Kas notiek pasaulē

Nodzīvot līdz jaunajai tūkstošgadei

”Ir visai pārliecinoši pierādīts, ka smagi slimus cilvēkus mēdz uzturēt pie dzīvības vēlēšanās pieredzēt kādu svarīgu notikumu,” saka Ričards Suzmens no Nacionālā novecošanas pētniecības institūta Betezdā (ASV, Mērilendas štats). ”Šīs parādības mehānisms nav skaidrs, bet tā ir pilnīgi reāla.” Acīmredzot daudzi bija apņēmušies nodzīvot līdz 2000. gadam, jo jaunā gada pirmajā nedēļā nomira vairāk cilvēku nekā parasti, stāstīts Londonas The Guardian. Salīdzinājumā ar 1999. gada pirmo nedēļu Lielbritānijā mirušo skaits bija pieaudzis par 65 procentiem, bet Ņujorkā — vairāk nekā par 50 procentiem. Starptautiskā ilgdzīvošanas centra prezidents Roberts Batlers atzīmēja, ka līdzīgi skaitļi tika reģistrēti daudzviet pasaulē. Viņš sacīja: ”Dzīvotgriba ir varens spēks.”

Datornavigācija

Ņemot talkā elektronisko tehnoloģiju, kuģu vadīšanai varbūt vairs nebūs vajadzīgi papīra karšu kalni, teikts Londonas The Daily Telegraph. 1999. gada novembrī Starptautiskā Jūras organizācija ar Vācijas hidrogrāfijas pārvaldes starpniecību pirmo reizi deva atļauju izmantot pilnībā datorizētu kuģa navigācijas sistēmu. Papīra karšu vietā dators piedāvā divus elektroniskus variantus — skenētu papīra kartes faksimilu un digitālu versiju, ko dēvē par vektoru karti. Galvenā elektroniskās kartes priekšrocība ir tā, ka šajā kartē pastāvīgi ir redzama kuģa patiesā atrašanās vieta. Uznesot uz kartes datora ekrānā radarattēlu, navigatori var veltīt papildu uzmanību iespējamām briesmām kuģa ceļā. Kāds kapteinis, sajūsmināts par šo tehnoloģiju, teica: ”Tā atvieglo mūsu nastu.., un mēs varam vairāk koncentrēt uzmanību uz kuģa vadīšanu sarežģītās vietās, satiksmes kustību, citiem kuģiem un, tuvojoties ostai, uz to, ko dara mūsu locis.”

Maz cerību atrast citplanētiešus

”Pēdējos gadu desmitos daudzi astronomi ir popularizējuši viedokli, ka zvaigžņotajā izplatījumā, domājams, ir izkaisītas citas civilizācijas,” rakstīts The New York Times. ”Šī ticība citplanētiešiem ir iedvesmojusi ne tikai neskaitāmas grāmatas, filmas un televīzijas pārraides.., bet arī ilgstošus zinātniskus meklējumus — zinātnieki ar milzīgu parabolisko antenu palīdzību ieklausās kosmosa skaņās, pūloties uztvert vājus radiosignālus, ko būtu raidījuši ar saprātu apveltīti citplanētieši.” Taču šie meklējumi, visticamāk, būs neveiksmīgi, apgalvo divi ievērojami zinātnieki — grāmatas Rare Earth autori Dr. Pīters Vords un Dr. Donalds Braunlijs. Pēc viņu vārdiem, jauni atklājumi astronomijā, paleontoloģijā un ģeoloģijā liecina, ka ”Zemes veidojums un stabilitāte ir kaut kas ārkārtīgi rets” un apstākļi, kādi valda citur, nav piemēroti sarežģītu dzīvības formu pastāvēšanai. ”Beidzot mēs esam skaļi pateikuši to, ko daudzi tik ilgi ir domājuši — komplicēta dzīvība ir, mazākais, liels retums,” sacīja Dr. Vords. Savukārt Dr. Braunlijs piebilst: ”Mēdz teikt, ka Saule ir tipiska zvaigzne, bet tā nav tiesa. Gandrīz visur Visumā apstākļi ir pilnīgi nederīgi dzīvībai. Tā var pastāvēt vienīgi tādās Ēdenes dārzam līdzīgās vietās kā Zeme.”

