Vai dzīvības vērtība krītas?

”Pasaulē, kurā mēs dzīvojam, dzīvība ir lēta. Nāvi var nopirkt par dažiem simtiem [sterliņu] mārciņu, un netrūkst cilvēku, kas gatavi sniegt šo pakalpojumu.” (The Scotsman.)

Visa pasaule bija šokēta, kad 1999. gada aprīlī divi jaunieši iebruka Kolumbainas vidusskolā Litltonā (ASV, Kolorado štats) un noslepkavoja 15 cilvēkus. Izmeklēšanā noskaidrojās, ka viens no uzbrucējiem bija izveidojis savu Web lappusi, kurā viņš bija ierakstījis: ”MIROŅI NESTRĪDAS!” Arī abi uzbrucēji gāja bojā šajā traģēdijā.

SLEPKAVĪBAS notiek visā pasaulē, un ik dienas neskaitāmi cilvēki mirst varmācīgā nāvē. 1995. gadā pirmajā vietā slepkavību skaita ziņā bija Dienvidāfrikas Republika — 75 slepkavības uz 100 000 iedzīvotājiem. Dzīvība, šķiet, kļuvusi sevišķi lēta kādā Dienvidamerikas valstī, kur 1997. gadā vairāk nekā 6000 cilvēku tika nogalināti politisku iemeslu dēļ. Pasūtījuma slepkavības ir kļuvušas par ikdienišķu lietu. Kādā ziņojumā, kurā raksturota situācija šajā valstī, bija sacīts: ”Briesmīgā kārtā ir pieaugušas arī bērnu slepkavības: 1996. gadā tika nogalināti 4322 bērni — tas nozīmē, ka divos gados šis skaitlis ir palielinājies par 40 procentiem.” Taču pat bērni reizēm kļūst par slepkavām un nogalina citus bērnus vai paši savus vecākus. Dzīvība tik tiešām tiek vērtēta zemu.

Kāpēc ir radusies ”nāves kultūra”?

Par ko liecina visi šie fakti un skaitļi? Par augošu necieņu pret dzīvību. Varas un naudas kāri cilvēki ir gatavi nogalināt citus bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem. Narkobiznesa karaļi pasūta veselu ģimeņu slepkavības. Viņi nesauc šīs izrēķināšanās īstajā vārdā, bet lieto tādus eifēmismus kā ”apklusināt”, ”likvidēt” vai ”novākt”.  Cieņu pret cilvēka dzīvību grauj arī genocīds un ”etniskās tīrīšanas”. Šādos apstākļos ziņas par slepkavībām visā pasaulē ir kļuvušas par nemainīgu televīzijas informatīvo pārraižu sastāvdaļu.

Ja tam visam vēl pievieno varmācības slavinājumu televīzijas un kino ekrānos, kļūst redzams, ka mūsu sabiedrība ir piesātinājusies ar neveselīgu kultūru, kas uzmanības centrā izvirza nāvi. Britu enciklopēdijā par šo jautājumu ir sacīts: ”20. gadsimta otrajā pusē nāve ir ieguvusi dīvainu popularitāti. Lai gan tas varbūt ir diezgan pārsteidzoši, bet pirms tam nopietnu zinātnisku un nedaudz mazākā mērā arī filozofisku apcerējumu autori no šīs tēmas vairījās.” Kā raksta kataloņu profesors Hoseps Ferikgla, kultūras antropoloģijas speciālists, ”nāve bija mūsu sabiedrības pēdējais efektīvais tabu, un tāpēc tā tagad ir kļuvusi par vienu no svarīgākajiem avotiem ideoloģiskai manipulēšanai”.

Šīs ”nāves kultūras” visspilgtākā iezīme varbūt ir populārais uzskats, ka vara, pārākums, nauda un baudas ir daudz svarīgākas par cilvēka dzīvību un morālām vērtībām.

Kā ”nāves kultūra” izplatās? Ko vecāki var darīt, lai stātos pretī negatīvajai ietekmei, kas mācas virsū no visām pusēm un iedarbojas uz viņu bērniem? Tie ir daži no jautājumiem, par kuriem būs runa nākamajos rakstos.

[Papildmateriāls/Attēls 4. lpp.]

Cik maksā dzīvība?

▪ ”[Indijas pilsētā Bombejā] jaunākie bandu locekļi ir gatavi uz visu — viņi ir ar mieru noslepkavot cilvēku pat par tik niecīgu summu kā 5000 rūpijas [70 lati].” (Far Eastern Economic Review.)

▪ ”Viņš nogalināja garāmgājēju, kurš atteicās iedot viņam cigareti.” (Virsraksts Santjago (Čīle) laikrakstā La Tercera.)

▪ ”Pasūtījuma slepkavības organizēšana Krievijā [1995. gadā] vidēji izmaksā ap $7000 [4200 latu]. [..] Postkomunistiskās Krievijas ekonomiskās attīstības apstākļos ir krasi pieaudzis pasūtījuma slepkavību skaits.” (Reuters, informācija balstīta uz Moscow News ziņām.)

▪ ”Arestēts kāds Bruklinas [ASV, Ņujorka] nekustamā īpašuma mākleris, ..kuram izvirzīta apsūdzība, ka viņš samaksājis kādam pusaudzim daļu no 1500 dolāru [900 latu] lielā atalgojuma, ko viņš pusaudzim apsolījis, lai tas nogalinātu viņa sievasmāti un sievu, kas bija grūtniecības stāvoklī.” (The New York Times.)

▪ ”Anglijā krītas slepkavību cenas. Ja pirms pieciem gadiem slepkavība.. izmaksāja ap 30 000 mārciņu [28 500 latu], tad tagad pietiek ar 5000 līdz 10 000 mārciņām [4800 — 9500 latiem].” (The Guardian.)

▪ ”Nežēlīgās Balkānu bandas atstāj ēnā mafiju. Tie ir jauna tipa noziedznieki, ar jauniem likumiem un jauniem ieročiem. Viņiem ir sprāgstvielas un automāti, un viņi nevilcinās likt tos lietā.” (The Guardian Weekly.)