Jauniešu jautājumi

Ko darīt, lai dzīve svešā zemē nesagādātu vilšanos?

”Kad biju izkāpusi no lidmašīnas, es gribēju tikai vienu: doties atpakaļ uz mājām! [..] Man bija pārgājusi jebkāda vēlēšanās meklēt piedzīvojumus un redzēt kaut ko jaunu. Es ilgojos pēc mājām tā, kā nekad agrāk nebiju ilgojusies.” (Uta)

NAV patīkami pēkšņi sajust, ka esi viens svešā zemē. Bet, kā bija teikts iepriekšējā šīs rubrikas rakstā, daudzi jaunieši izlemj kādu laiku padzīvot ārzemēs. Daži dodas uz ārzemēm mācīties vai apgūt kādas īpašas iemaņas. Citi vēlas iemācīties jaunu valodu. Daži vienkārši vēlas nopelnīt. Taču citi ir pārcēlušies uz svešu zemi tāpēc, ka tur ir nepieciešami Valstības sludinātāji.

Ja tu pārcelies nopietnu iemeslu dēļ, ņemdams vērā savas garīgās vajadzības un mērķus *, rodas jautājums: ko tu vari darīt, lai svešajā zemē nepiedzīvotu vilšanos?

Esi gatavs pielāgoties

Pirmām kārtām tev ir jābūt gatavam pielāgoties. Tas nenozīmē atteikties no kristīgajiem principiem vai garīgās darbības, ko tu parasti veic. Bet tev varbūt jāpierod pie jauniem ēdieniem, jāiemācās daži jauni uzvedības noteikumi vai daži darbi jāsāk darīt citādi. Šīs ieražas var ļoti atšķirties no tā, kā tu kaut ko darīji savā zemē. Bet te labi noder Jēzus norādījums: ”Netiesājiet.” (Mateja 7:1.) Nevienai rasei un kultūrai nav tiesību tikt pasludinātai par pārāku. (Apustuļu darbi 17:26.) Tāpat kā vecākiem cilvēkiem ir jāizvairās nosodoši izteikties par tagadējo jaunatni, salīdzinot to ar agrāko, arī jauniešiem, kas aizbraukuši uz svešu zemi, jāizvairās kritizēt svešo zemi, salīdzinot to ar savējo. (Salamans Mācītājs 7:10.) Domā par labo, ko var piedāvāt jaunā zeme un kultūra. Jo drīzāk tu iemācīsies šīs zemes valodu, jo drīzāk tu jutīsies kā mājās.

Apustulis Pāvils, kalpodams par misionāru, sekmīgi pielāgojās dažādām kultūrām, jo viņš vēlējās ”visiem tapt viss”. (1. Korintiešiem 9:22.) Ja tev būs tāda pati nostāja, tev būs vieglāk pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Adrianne programmas au pair ietvaros dzīvo Vācijā pie kādas ģimenes, kurai palīdz veikt mājas darbus, un saņem par to iztiku. Viņa saka: ”Man daudzās lietās jāprot pielāgoties, jo es nevaru gaidīt, ka citi piemērosies man.”

 ”Es ilgojos pēc mājām!”

Nav nekas neparasts pirmajās pāris nedēļās justies bēdīgam un ilgoties pēc mājām. Bībelē rakstīts, ka Jēkabs ”ilgodamies ilgojās pēc sava tēva nama”, lai gan viņš bija pavadījis svešajā zemē jau vairāk nekā 20 gadu! (1. Mozus 31:30.) Ir pilnīgi normāli, ja tev reizēm ļoti gribas raudāt. Protams, ja visu laiku domāsi par mājām, tu kļūsi tikai vēl drūmāks. (4. Mozus 11:4, 5.) Vislabākais, kā pārvarēt skumjas, ir censties pierast pie jaunajiem apstākļiem. Kaut arī ir labi sarakstīties ar ģimenes locekļiem un zvanīt viņiem, taču pārāk bieži zvani vai vēstules var tevi kavēt pielāgoties jaunajiem dzīves apstākļiem.

