Mana cīņa ar endometriozi

PASTĀSTĪJUSI DEBORA ANDREOPULA

JAU no paša sākuma es gribu pateikt, ka neesmu no tām sievietēm, kas pastāvīgi uztraucas par savu veselību. Es pārlieku neraizējos, ja man kādreiz kaut kas iesāpas, un cenšos pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir — gan ar labām, gan sliktām dienām.

Taču kopš pusaudzes gadiem man ir bijis jācīnās ar stiprām sāpēm. Grūtajās menstruāciju dienās mani bieži mocīja asas sāpes olnīcās un muguras lejasdaļā, galvassāpes, caureja, reibonis un nelabuma sajūta. Reizēm izpaudās tikai kāds no šiem simptomiem, reizēm — vairāki kopā. Es ievēroju, ka fiziski vingrinājumi un atpūta man palīdz, bet bija grūti atrast tiem laiku.

Sāpes ir ļoti personiska lieta. Tās nevar izmērīt, un ne vienmēr izdodas tās ticami aprakstīt citiem. Dažkārt es dienām ilgi gulēju gultā, sāpju un nelabuma nomocīta, citreiz, sadzērusies pretsāpju līdzekļus, es piespiedu sevi celties un kaut ko darīt. Tas viss traucēja man normāli strādāt un dzīvot, un es biju ļoti sarūgtināta. Man šķita, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Bet kārtējās medicīniskajās pārbaudēs ārstu nomierinošie vārdi atkal un atkal aizgainīja šīs bažas.

Pēc tam, kad man palika 30 gadi, situācija pasliktinājās. Svelošas sāpes uznāca un pārgāja bez redzama iemesla. Aiz sāpēm es modos augšā nakts vidū. Man kļuva tik slikti, ka reiz es nedēļas laikā varēju gulēt tikai nedaudzas stundas. Turklāt laiku pa laikam man bija mazliet paaugstināta temperatūra, kas nepārgāja dienām ilgi. Es nonācu tik tālu, ka lietoju neskaitāmas zāles — pretsāpju līdzekļus pret dažādām sāpēm, spazmolītiskus līdzekļus pret zarnu darbības traucējumiem, vienas zāles kuņģim un vēl citas zāles un ziedes mugurai.

Maskēšanās meistars

Simptomus, kas mani mocīja, varēja izskaidrot ar dažādām labi pazīstamām slimībām. Spriežot pēc tiem, man varēja būt migrēna, saaugumi mazajā iegurnī, dismenoreja, kairinātu zarnu sindroms, kolīts un gastrīts. Es uzskatīju, ka manu sāpju galvenais iemesls ir dismenoreja, taču tolaik es nezināju, ka dismenorejas sāpes nepavisam nav tik stipras kā tās, ko jutu es.

Daudzām sievietēm ir sāpīgas menstruācijas, man teica ārsti, un manu problēmu cēlonis varot būt iedzimtība, regulāru vingrinājumu trūkums, garas darba stundas pie rakstāmgalda, hormonāli traucējumi, nogurums, stress, kā arī fakts, ka man ir jau pāri trīsdesmit gadiem un joprojām nav bērnu. Kāds ārsts pat apgalvoja, ka manas sāpes esot labas veselības pazīme!

 Bet ko ārsti teica par pārējiem satraucošajiem simptomiem? Spēku izsīkums tika izskaidrots ar smagu darbu un stresu. Paaugstinātā temperatūra — ar nogurumu. Sāpes zarnās un kuņģa darbības traucējumi — ar stresu un nepareizu uzturu. Muguras sāpes — ar kādu muguras kaiti un sliktu stāju. Kā redzams, visam, šķiet, bija savs izskaidrojums. Taču labāk man no tā nekļuva, un es jutos briesmīgi.

Beidzot pareiza diagnoze

1998. gada aprīlī man izdarīja ultrasonogrāfisko izmeklēšanu, bet rezultāti liecināja, ka manas olnīcas ir tīras. Turpmāko četru mēnešu laikā mana veselība aizvien vairāk pasliktinājās, un es nolēmu griezties pie ārsta. Viņš vēlreiz nosūtīja mani uz ultrasonogrāfiju, un šoreiz izmeklēšanā tika konstatēts ļoti liels veidojums ārpus dzemdes. Tad viņš aizsūtīja mani pie ginekologa. Ginekologs apstiprināja, ka blakus dzemdei man ir izveidojusies vai nu ļoti liela cista, vai cistu sakopojums, kura izmērs ir 10 reiz 12 centimetri, — šis veidojums bija tik liels, it kā es būtu ceturtajā grūtniecības mēnesī! Un tad viņam radās aizdomas, ka manu veselības traucējumu cēlonis ir endometrioze.