Bībele pārtulkota vēl vairāk valodās

”Bībele vēl aizvien ir visvairāk tulkotā grāmata pasaulē,” stāstīts Meksikas laikrakstā Excelsior. Pēc Vācijas Bībeles biedrības ziņām, 1999. gadā Bībele tika iztulkota vēl 21 valodā, un tagad visa Bībele vai vismaz daļa no tās ir pieejama 2233 valodās. ”Vecā Derība un Jaunā Derība pilnībā ir pārtulkotas 371 valodā — tas ir par 5 valodām vairāk nekā 1998. gadā.” Kur runā šajās valodās? ”Vislielākā tulkojumu daudzveidība ir Āfrikā (627 valodas), pēc tam nāk Āzija (553), Austrālija un Okeānija (396), Latīņamerika un Karību baseins (384), Eiropa (197) un Amerikas Savienotās Valstis (73),” teikts minētajā laikrakstā. Tomēr ”Bībele nav pārtulkota vēl ne pusē valodu, kas tiek runātas uz zemes”. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka daudzās valodās runā samērā maz cilvēku un pārtulkot viņiem Bībeli ir ļoti grūts uzdevums. Turklāt ne mazums cilvēku vienlīdz labi prot divas valodas, un, ja Bībele nav pārtulkota vienā no tām, viņi var lasīt to otrā.

Jūrā nogremdētā munīcija

Itāliešu zvejnieki pēdējā laikā ir sākuši vilkt ”lomus”, no  kuriem labprāt būtu izvairījušies, — ķīmiskos ieročus. Kā saka Valerio Kalcolajo, viens no Itālijas Vides ministrijas sekretāra padotajiem, ”no 1946. gada līdz pat septiņdesmitajiem gadiem.. parastais veids, kā atbrīvoties no novecojušas munīcijas, bija tās nogremdēšana jūrā”. Tiek lēsts, ka Adrijas jūrā uz austrumiem no Itālijas atrodas ap 20 000 bumbu. Līdz 1997. gadam 5 itāliešu zvejnieki bija miruši un 236 nokļuvuši slimnīcā indīgu ķimikāliju dēļ, kuras bija izdalījušās no sarūsējušiem lādiņiem, ko viņi bija izvilkuši savos tīklos. Turklāt nesenās Balkānu krīzes laikā šajos pašos ūdeņos no kara lidmašīnām ir izmests nezināms skaits bumbu, un dažas no tām jau ir ”noķertas” zvejas tīklos. Itālijas ūdeņi nav vienīgā bīstamā teritorija. Tiek lēsts, ka Baltijas jūras dibenā guļ 100 000 tonnas ķīmisko ieroču, un līdzīgas ieroču izgāztuves, cik zināms, atrodas arī Japānas, Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas piekrastes ūdeņos.

Pārspīlētie skaitļi

”Neticiet visam, kas rakstīts presē,” teikts žurnālā The Economist. Žurnālisti ”nav nemaldīgi”. Ļoti bieži neprecizitātes tiek pieļautas, norādot statistikas datus, īpaši tos, kas saistīti ar dažādām katastrofām. ”Neziņas gaisotnē, kāda valda kara gadījumā vai miera laika katastrofas brīdī, protams, nevar droši zināt bojāgājušo un ievainoto skaitu,” sacīts rakstā, paskaidrojot šo kļūdu iemeslus. Lai apmierinātu lasītāju ziņkāri, žurnālisti min aptuvenus skaitļus, bieži vien visai lielus, un ”parasti nemēdz tos vēlāk samazināt”. Kāpēc? ”Žurnālisti grib popularizēt savus rakstus, izdevēji — savus preses izdevumus, palīdzības programmu darbinieki — savas organizācijas. Pat valdības ierēdņi, iespējams, vēlas izraisīt lielāku līdzjūtību.” Žurnālā lasītājiem ieteikts ”uzmanīties no viltus precizitātes, redzami ”uzpūstiem” skaitļiem un žurnālistu pastāvīgās tieksmes pārspīlēt”. ”Lai kāds būtu preses spēks kopumā, ja runa ir par upuru skaitu uz papīra un īstenībā, spalva patiesi ir varenāka par zobenu,” piebilsts minētajā rakstā.