Daudzi kristīgi jaunieši ir konstatējuši, ka vientulību vislabāk var pārvarēt, ja tūlīt atsāk garīgo darbību. (Filipiešiem 3:16, JD.) Embera atceras, kādas bija viņas pirmās nedēļas svešajā zemē: ”Man bija grūti vakaros, jo nebija, ko darīt, tāpēc es centos mācīties kaut ko papildus vai lasīt kādu grāmatu.” Reičela, kas no Lielbritānijas ir ieradusies Vācijā, lai strādātu kādas ģimenes mājā, dod šādu padomu, balstīdamās uz personīgo pieredzi: ”Bez kavēšanās iesaisties vietējās draudzes darbībā. Uzreiz sāc apmeklēt sapulces.” Varbūt no sākuma tev būs vajadzīga neliela palīdzība, lai nokļūtu uz sapulcēm. Bet kristiešu draudzē tu vari atrast labus draugus, kas var būt kā ”brāļi un māsas un mātes”. (Marka 10:29, 30.)

Liela nozīme ierastajā garīgajā darbībā ir arī labās vēsts sludināšanai kopā ar citiem kristiešiem. Sludināšana tev palīdzēs ne tikai garīgā ziņā, bet arī palīdzēs pierast pie svešās kultūras un valodas.

Tāpat neaizmirsti pastāvīgi lūgt Dievu un studēt Bībeli. Tas ir svarīgi, lai nepavājinātos tavs garīgums. (Romiešiem 12:12; 1. Timotejam 4:15.) Tāpēc iepriekš minētā Adrianne bija paņēmusi sev līdzi literatūru par Bībeli dzimtajā valodā.

Dzīvošana pie kādas ģimenes

Daži gados jauni kristieši norunā, ka ārzemēs viņi varēs dzīvot pie ģimenes, kuras locekļi arī ir ticīgi. Lai gan viņi nevar aizstāt vecākus, tomēr viņi var būt labi draugi un var garīgi uzmundrināt. (Salamana Pamācības 27:17.)

Taču arī tādā gadījumā, lai saglabātu labas attiecības, ir ļoti svarīgi vienmēr atklāti runāt par visu. (Salamana Pamācības 15:22; 20:5; 25:11.) Embera atzīmē: ”Tev ir skaidri jāzina, kas tev būs jādara. Tev jāzina, ko ģimene, pie kuras tu dzīvo, gaida no tevis. Šīs ģimenes locekļiem tāpat ir jāzina, kādas ir tavas vēlēšanās.” Noskaidro, kādi mājās ir noteikumi vai paradumi un kādi mājas darbi tev jāveic. Šie jautājumi ir sīki jāpārrunā.

Tev nebūs viegli, ja tev būs jāstrādā tādas ģimenes mājās, kuras locekļiem nav tāda pati ticība kā tev. Tā kā viņi var nesaprast tavu viedokli par Bībeles principiem, tu vari nonākt situācijās, kad ir grūti rīkoties saskaņā ar savu ticību. (Salamana Pamācības 13:20.) Varbūt prasības darīt kaut ko mājās tevi kavēs pildīt tos pienākumus, kas saistīti ar garīgumu, piemēram — pienākumu apmeklēt kristiešu sapulces. Ja tev nav citas iespējas kā dzīvot ar ģimeni, kurai nav tāda pati ticība kā tev, jau laikus ir jānokārto vairāki jautājumi.

 Reičela iesaka: ”Dari zināmu, ka tu esi kristietis. Vislabāk ir pateikt to uzreiz.” Ja tu paskaidrosi, kāda ir tava reliģiskā nostāja un morāles normas, tu varēsi sevi pasargāt no dažādām briesmām. Tāpat ir jāpasaka darba devējam, cik svarīgas tev ir kristiešu sapulces un sludināšana. Būtu labi, ja pirms darba uzsākšanas rakstveidā tiktu apstiprināts, cik stundu dienā tev būs jāstrādā, cik daudz tev būs brīva laika un kāda būs samaksa. Tādā gadījumā vēlāk nebūs jāpiedzīvo vilšanās.