Sākumā es biju apjukusi, jo tikpat kā neko nezināju par šo slimību. Man bija ļoti daudz jautājumu. Kas to izraisa? Kā tā ietekmēs manu dzīvi? Bet nākamā sajūta, kas mani pārņēma, bija atvieglojums. Daudzus gadus es biju jutusies it kā iekritusi sāpju slazdā. Kad pēc atkārtotām medicīniskām pārbaudēm es nebiju saņēmusi nedz ārstēšanu, kas man palīdzētu, nedz arī apmierinošu izskaidrojumu, es biju jutusies ārkārtīgi bezspēcīga un nomākta un galu galā biju sākusi sev pārmest, ka pārspīlēti reaģēju uz parastām,  ikdienišķām sāpēm. Es biju mēģinājusi sev iegalvot, ka sāpes ir tik briesmīgas tikai manās iedomās. Tagad beidzot bija skaidrs, kas izraisa visus manus mīklainos simptomus.

Cēloņi un ārstēšanas iespējas

Ārsts ieteica tuvākajās dienās izdarīt operāciju — cista vai cistas varēja plīst jebkurā brīdī. Tomēr mēs ar vīru nolēmām vispirms izpētīt, kas tā īsti ir par slimību, un pēc iespējas vairāk uzzināt par šo svešinieci, ko sauc par endometriozi.

Mēs uzzinājām, ka pēc dažu speciālistu vērtējuma ar endometriozi slimo līdz pat 30 procentiem sieviešu reproduktīvajā vecumā. Endometriozes cēlonis nav zināms. Saskaņā ar vienu teoriju, menstruāciju laikā daļa menstruālo audu neizdalās ārā, bet pa olvadiem nokļūst vēdera dobumā un sāk tur augt. Cits skaidrojums ir tāds, ka endometrija audi no  dzemdes nokļūst citos orgānos pa limfātisko sistēmu vai asinsvadiem. Ir izteikts arī pieņēmums, ka šī slimība vai nosliece uz to varētu būt ģenētiski pārmantota. Citi savukārt vaino dioksīnus un citas indīgas vielas, kas sastopamas mūsu piesārņotajā vidē.

Ārsti mums sacīja, ka katrs endometriozes gadījums ir citāds. Slimības konkrētās izpausmes ir atkarīgas no tā, kur atrodas endometriozes perēkļi, cik dziļi tie ir iespiedušies citos audos un cik lieli tie ir. Mēs uzzinājām, ka pat niecīgs endometriozes audu veidojums var radīt neciešamas sāpes, ja tas kairina līdzās esošu nervu.

Daži ārsti domā, ka pilnīgs un galīgs atrisinājums ir dzemdes un olnīcu izoperēšana. Taču, neķeroties pie tik radikāliem līdzekļiem, var izmantot arī hormonterapiju, lai uz iespējami ilgāku laiku apturētu ovulāciju. Reizēm tā izdodas panākt, ka ārstēšanas laikā iestājas remisijas periods, kas dažkārt turpinās mēnešiem un gadiem pēc ārstēšanas kursa beigām. Atsevišķos gadījumos tiek ieteikta arī ķirurģiska ārstēšana — ar konvencionālo vai laparoskopisko metodi tiek veikta saudzējoša operācija, kuras gaitā tiek izgriezti vai iznīcināti endometriozes perēkļi, panākot slimības izpausmju mazināšanos.

Operācija un recidīvi

Pēdējais variants manā gadījumā šķita vispiemērotākais. Kad cistas bija izoperētas, man par pārsteigumu ārsts sacīja, ka šī operācija nenovērsīs visas manas veselības problēmas. Viņš teica, ka man būs nepieciešama cerība un spēja samierināties ar situāciju, lai turpinātu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk par spīti gaidāmajiem slimības recidīviem. Viņš iedrošināja mani, apsolīdams, ka es jebkurā laikā varēšu griezties pie viņa pēc palīdzības.

Ārsts sacīja, ka ik pēc trīs mēnešiem man būs vajadzīga ultrasonogrāfiska izmeklēšana, lai pārbaudītu olnīcas, un laiku pa laikam, kad mans stāvoklis pasliktināsies, man būs jālieto zāles. Viņš ieteica tūlīt pat sākt lietot gonadotropīnus atbrīvojošo hormonu. Tādā veidā tikpat kā tika apturēta olnīcu funkciju stimulējošo hormonu izdalīšanās, un man iestājās mākslīgi izraisīti menopauzes simptomi.  Šīs zāles drīkst lietot tikai sešus mēnešus, jo tās var samazināt kaulu blīvumu un radīt organismā citas menopauzei raksturīgas pārmaiņas.

