Bībeles viedoklis

Ķermeņa rotāšana un nepieciešamība būt saprātīgiem

”IEDOMĪBA ir kā akacis, kurā pazūd saprāts,” teica kāda franču rakstniece. Saprātam tiešām nav nekā kopīga ar daudz ko tādu, ko cilvēki gadsimtu gaitā ir darījuši ar sevi. Piemēram, 19. gadsimtā sievietes, cenzdamās iegūt pēc iespējas slaidāku vidukli, iežņaudza sevi korsetēs tik cieši, ka tikko varēja paelpot. Dažām esot bijis pat 33 centimetrus tievs viduklis. Dažām sievietēm korsetes bija tik ļoti savilktas, ka ribas iespiedās aknās un sievietes nomira.

Lai gan korsetes, par laimi, ir izgājušas no modes, iedomība, kas radīja šo paradumu, mūsdienās sastopama tāpat kā agrāk. Vīrieši un sievietes joprojām pakļauj sevi sarežģītām, pat bīstamām procedūrām, lai mainītu ārējo izskatu. Piemēram, tetovēšanas saloni, ko agrāk bija iecienījuši ne pārāk kārtīgi sabiedrības locekļi, tagad ir redzami universālveikalos un labākajos pilsētu rajonos. Vienā no pēdējiem gadiem Amerikas Savienotajās Valstīs tetovēšana tika atzīta par sesto visstraujāk augošo komercdarbības nozari.

Populāras kļūst arī vēl lielākas galējības ķermeņa rotāšanā, un īpaši to var teikt par jauniešiem. Aizvien vairāk piekritēju ir rotājumiem, kas iedurti dažādās ķermeņa daļās, arī krūšu galos, degunā, mēlē un pat ģenitālijās. Dažiem pat tas šķiet par maz. Viņi ķermenī iededzina vai iegriež * zīmes, kā arī novieto zem ādas dažādus objektus, lai radītu uz ķermeņa ekstravagantas bedrītes un pacēlumus.

Sens paradums

Ķermeņa rotāšana vai pārveidošana nav nekas jauns. Āfrikā vietām jau gadsimtiem ilgi atsevišķas radniecīgu cilvēku grupas vai ciltis rituāli izrētoja vai tetovēja ķermeni, lai iegūtu pazīšanas zīmes. Ir vērts pieminēt, ka tagad daudzās no šīm zemēm šādi paradumi vairs netiek atzīti un izzūd.

Tetovēšana, rotu ieduršana dažādās ķermeņa daļās, kā arī ķermeņa izrētošana pastāvēja jau Bībeles laikos. Tās bija sastopamas pagānu tautās un visbiežāk bija saistītas ar viņu reliģiju. Protams, Jehova aizliedza savai tautai, ebrejiem, atdarināt pagānu rīcību. (3. Mozus 19:28.) Būdami tauta, kas pieder Dievam, viņi varēja  sevi pasargāt no kaitīgajām viltus reliģijas ieražām. (5. Mozus 14:2.)

Kristiešu brīvība

Kristieši nav pakļauti Mozus bauslībai, kaut arī tajā ir ietverti noteikti principi, kas tika pārņemti kristiešu draudzē. (Kolosiešiem 2:14.) Tāpēc viņi, izvēloties, kādus rotājumus nēsāt, var sevi brīvi izpaust pieklājības robežās. (Galatiešiem 5:1; 1. Timotejam 2:9, 10.) Taču šī brīvība nav bezgalīga. (1. Pētera 2:16.)

Pāvils 1. Korintiešiem 6:12 rakstīja: ”Viss man ir atļauts, bet ne viss der.” Pāvils saprata, ka kristiešu brīvība neļāva viņam darīt visu, ko viņš vēlētos, neņemdams vērā citus. Viņa rīcību noteica mīlestība pret citiem. (Galatiešiem 5:13.) Viņš mudināja, lai kristieši raudzītos ne tikai ”katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām”. (Filipiešiem 2:4.) Pāvila rūpes par citiem ir lielisks paraugs ikvienam kristietim, kas domā par kaut kādu ķermeņa rotāšanu.

Kādi Bībeles principi jāņem vērā

Viens no kristiešu uzdevumiem ir sludināt labo vēsti. (Mateja 28:19, 20; Filipiešiem 2:15.) Kristietis nepieļauj, ka kaut kas, arī viņa ārējais izskats, citus traucētu klausīties šo vēsti. (2. Korintiešiem 4:2.)

Kaut arī dažādās ķermeņa daļās iedurtas rotas vai tetovējumi varbūt dažu cilvēku vidū ir populāri, kristietim ir jāpārdomā šādi jautājumi: ”Kā tajā vietā, kur es dzīvoju, cilvēki reaģē, ieraugot kaut ko tādu? Vai mani nesaistīs ar noteiktām īpatnēju cilvēku grupām? Pat ja mana sirdsapziņa man atļautu šādu ķermeņa rotāšanu, kā tas iespaidotu citus draudzes locekļus? Vai viņi to neuzskatītu par ”pasaules gara” izpausmi? Vai nevarētu rasties šaubas par manu prātīgumu?” (1. Korintiešiem 2:12; 10:29—32; Titam 2:12.)

Daži ķermeņa izdaiļošanas veidi var apdraudēt veselību. Tetovēšana ar nedezinficētām adatām ir veicinājusi vīrushepatīta un HIV izplatīšanos. Izmantoto krāsvielu dēļ dažreiz rodas ādas iekaisumi. Ja kādā ķermeņa daļā tiek iedurts rotājums, tad rēta var dzīt mēnešiem ilgi un ilgu laiku var sāpēt. Var izraisīties arī asins saindēšanās, sākties asiņošana, izveidoties trombi, rasties nervu bojājumi un notikt smaga inficēšanās. Turklāt dažus izrotājumus nav viegli likvidēt. Piemēram, lai likvidētu tetovējumu, atkarībā no tā lieluma un krāsas varbūt ir vajadzīgas vairākas dārgas un sāpīgas ar lāzeru veiktas procedūras. No iedurtām rotām rētas var palikt visu mūžu.

Cilvēka paša ziņā ir pieņemt lēmumu, kas saistīts ar šādu risku. Bet tie, kas cenšas patikt Dievam, apzinās, ka kļūt par kristieti nozīmē arī ziedot sevi Dievam. Mūsu ķermeņi ir dzīvi upuri, kas ir ziedoti Dievam, lai viņš tos izmantotu. (Romiešiem 12:1.) Tāpēc nobrieduši kristieši neuzskata savu ķermeni tikai un vienīgi par savu īpašumu, ko var pēc patikas bojāt vai izkropļot. Prātīgums un apdomība ir sevišķi raksturīgi tiem kristiešiem, kam ir tiesības uzņemties vadību draudzē. (1. Timotejam 3:2, 3.)

Ja kristieši ar Bībeles palīdzību attīsta un izmanto spriestspēju, viņi var izvairīties no galējībām un sevis kropļošanas, kas izplatīta pasaulē, kura tik ļoti ir ”atsvešinājusies dzīvībai, kas no Dieva”. (Efeziešiem 4:18, LB-65r.) Tā viņi var panākt, ka viņu saprātīgums ir redzams visiem cilvēkiem. (Filipiešiem 4:5, NW.)

[Zemsvītras piezīme]