcās tiek skaidrots, ka smaids ir ”sejas izteiksme, sejas muskuļu kustības, kurās izpaužas tieksme smieties, kā arī prieks, līksma apmierinātība, laipnība, sirsnība”. Smaidīšana ir veids, kā bez vārdiem paust savas jūtas un darīt tās zināmas citiem. Protams, smaidam līdzīga izteiksme ir arī vīpsna, ar ko tiek demonstrēta nicināšana un necieņa, bet tā jau ir cita tēma.

Vai no smaida tiešām ir tik daudz kas atkarīgs? Padomāsim: vai jums nav gadījies, ka kāda cilvēka smaids jūs ir nomierinājis un ļāvis justies brīvi? Savukārt smaida trūkums radījis nemieru vai pat licis justies atraidītam? Tātad smaidam ir liela nozīme. Tas ietekmē gan to, kurš smaida, gan to, kuram tiek smaidīts. Bībelē minētais Ījabs par saviem pretiniekiem sacīja: ”Kad tiem nebija drošības, es tiem uzsmaidīju, un mana vaiga gaišumu tie nepadarīja drūmu.” (Ījaba 29:24.) Ar gaišumu Ījaba sejā, visticamāk, ir domāts prieks.

Smaida pozitīvā ietekme ir saglabājusies līdz pat mūsdienām. Sirsnīgs smaids palīdz mazināt nopietnus saspīlējumus. Tas var darboties līdzīgi drošības ventilim spiediena katlā. Kad mēs izjūtam sasprindzinājumu vai neapmierinātību, smaids palīdz mazināt šo sasprindzinājumu un pārvarēt mūsu neapmierinātību. Piemēram, kāda sieviete, vārdā Tomoko, juta, ka cilvēki uz viņu skatās. Sieviete nosprieda, ka apkārtējie ir noskaņoti pret viņu kritiski, jo, pamanījuši, ka Tomoko jūt viņu skatienus, tūlīt novērsās. Tomoko jutās vientuļa un nelaimīga. Reiz viņas draudzene ieteica Tomoko uzsmaidīt cilvēkiem, kad tie lūkojas uz viņu.  Tomoko uzklausīja šo padomu un divas nedēļas vēlāk pārsteigta konstatēja, ka ikviens bija atsmaidījis pretī! Sasprindzinājums izzuda. ”Dzīve ir kļuvusi daudz jaukāka,” viņa saka. Nav šaubu, smaids mums ļauj justies brīvāk citu klātbūtnē un izturēties draudzīgāk.

Labā ietekme, ko jūtat jūs un citi

Smaids ietekmē cilvēka emocijas. Tas palīdz veidot pozitīvu prāta nostāju. Arī cilvēka veselībai tas nāk par labu. Ir pat sakāmvārds: ”Prieks ir vislabākais ārsts.” Mediķi atzīst, ka prāta nostāja lielā mērā ietekmē cilvēka vispārējo veselības stāvokli. Kā liecina daudzi pētījumi, ilgstošs stress, negatīvas emocijas un tamlīdzīgi faktori novājina mūsu imūnsistēmu. Turpretī smaids ļauj justies labāk, un smiekli imūnsistēmu pat stiprina.

Smaids ļoti ietekmē arī citus. Iedomājieties, ka jums tiek dots padoms vai tiek izteikts aizrādījums. Kādu izteiksmi jūs gribētu redzēt padomdevēja sejā? Salta vai barga izteiksme parasti liecina par dusmām, nepatiku vai pat naidīgumu. Vai, ieraudzījis padomdevēja sejā siltu smaidu, jūs nejustos daudz brīvāk un ar lielāku gatavību neuzklausītu sniegto padomu? Tātad sarežģītās situācijās smaids palīdz izvairīties no liekiem pārpratumiem.

Pozitīvas domas ļauj smaidīt brīvāk

Protams, lielākā daļa no mums nevar kā augstas klases aktieri jebkurā brīdī likt sejā atplaukt žilbinošam smaidam — un tas arī nav vajadzīgs. Mēs gribam smaidīt dabiski un no sirds. Kāda pasniedzēja, kas lasa lekcijas par cilvēku savstarpējām attiecībām, atzīst: ”Ir svarīgi atbrīvoties un smaidīt dabiski; pretējā gadījumā smaids izskatās neīsts.” Bet kur rodas spēja smaidīt no sirds? Šo jautājumu palīdz noskaidrot Bībele. Mateja 12:34, 35 par runāšanu ir teikts: ”No sirds pilnības mute runā. Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu.”

