Kā palīdzēt tiem, kam ir alerģija pret ķīmiskām vielām

PAAUGSTINĀTA jutība pret tādām parastām vielām kā odekolons vai mazgāšanas līdzekļi ne tikai sagādā veselības problēmas, bet arī apgrūtina saskari ar citiem cilvēkiem. Cilvēki ir sabiedriskas būtnes, bet polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām daudzus pēc dabas sirsnīgus un dzīvespriecīgus cilvēkus spiež dzīvot vientuļi un noslēgti. ”Man agrāk ir bijuši citi veselības traucējumi,” stāsta Šellija, kurai ir alerģija pret ķimikālijām, ”bet šī problēma ir vissmagākā. Vissliktākais tajā ir nošķirtība.”

Diemžēl reizēm uz cilvēkiem, kas cieš no polivalentās alerģijas pret ķīmiskām vielām, citi raugās kā uz savādniekiem. Viens no šādas attieksmes iemesliem neapšaubāmi ir fakts, ka šī alerģija ir komplicēta parādība, kas šobrīd vēl nav īsti aptverta. Taču zināšanu trūkums par šo kaiti neattaisno aizdomīgu izturēšanos pret tiem, kam tā ir. Žurnālā American Family Physician sacīts: ”Šie cilvēki smagi cieš savu simptomu dēļ.”

Gudrs cilvēks neraudzīsies greizi uz tiem, kam ir polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām, tāpēc vien, ka viņu kaite ir mīklaina un līdz galam neizprasta, bet gan ņems vērā principu, kas izteikts Salamana Pamācībās 18:13: ”Kas atbild, iekāms viņš dzirdējis, tam piemīt vientiesība, un tas piedzīvos kaunu.” Vislabākais veids, kā rīkoties, ir izrādīt kristīgu mīlestību pret visiem, kas ir slimi, nekādi viņus nešķirojot. Tas mums nekad nebūs jānožēlo, lai kādi medicīniski atklājumi tiktu izdarīti nākotnē.

Apliecināsim kristīgu mīlestību

Kristīga mīlestība ir kā briljants ar daudzām brīnišķīgām šķautnēm, kas izpaužas visdažādākajos  dzīves brīžos. Ja kādam no mūsu draugiem ir polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām, kristīgā mīlestība mūs mudina būt līdzjūtīgiem un palīdz iejusties mūsu drauga situācijā. Turklāt mīlestība ”nemeklē savu labumu” jeb, kā vēl varētu teikt, neuzstāj uz savām tiesībām. Tā liek mums pirmām kārtām domāt par citu labklājību un palīdz būt lēnprātīgiem, ticēt visu un panest visu. Šāda mīlestība nekad nebeidzas. (1. Korintiešiem 13:4—8.)

Piemēram, Mērijai pašai nav alerģijas pret ķimikālijām, bet dažiem viņas draugiem tā ir. ”Man ļoti patīk smaržas,” raksta Mērija, ”bet, kad es eju ciemos pie kāda, kam ir alerģija pret  ķīmiskām vielām, es tās nelietoju.” Sekojot Jēzus paraugam, Mērija saka: ”Es gribu palīdzēt,” — un dara to, kas ir viņas spēkos. (Marka 1:41.) Savukārt Trevoram jau no bērnības ir polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām. Viņa māte stāsta: ”Cilvēki, ar kuriem kopā esmu strādājusi, ir bijuši ārkārtīgi pretimnākoši, cenšoties pielāgoties mana dēla vajadzībām.” Džoisa, Jehovas lieciniece, kas dzīvo Austrālijā un cieš no smagas polivalentās alerģijas pret ķīmiskām vielām, atzīmē, ka viņai uzmundrinājumu sniedz draugi un radinieki, kas viņu regulāri apmeklē un ar darbiem apliecina, ka saprot viņas problēmas.

Tiem, kam ir šī alerģija, savukārt jācenšas būt iecietīgiem pret cilvēkiem, kas uzturas viņu klātbūtnē iesmaržojušies. Iepriekšējā rakstā pieminētais Ernests Atmostieties! korespondentam sacīja: ”Mūsu slimība ir nasta, kas mums jānes. Citiem arī ir savas problēmas, un mēs esam pateicīgi, ja viņi palīdz mums tikt galā ar mūsējām.” Vienmēr ir labāk ar laipnību modināt cilvēkos vēlēšanos palīdzēt, nevis spiest viņus to darīt. ”Ja kāds, kas lieto smaržas vai odekolonu, man jautā, kāpēc es izskatos nevesela,” stāsta Lorēna, ”es saku: ”Man ir alerģija pret smaržām, un šovakar man, šķiet, ir sliktāk nekā parasti.” Saprotošiem cilvēkiem parasti ar to pietiek.” Protams, tas nenozīmē, ka nedrīkst draugiem laipni atgādināt par savu alerģiju un lūgt, lai viņi ņem to vērā.