Kā risināt problēmas

Lai kā tu censtos, tomēr var rasties grūtības. Piemēram: ko tu iesāksi, ja ģimene, pie kuras tu dzīvo, paziņo, ka tev jāatstāj viņu māja? Tā ir ļoti nepatīkama situācija. Ja ir noticis kāds pārpratums, varbūt tev būtu jācenšas mierīgi un apdomīgi aprunāties. (Salamana Pamācības 15:1.) Esi gatavs atzīt visas kļūdas, ko esi izdarījis. Varbūt saimnieki mainīs savu lēmumu. Pretējā gadījumā tev ir jāmeklē cita mājvieta.

Var rasties arī tādas problēmas, ka tev jālūdz kādam palīdzība. Piemēram, varbūt tu nonāc naudas grūtībās vai saslimsti. Varbūt tu vilcinies par to pavēstīt vecākiem, jo domā, ka vecāki tev liks doties mājās. Turklāt viņi taču atrodas ļoti tālu un, iespējams, nezina, kā citā zemē rīkoties šādā situācijā. Bet pieredze šādu jautājumu risināšanā droši vien ir vietējās draudzes vecākajiem, un viņi var dot kādu praktisku padomu. Viņi tev var palīdzēt arī izlemt, vai par radušos situāciju ir jāpaziņo taviem vecākiem.

Atgriešanās mājās

Lai gan, dzīvojot kādu laiku svešā zemē, var sastapties ar dažādām grūtībām, tomēr tu vari arī daudz ko iegūt, īpaši tad, ja esi devies uz svešu zemi tādu iemeslu dēļ, kuri ir saistīti ar tavu ticību. Protams, reiz pienāk brīdis, kad tev ir jāatgriežas mājās. Andrēass par to sacīja: ”Tā kā bija tik daudz kā patīkama, ko atcerēties, jo sliktais ātri aizmirstas, man bija grūti braukt projām.” Ja arī ir bijis tik daudz kā jauka un tu ārzemēs esi iemācījies kaut ko jaunu, negaidi, ka tavi draugi un ģimenes locekļi pēkšņi mainīs ierasto kārtību un sāks visu darīt tāpat, kā tagad dari tu. Nebūtu labi arī viņiem nemitīgi atgādināt, kā konkrētais darbs tiek darīts citur, jo šādi aizrādījumi var kaitināt. Protams, tev gribēsies ikvienam stāstīt par piedzīvoto, taču pārāk neuztraucies, ja visi nebūs tikpat sajūsmināti kā tu.

Ir skaidrs, ka lēmumu par aizbraukšanu uz citu zemi nedrīkst pieņemt vieglprātīgi. Ja pēc tam, kad būsi pārrunājis šo jautājumu ar vecākiem, tu redzēsi, ka tev ir pietiekami pamatoti iemesli uz kādu laiku pārcelties, apņemies tikt galā ar grūtībām, kas noteikti radīsies. Tāpat kā jebkurš nopietns lēmums, arī šis lēmums ir jāpieņem, vispirms apsverot, ko tas tev nozīmēs. (Lūkas 14:28—30.)

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls/Attēls 27. lpp.]

Drošības pasākumi

● Glabā pasi, naudu un biļeti atpakaļceļam drošā vietā.

● Izgatavo pases, iebraukšanas atļaujas un/vai vīzas, atpakaļceļam domātās biļetes un citu svarīgu dokumentu kopijas. Vienu kopiju paturi pie sevis, bet otru aizsūti saviem vecākiem vai draugiem.

● Tev vienmēr jābūt līdzi vecāku vai draugu telefona numuriem, kā arī tās ģimenes telefona numuram, pie kuras tu dzīvo.

● Izturies morāli nevainojami pret pretējā dzimuma pārstāvjiem gan mājās, kur tu dzīvo, gan skolā, gan darbā, gan citās vietās.

● Iemācies vismaz dažus vajadzīgākos vārdus vai frāzes tajā valodā, kurā runā zemē, uz kuru esi aizbraucis.

● Pirms pārcelšanās pārbaudi savu veselību. Paņem līdzi pietiekamā daudzumā jebkādus nepieciešamos medikamentus.

[Attēls 26. lpp.]

Ja notiek kādi pārpratumi, centies tos mierīgi pārrunāt ar ģimeni, pie kuras tu dzīvo