Atcerieties: smaidīšana ir veids, kā bez vārdiem paust savas jūtas. Paturot prātā, ka mēs runājam ”no sirds pilnības” un ka labais nāk no ”labā krājuma”, kļūst skaidrs, ka patiess smaids sākas mūsu domās un emocijās. Tas, kas ir mūsu sirdī, agri vai vēlu atklājas ne tikai mūsu vārdos un darbos, bet arī mūsu sejas izteiksmē. Tāpēc mums jācenšas savas domas virzīt pozitīvā gultnē. Mūsu sejas izteiksmi  lielā mērā ietekmē tas, ko domājam par citiem cilvēkiem, tāpēc koncentrēsimies uz savu tuvinieku, kaimiņu un draugu labajām īpašībām. Ja mēs šādi rīkosimies, mums būs daudz vieglāk viņiem uzsmaidīt. Un tas būs neviltots smaids, kas nāks no labestības, žēlsirdības un laipnības pilnas sirds. Mūsu acis mirdzēs, un cilvēkiem būs skaidrs, ka mūsu sejas izteiksme pauž to, ko patiešām jūtam.

Taču jāatzīst, ka savas izcelsmes vai apkārtējās vides dēļ dažiem cilvēkiem ir grūtāk smaidīt nekā citiem. Pat ja viņiem ir vislabākā attieksme pret apkārtējiem, viņi vienkārši nav paraduši to apliecināt ar smaidu. Piemēram, Japānā ir pieņemts, ka vīrieši jebkuros apstākļos izturas ļoti nosvērti un klusē. Tāpēc daudzi no viņiem nav paraduši smaidīt cilvēkiem, kuri tiek uzskatīti par svešiniekiem. Un japāņu kultūra šajā ziņā nav vienīgā. Vēl viens iemesls, kāpēc cilvēkiem ir grūti smaidīt, ir viņu kautrība. Tāpēc nebūtu pareizi cilvēkus vērtēt pēc tā, cik plats ir viņu smaids vai cik bieži viņi smaida. Tā kā cilvēki ir dažādi, dažādas ir arī viņu īpašības un veidi, kā viņi kontaktējas ar citiem.

Un tomēr — ja jūs jūtat, ka jums ir grūti pasmaidīt, varbūt ir vērts pie tā piestrādāt? Bībelē ir padoms: ”Tad nu nepiekusīsim labu darīdami.. ..darīsim labu visiem.” (Galatiešiem 6:9, 10.) Viens veids, kā darīt citiem labu, ir viņiem uzsmaidīt — un jūs to spējat! Tāpēc parādiet iniciatīvu, sasveicinoties un sakot uzmundrinošus vārdus ar smaidu sejā. Cilvēki to noteikti novērtēs. Turklāt, jo biežāk jūs to darīsiet, jo dabiskāk jums tas kļūs.

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Esiet piesardzīgi!

Diemžēl ne visi smaidi, ko mēs redzam, ir patiesi. Pa visu seju smaida arī krāpnieki, negodīgi pārdevēji un citi tamlīdzīgi cilvēki. Viņi zina, ka smaids atbruņo un iemidzina modrību. Tāpat vilinoši mēdz smaidīt cilvēki ar apšaubāmu morāli un netīriem nolūkiem. Šādi smaidi ir nevērtīgi un maldinoši. (Salamans Mācītājs 7:6.) Mums nebūtu jākļūst pārlieku aizdomīgiem, tomēr jāsaprot, ka, dzīvojot ”pastarajās dienās”, kas ir ”grūti laiki”, mums jābūt ”gudriem kā čūskām un bez viltus kā baložiem”, kā mācīja Jēzus. (2. Timotejam 3:1; Mateja 10:16.)

[Attēls 13. lpp.]

Sveicinieties ar smaidu sejā