Aptuveni pusotru mēnesi pēc ārstēšanas kursa beigām es atkal sajutu asas sāpes. Es jau biju lasījusi par recidīvu biežumu un biju centusies sagatavoties nākamajam endometriozes uzbrukumam, tomēr es nebiju gaidījusi, ka tas nāks tik drīz. Ultrasonogrāfiskajā izmeklēšanā noskaidrojās, ka kreisajā olnīcā ir izveidojusies liela cista. Es nedēļu lietoju ārsta norādītos medikamentus, un sāpes pierima. Pēc dažiem mēnešiem cista bija pazudusi. Taču pēc gada bija parādījusies jauna cista. Bija skaidrs, ka visu turpmāko dzīvi man allaž būs jābūt modrai un man regulāri būs vajadzīga ārsta palīdzība.

Tā kā endometrioze ir saistīta ar hormonāliem un imūnsistēmas darbības traucējumiem, bez medikamentiem ir arī citi līdzekļi, kas palīdz līdzsvarot organismā notiekošos procesus. Man bija jāmaina savi ēšanas paradumi un jāiekļauj uzturā vairāk svaigu dārzeņu un augļu, jālieto vairāk vitamīnu un jāierobežo uzņemtā kofeīna daudzums. Tagad es vairāk laika veltīju fiziskiem vingrinājumiem un atpūtai. Tas viss ir palīdzējis samazināt medikamentu blaknes un nostiprinājis manu organismu.

Šajā grūtajā laikā man ārkārtīgi lielu atbalstu ir sniedzis mans vīrs, no kura esmu saņēmusi līdzjūtību, mīlestību un sapratni. Arī mani darbabiedri — Sargtorņa biedrības Grieķijas filiāles brīvprātīgie strādnieki — ir bijuši ļoti izpalīdzīgi, un tas man ir bijis liels iepriecinājums. Bet vislielāko spēku es esmu smēlusies no personiskajām attiecībām ar Jehovu, kas mani ir ”atspirdzinājis uz slimības gultas”. (Psalms 41:4.)

[Papildmateriāls/Attēls 10. lpp.]

Sarunājieties!

Slimība un sāpes var padarīt saspringtas jebkuras attiecības, bet tās var arī sagādāt izdevību attīstīt labas īpašības. Kad slimība šķiet nebeidzama, slimā cilvēka uzvedībā var parādīties manāmas izmaiņas, un tāpēc viņa piederīgajiem, īpaši dzīvesbiedram, var rasties nopietnas grūtības. Šādā situācijā dzīvesbiedram būtu nevis jānolaiž rokas, bet jāmēģina attīstīt un likt lietā spēju uzturēt labas attiecības — jācenšas atturēties no pārmetumiem un jābūt gatavam piedot.

Sievietei, kas slimo ar endometriozi, būtu jāpatur prātā, ka menstruālais cikls vīrietim ir svešs un viņas slimība vīram varbūt šķiet pavisam neizprotama. Taču, ja vīru iesaista sievas veselības problēmu apspriešanā, viņš var iegūt daudz labāku sapratni par tām. Lūk, daži ieteikumi, kas var noderēt endometriozes slimniecēm.

▪ Jūsu vīrs neprot lasīt domas — pastāstiet viņam, kur un kā jums sāp.

▪ Atrodiet ārstu, kas ir gatavs dot paskaidrojumus par endometriozi jums abiem — jums un jūsu vīram — un vajadzības gadījumā veltīt jums papildu laiku.

▪ Stāstiet vīram par izmaiņām savā pašsajūtā, arī par izmaiņām uz labo pusi.

▪ Palūdziet, lai viņš izlasa informatīvu materiālu par šo slimību.

[Papildmateriāls/Shēmas 11. lpp.]

Kas ir endometrioze?

Endometriozes nosaukums ir atvasināts no vārda ”endometrijs”, un endometrijs ir dzemdes gļotāda — šūnu slānis, kas izklāj dzemdi no iekšpuses. Endometriozes gadījumā dažādās vietās ārpus dzemdes veidojas endometrijam līdzīgi audi. Slimības perēkļi var parādīties blakus orgānos — olnīcās, urīnpūslī, zarnās —, un dažkārt tie ir izplatījušies pa visu iegurņa apvidu.

Lai gan endometrioze ir saistīta ar audu patoloģisku augšanu, tā parasti nav ļaundabīga. Endometrioze ir patoloģija nevis tāpēc, ka šie audi paši par sevi būtu anormāli, bet gan tāpēc, ka tie veidojas ārpus dzemdes. Dzemdes iekšpusē endometrija audi grūtniecības periodā palīdz apgādāt augli ar barības vielām. Ja grūtniecība neiestājas, tie menstruācijas laikā tiek izvadīti ārā.

