Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Stāsts par divām upēm

Stāsts par divām upēm

Stāsts par divām upēm

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA INDIJĀ

Divas upes — svarīgākie Indijas subkontinenta ūdensceļi — uztur simtiem miljonu cilvēku. Sākušās netālu viena no otras pasaules augstāko kalnu ledājos, šīs majestātiskās upes pārsniedz divarpus tūkstošu kilometru garumu, un abas plūst galvenokārt pa divu valstu teritoriju, taču ietek katra savā jūrā. Abas upes ir bijušas senu kultūru šūpulis, un gan vienas, gan otras krastos ir dzimusi kāda liela reliģija. Cilvēki tās godā, jo iegūst no tām bagātīgas veltes, un vienu no šīm upēm vēl joprojām pielūdz kā svētu. Kā tās sauc? Inda un Ganga.

TĀ KĀ cilvēku dzīvei un labklājībai vajadzīgs ūdens, agrīnās kultūras veidojās pie upēm. Bieži vien upes tika personificētas un uzskatītas par dievībām, tāpēc senākās ziņas par daudzām no tām ir piesātinātas ar mitoloģiskiem priekšstatiem. To var teikt arī par Indas un Indijā par Ganga Mā (Māti Gangu) dēvētās Gangas vēsturi.

Gan hinduisti, gan budisti 6714 metrus augsto Kailasa kalnu un tuvīno Manasarovara ezeru uzskata par dievu mājokli. Kopš seniem laikiem bija pastāvējis ticējums, ka no šī ezera iztek četras lielas upes, kas izplūst no dzīvnieku mutēm. Lauvas upe bija Inda, un pāva upe — Ganga.

Tibetieši nevēlējās ielaist savā zemē svešzemju ceļotājus, tomēr 1811. gadā kāds angļu veterinārs, kas strādāja Ostindijas kompānijā, dažādi maskēdamies, veica ceļojumu cauri šai zemei. Viņš ziņoja, ka no Manasarovara neiztek neviena upe, lai gan vairākas kalnu upītes tajā ietek. Indas un Gangas iztekas tika atklātas tikai 20. gadsimta sākumā. Indas izteka atrodas Tibetā, Himalaju ziemeļu pusē, savukārt Ganga sākas Ziemeļindijā, kādā ledus alā Himalaju nogāzēs.

Senu kultūru šūpulis

Cik zināms, pirmie Indijas subkontinenta iemītnieki ieceļoja Indas upes ielejā, virzoties uz austrumiem. Šajā ielejā arheologi tādās senvietās kā Harapa un Mohendžodaro ir atraduši augstu attīstītas kultūras pēdas. 20. gadsimta pirmajos gadu desmitos šie atklājumi lika mainīt līdz tam pieņemto viedokli, ka agrīnie Indijas iedzīvotāji bija primitīvas klejotāju ciltis. Vairāk nekā pirms četriem tūkstošiem gadu Indas ielejas kultūra, saukta arī par Harapas kultūru, neatpalika no Mezopotāmijas kultūras un varbūt pat to pārspēja. Seno pilsētu drupas liecina par ļoti augstu attīstības līmeni — pilsētās ir bijis regulārs ielu plānojums, vairākstāvu mājas un dzīvojamie kvartāli, lieliska kanalizācijas sistēma ar notekkanāliem un akām, milzīgas labības noliktavas, tempļi un mazgāšanās rituāliem domāti baseini. Ir atrasti arī pierādījumi, kas vedina uz domām, ka šīm pilsētām ir bijuši tirdzniecības sakari ar Mezopotāmiju un citām Tuvo Austrumu zemēm un Inda izmantota par tirdzniecības ceļu, pa kuru no Arābijas jūras varēja nokļūt simtiem kilometru tālu iekšzemē.

Gadsimtu gaitā, šķiet, dabas katastrofas — varbūt zemestrīces vai lieli plūdi — vājināja Indas ielejas pilsētu kultūru, un, kad no Vidusāzijas šajā apvidū sāka iebrukt klejotāju ciltis, ko pēc tradīcijas mēdz dēvēt par āriešiem, tās nesastapa lielu pretestību. Iebrucēji izspieda lielāko daļu pilsētu iemītnieku no Indas ielejas, un senā kultūra, kas bija uzplaukusi pie šīs upes, atkāpās uz Indijas dienvidiem, kur vēl tagad dzīvo dravīdu rase, kas ir viena no Indijas galvenajām etniskajām grupām.