Esiet piesardzīgi ar mājdzīvniekiem

Kā raksta Francijas dienas laikraksts Le Monde, Francijā 52 procentos ģimeņu ir kāds mājdzīvnieks, ko cilvēki tur savam priekam. Taču saskaņā ar Dzīvnieku salīdzināmās imunoloģijas institūta (Francija, Mezona-Alfora) veterināru pētījumu Francijas 8,4 miljoni kaķu un 7,9 miljoni suņu mēdz inficēt saimniekus ar dažādām sēnīšslimībām un parazītiskām slimībām. No saviem mīluļiem cilvēki var inficēties ar cirpējēdi, invadēties ar tārpiem vai dabūt tādas slimības kā kašķis, leišmanioze un toksoplazmoze. Pēdējā no uzskaitītajām slimībām grūtniecēm var izraisīt spontāno abortu vai augļa deformāciju. Rakstā arī minēts, ka mājdzīvnieku dēļ daudziem cilvēkiem rodas alerģiskas reakcijas un suņu kodumu sekas bieži vien ir infekcija — Francijā šādu gadījumu ir apmēram 100 000 gadā.

Mutes ekosistēma

”Stenforda universitātes zinātnieki ir atklājuši 37 jaunus un unikālus organismus vienā no visdaudzveidīgākajām ekosistēmām uz zemes — cilvēka mutē,” informē The Toronto Star. Līdz ar to zināmo mutes baktēriju veidu skaits jau ir pārsniedzis 500 — tā ir ”tik liela daudzveidība, ka to var salīdzināt ar mitrajiem tropu mežiem, ko parasti mēdz uzskatīt par bioloģiskās bagātības virsotni”. Vai šīs baktērijas ir kaitīgas? Pēc tam, kad mutē bija atrasti jauni mikroorganismi, mikrobiologs Dr. Deivids Relmens sacīja: ”Šāda daudzveidība ir pozitīvs fakts, jo tā rada nosacījumus bioloģiskai stabilitātei un aizsardzībai.” Kā atzīmē Star, tiek uzskatīts, ka lielākā daļa baktēriju ”veicina labsajūtu, drošību un barības pārstrādi”. Tikai dažas no tām sagādā tādas problēmas kā kariess, smaganu slimības un nepatīkama elpa.

Kari iet vairumā

1999. gadā ”karu skaits joprojām ir audzis”, ziņo vācu preses izdevums Siegener Zeitung. Hamburgas universitātes kara cēloņu izpētes grupa 1999. gadā bija saskaitījusi 35 bruņotus konfliktus — par 3 vairāk nekā iepriekšējā gadā. 14 no šiem konfliktiem bija izcēlušies Āfrikā, 12 — Āzijā, viens — Eiropā, un pārējie — Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā. Beigas karadarbībai tuvākajā laikā nav paredzamas, secināja zinātnieku grupa. ”Šajā gadā sarakstu papildināja astoņi jauni kari, kuru vidū bija arī bruņotie konflikti Čečenijā, Nepālā, Kirgizstānā un Nigērijā.” Dažkārt konflikta cēloņi nemanāmi briest ilgu laiku, līdz beidzot izlaužas uz āru bruņotas sadursmes vai plaša mēroga kara veidā.