Taču endometrija audi, kas atrodas ārpus dzemdes, nevar izkļūt ārā no organisma. Iznākums ir iekšēja asiņošana, no endometriozes perēkļiem atdalījušos asiņu un endometrija audu sairšana, apkārtējo audu iekaisums un rētaudu veidošanās. Atkarībā no slimības perēkļu novietojuma var rasties arī citi sarežģījumi: saaugumi, zarnu asiņošana vai nosprostojums, urīnpūšļa darbības traucējumi un endometriozes perēkļu plīsumi, kas var veicināt slimības izplatīšanos. Ar laiku stāvoklis mēdz pasliktināties, lai gan dažos gadījumos slimībai raksturīga remisiju un recidīvu mija.

[Shēmas]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Olvadi

Olnīcas

Dzemde

Endometrijs (šūnu slānis, kas izklāj dzemdi)

Katru mēnesi endometriozes audi noārdās un asiņo, bet tiem nav iespējams izdalīties no organisma

Endometriozes perēkļi

Saaugumi

Endometriozes perēkļi

[Papildmateriāls/Attēls 12., 13. lpp.]

”KAUT KĀDA DĪVAINA SIEVIEŠU KAITE”?

Lai uzzinātu vairāk par endometriozes emocionālajām sekām, Atmostieties! pārstāvis runāja ar Endometriozes asociācijas (ASV, Viskonsinas štats, Milvoki) prezidenti Mēriju Lū Bolvegu. Lūk, fragments no šīs intervijas.

Jautājums. Kāda ir endometriozes emocionālā ietekme uz sievieti?

Atbilde. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kādas ir slimības izpausmes attiecīgajā laikā. Pusaudzes gados šī slimība emocionāli mēdz būt ļoti smaga. Meitenes nespēj saprast, kas īsti notiek, jo vairāk tāpēc, ka šajā vecumā viņu slimība parasti netiek diagnosticēta. Turklāt meitenes kautrējas apspriest šādus jautājumus. Viņas negrib par to runāt ne ar saviem vecākiem, ne ar kādu citu. Tāpēc šīs jaunietes var nonākt pie secinājuma, ka viņas ir vārgākas un sliktākas par citiem. Bieži viņām ir grūtības skolā, un cieš arī viņu attiecības ar cilvēkiem. Mums ir zināmas daudzas meitenes, kas ir atstājušas skolu. Katru nedēļu mēs saskaramies vismaz ar vienu gadījumu, kad meitene smagu veselības problēmu dēļ, kuru cēlonis ir endometrioze, nespēj sekmīgi mācīties.

J. Ko var teikt par precētām sievietēm un sievietēm brieduma gados?

A. Sāpes var nodarīt lielu ļaunumu laulībai, īpaši, ja sievietes slimība nav diagnosticēta. Kad diagnoze ir noteikta, vīrs un sieva var sadarboties, jo viņi zina, kas notiek, un šajā gadījumā viņi, cerams, kopīgi atradīs iespēju, kā cīnīties ar slimības izpausmēm. Bet, ja sievietei nav noteikta pareiza diagnoze, situācija ir ļoti smaga. Pie mums šeit strādā kāda sieviete, kurai ārsts vīra klātbūtnē paziņoja, ka visas viņas problēmas esot tikai iedomas. Vīrs noticēja ārstam, un tagad viņi ir šķīrušies. Šāds izpratnes trūkums ir viena no galvenajām problēmām. Ja cilvēks aiziet mājās un pasaka ģimenes locekļiem, ka viņam ir kāda hroniska slimība, piemēram, izkaisītā skleroze, viņš, visticamāk, saņems līdzjūtību un atbalstu. Bet, ja sieviete aiziet mājās un paziņo, ka viņai ir endometrioze, piederīgie ir neizpratnē — kas tad tā tāda? Bieži ģimenes locekļu acīs tā ir kaut kāda dīvaina sieviešu kaite, par ko neviens negrib pat runāt. Var gadīties, ka slimniece nesaņem vispār nekādu atbalstu.

J. Kādu atbalstu, jūsuprāt, vīrs, bērni un vecāki var sniegt sievietei, kas slimo ar endometriozi?

A. Es domāju, ka pirmām kārtām viņiem ir jātic sievietei un jātic tam, kas ar viņu notiek. Jācenšas sniegt sievietei tādu pašu atbalstu, kādu viņi tai sniegtu jebkuru citu veselības traucējumu gadījumā. Ir ļoti svarīgi pēc iespējas sīkāk noskaidrot faktus par šo slimību. Ja viņi par to vairāk zinās, viņi labāk sapratīs slimības izpausmes, kā arī blaknes, ko var izraisīt daži no medikamentiem. Manuprāt, lielākajā daļā pasaules ir izveidojies sava veida tabu — cilvēkiem ir neērti runāt par procesiem, kas notiek sievietes organismā. Tas nudien ir bēdīgi. Pēc manām domām, viens no galvenajiem uzdevumiem varbūt ir mainīt pasaules sabiedrības viedokli par to, ko īsti nozīmē būt sievietei.

[Attēls]

Mērija Lū Bolvega