Virzoties cauri Indijai uz austrumiem, dažas āriešu ciltis sāka apmesties Gangas baseinā. Āriešu ielaušanās šajā subkontinenta daļā noteica Ziemeļindijas unikālās kultūras veidošanos, un šī kultūra, kas saistīta pirmām kārtām ar Gangas baseinu, te lielā mērā ir saglabājusies līdz pat mūsu dienām.

Divas upes un divas reliģijas

Spriežot pēc arheoloģiskajiem atradumiem, Indas ielejas reliģijai bijušas kopīgas iezīmes ar Mezopotāmijas reliģiju. Ilgu laiku tika uzskatīts, ka hinduisms ir āriešu reliģija, taču seno Indas ielejas pilsētu drupās ir atrasti objekti, kas raksturīgi hinduismam. Šī reliģija ir veidojusies, saplūstot pirmsāriešu un āriešu dieviem un ticējumiem. Sākotnēji āriešu svētā upe bija Inda, bet vēlāk, kad viņi apmetās tālāk uz austrumiem — Gangas krastos —, viņi Indas vietā sāka pielūgt šo upi. Gadsimtu gaitā pie Gangas izauga tādas pilsētas kā Hardvara, Allahabada un Varanasi, kur plauka hinduisms. Mūsdienās miljoniem svētceļnieku dodas uz šiem reliģiskajiem centriem, lai iegremdētos Gangas ūdeņos, kam tiek piedēvēts dziedniecisks un attīrošs spēks.

Atšķirībā no hinduisma, kas dzimis Indas baseinā, budisma saknes meklējamas Gangas tuvumā. Sidhārtha Gautama, saukts par Budu, savu pirmo sprediķi teica Sarnathā, Varanasi tuvumā. Stāsta, ka 79 gadu vecumā viņš esot pārpeldējis plato Gangas straumi.

Kā upēm klājas mūsdienās?

Mūsdienās upes ūdens ir vēl svarīgāks nekā pirms 4000 gadiem, kad cilvēkus vilināja zemes Indas un Gangas krastos, jo ūdeņu tuvums solīja tiem iztiku. Lai upes apmierinātu Indijas, Pakistānas un Bangladešas daudzo iedzīvotāju vajadzības, ir nepieciešama rūpīga kontrole. (Skat. karti 16., 17. lappusē.) Tā kā Inda un Ganga plūst cauri vairākām valstīm, ir noslēgti starptautiski līgumi par to izmantošanu. Viens no Pakistānā uzbūvētajiem aizsprostiem ir trīs kilometrus garais un 143 metrus augstais Tarbelas aizsprosts, kas domāts apūdeņošanas vajadzībām. Tas ir viens no lielākajiem pasaulē, un tā uzbērumam ir izmantoti 148 500 000 kubikmetru zemes un akmeņu. Farakas dambis, kas uzcelts Gangā, nodrošina pietiekami augstu un stabilu ūdens līmeni dzīvajai kuģu satiksmei Kalkutas ostas rajonā.

Gangu, tāpat kā daudzas citas upes, nopietni apdraud piesārņojums, tāpēc 1984. gadā Indijas valdība ķērās pie apjomīga projekta — Gangas rīcības plāna — īstenošanas. Šajā projektā bija paredzēts veikt vairākus uzdevumus: uzsākt mēslojuma un deggāzes ražošanu no kanalizācijas ūdeņiem, novadīt citā virzienā notekūdeņu kanālus, pa kuriem netīrais ūdens ieplūst tieši upē, un uzcelt ķīmisko atkritumu pārstrādes rūpnīcas.

Tomēr atdot mūsu planētas upēm to pirmatnējo krāšņumu un tīrību, kā redzams, nav cilvēku organizāciju spēkos. Bet pats Dievs drīzumā labos šo situāciju. Valdot viņa Valstībai, kad visa zemeslode pārtaps par paradīzi, upes varēs priekā plaukšķināt, kā tēlaini sacīts Psalmā 98:8.