Pama, kuras vārdi bija citēti iepriekš, raksta arī par kādu pozitīvu aspektu: ”Visas ciešanas, kas mums tagad jāpieredz, ir pārejošas.” Pama tās dēvē par pārejošām, jo viņa no Bībeles ir ieguvusi cerību, ka drīzumā Dieva Valstība darīs galu visām ciešanām, kādas vien pastāv uz zemes. Tā iznīcinās pat nāvi, no kuras pagaidām pat visveselīgākais cilvēks galu galā nevar izvairīties. (Daniēla 2:44; Atklāsmes 21:3, 4.)

Kamēr tas vēl nav noticis, visi, kas cieš no kādas šobrīd neizārstējamas slimības, var raudzīties nākotnē ar cerību, gaidot laiku, kad valdīs Dieva Valstība un neviens vairs nesacīs: ”Es ciešu.” (Jesajas 33:24.) Lai kādas grūtības mums būtu jāiztur tagadējā sistēmā, centīsimies sekot Jēzus paraugam un koncentrēsim uzmanību uz balvu, kas gaidāma nākotnē. (Ebrejiem 12:2; Jēkaba 1:2—4.)

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

Izturēsimies cits pret citu ar mīlestību

Šeit minēti vairāki Bībeles principi, kas var noderēt gan tiem, kuriem pašiem ir polivalentā alerģija pret ķīmiskām vielām, gan viņu draugiem un piederīgajiem.

”Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.” (Mateja 7:12.)

”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 22:39.)

”Vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.” (Ebrejiem 10:24, 25.) Mums visiem ir nepieciešams garīgs uzmundrinājums, īpaši, kad esam slimi. Patīkami ir redzēt, ka daudzi kristieši, kas cieš no alerģijas pret ķimikālijām, veltī pūles tam, lai varētu apmeklēt draudzes sapulces; savukārt citi, kam šī alerģija ir smagākā formā, mēdz klausīties sapulču programmu pa telefonu. Dažkārt Valstības zālēs tiek atvēlēta īpaša vieta tiem, kas nepanes smaržvielas, tomēr tas ne vienmēr ir iespējams un ne vienmēr ir praktiski tā rīkoties.

”Neaizmirstiet labu darīt.., jo tādi upuŗi Dievam labi patīk.” (Ebrejiem 13:16.) Pievērsiet uzmanību, ka bieži vien darīt labu nozīmē uzupurēties. Vai jūs esat gatavi uzupurēties, lai palīdzētu tiem, kam ir alerģija pret ķimikālijām? Savukārt tiem, kas cieš no šīs alerģijas, ir jābūt saprātīgiem savās prasībās pret citiem. Kristiešu draudžu vecākie, piemēram, nedrīkst noteikt likumus par smaržu un odekolonu lietošanu, tāpat arī viņi ne vienmēr var izteikt kādus paziņojumus šajā jautājumā. Turklāt uz draudzes sapulcēm nāk arī nesen ieinteresējušies cilvēki un ciemiņi, kas lieto smaržas, un mēs viņus sirsnīgi uzņemam. Mēs nevēlamies likt viņiem justies neveikli viņu lietoto smaržu vai odekolonu dēļ.

”Lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā.” (1. Pētera 3:11.) Ar veselību saistītiem jautājumiem, bez šaubām, nebūtu jālaupa kristiešiem miers. ”Tā gudrība, kas nāk no augšienes, ir.. miermīlīga, lēnīga, ..pilna žēlsirdības,” teikts Jēkaba 3:17. Miermīlīgi cilvēki, vienalga, vai viņiem ir alerģija pret ķimikālijām vai nav, neizvirzīs galējas, kategoriskas prasības par ķimikāliju lietošanu vai nelietošanu. Tāpat arī saprātīgi cilvēki, kas ”pilni žēlsirdības”, neuzstās uz savām tiesībām lietot odekolonu vai smaržas, zinādami, ka tas var kaitīgi ietekmēt kāda cita veselību. Tā viņi pierāda, ka pieder pie tiem, kas meklē mieru un ”mieru tur”. (Jēkaba 3:18.)

Turpretī, ja cilvēks, kas cieš no alerģijas pret ķīmiskām vielām, vai arī kāds cits ir nepiekāpīgs un nesaprātīgs, šī attieksme ir kā ķīlis, kas atgrūž cilvēkus citu no cita. Tā nenes labumu nevienam un var pat sabojāt cilvēka attiecības ar Dievu. (1. Jāņa 4:20.)

Protams, kristiešiem ir lielisks palīgs — Jehovas gars. Viņi pastāvīgi lūdz, lai Jehova dod viņiem savu garu, un attīsta brīnišķīgos gara augļus, jo sevišķi mīlestību, kas ir ”pilnības saite”. (Kolosiešiem 3:14.) To darīdami, viņi pacietīgi gaida, lai šis gars veidotu kristīgas īpašības arī citos. (Galatiešiem 5:22.)

[Attēls 10. lpp.]

Cilvēkiem, kam ir alerģija pret ķīmiskām vielām, ir vajadzīgi draugi tāpat kā visiem citiem