[Papildmateriāls/Karte 16. lpp.]

Varenā Inda

Tā kā Indas augštecē saplūst kopā daudz upju, jautājums, kur atrodas īstā Indas izteka, ir izraisījis daudz strīdu. Taču vienu var teikt droši — šī varenā upe sākas augstu Himalajos. Tecēdama ziemeļrietumu virzienā un pa ceļam uzņemdama sevī citas upes, tā 320 kilometru garumā plūst cauri Tibetas kalnienei, ko mēdz dēvēt arī par ”pasaules jumtu”. Pietuvojusies Indijas robežai Ladaka rajonā, upe lauž sev ceļu kalnos, iegraužoties dziļi klintī starp Himalajiem un Karakorumu. Indijas teritorijā tās kritums 560 kilometru posmā sasniedz gandrīz 3700 metrus. Šī krituma laikā Inda novirzās aizvien tālāk uz ziemeļiem un tad izdara krasu pagriezienu gar Himalaju rietumu galu, kur tajā ietek Gilgita — liela upe, kas traucas lejup no Hindukuša. Tālāk Inda tek uz dienvidiem cauri Pakistānai. Līkumu līkumiem tā ar varenu spēku laužas cauri kalniem, līdz sasniedz līdzenumu un šķērso Pendžabu. Šis vārds nozīmē ’piecas upes’, jo, izpletušās kā milzu rokas pirksti, šeit Indai pievienojas piecas lielas upes — Biasa, Satledža, Ravi, Dželama un Činaba —, lai plūstu tālāk kopā ar to līdz vairāk nekā 2900 kilometru garā ceļojuma beigām.

Godinātā Ganga

Ap 100 kilometru no tās vietas, kur Himalajos iztek Inda, Ganga sāk savu vairāk nekā 2500 kilometru garo ceļojumu uz Bengālijas līci. Vairāk nekā 3800 metru augstumā no govs mutei līdzīgas ledāja mēles, ko hindu valodā dēvē par Gaumukh, izplūst straume, kas izaug par vienu no Gangas satekupēm — Bagirati. Apmēram pēc 214 kilometriem tā pie Devprajagas savienojas ar otru upi, Alaknandu. Kopā ar Mandakini, Dauligangu un Pindaru tās izveido Gangu.

Šķērsojot subkontinentu dienvidaustrumu virzienā, Ganga uzņem sevī citas lielas upes, piemēram, Indijā pie AIlahabadas tajā ietek Džamna, bet Bangladešā — Bramaputra. Kopā ar savām pietekām, kas izkārtojušās it kā vēdeklī, tā apūdeņo auglīgos Gangas baseina līdzenumus, kas aizņem ceturto daļu Indijas teritorijas. Upes baseins aptver 1 035 000 kvadrātkilometru platību, un šī upju sistēma, kas plūst pa vienu no pasaules visblīvāk apdzīvotajiem apgabaliem, apgādā ar ūdeni apmēram trešo daļu Indijas iedzīvotāju, kuru skaits jau ir pārsniedzis miljardu. Bangladešā Ganga kļūst nepārredzami plata, gluži kā iekšzemes jūra, un pa to braukā visdažādākie ūdens transporta līdzekļi. Visbeidzot Ganga sadalās vairākās lielās upēs un daudzās mazās upītēs, veidojot vienu no lielākajām deltām pasaulē.

[Karte]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Tibeta

PAKISTĀNA

Inda

Dželama

Činaba

Satledža

Harapa

Mohendžodaro

INDIJA

Ganga

Džamna

Bramaputra

Allahabada

Varanasi

Patna

Kalkuta

BANGLADEŠA

NEPĀLA

BUTĀNA

[Norāde par autortiesībām]

Mountain High Maps® Copyright © 1997 Digital Wisdom, Inc.

[Attēli]

Hinduisti mazgājas Gangā

[Norāde par autortiesībām]

Copyright Sean Sprague/Panos Pictures