Valoda — sazināšanās līdzeklis, kas vieno un šķir

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

”Neviena vēstures nozare par cilvēku likteņiem, viņu sabiedrisko iekārtu, viņu uzskatiem un izjūtām nesniedz tik precīzu priekšstatu kā viņu valodas izpēte.” (MARTINS ALONSO.)

VALODU rašanās, dažādība un dinamiskums ir interesējis zinātniekus, kas dzīvojuši visdažādākajos cilvēces vēstures periodos. Viņu aizrautīgo pētījumu rezultāti, gluži tāpat kā lielākā daļa vēstures liecību, ir saglabājušies, pateicoties pašai valodai. Valoda, bez šaubām, ir pirmais un galvenais cilvēku sazināšanās līdzeklis.

Daļa valodnieku uzskata, ka pašlaik pasaulē tiek lietots 6000 vai pat vairāk valodu (šajā skaitā neietilpst dialekti). Pārliecinošs pārsvars ir ķīniešu (putunhua) valodai — tajā runā vairāk nekā 800 miljoni cilvēku. Tai seko angļu, spāņu, hindi un bengāļu valoda (uzskaitītas jauktā kārtībā).

Kas notiek, kad dažādas kultūras un līdz ar to dažādas valodas nonāk ciešā saskarē? Un kas notiek ar valodu, ja tās lietotāji dzīvo nošķirtībā? Kā valodas var vienot un šķelt cilvēkus?

Pidžini, kreoliskās valodas un starpnacionālās saziņas valodas

Kolonizācija, starpvalstu tirdzniecība, pat ieslodzījums koncentrācijas nometnē ir mudinājis cilvēkus kaut ko darīt, lai likvidētu barjeras, ko rada nespēja saprasties vienā valodā. Tikko minēto un citu apstākļu dēļ cilvēki sāk lietot valodu ar reducētu struktūru. Viņi vienkāršo gramatiku, samazina vārdu skaitu un lieto tikai tos vārdus, kas nepieciešami sarunās par kopīgām interesēm. Tā ir radušās pidžinu  valodas. Lai arī pidžini ir ļoti vienkāršotas valodas, tām tomēr ir sava precīza struktūra. Ja apstākļi, kas ir veicinājuši šādas valodas rašanos, izzūd, ar laiku mēdz izzust arī pati valoda.

Bet, ja pidžins kļūst par kāda cilvēku kopuma pamatvalodu, tas tiek papildināts ar jauniem vārdiem un tiek pārkārtota tā gramatiskā struktūra. Valodu, kuru skārušas šādas izmaiņas, sauc par kreolisko valodu. Atšķirībā no pidžina kreoliskajā valodā atspoguļojas attiecīgās cilvēku grupas kultūra. Mūsdienās pastāv vairāki desmiti kreolisko valodu un pidžinu, kas radušies no angļu, franču, portugāļu, svahilu un citām valodām. Dažās zemēs tās pat ir kļuvušas par vienu no pamatvalodām, piemēram, tokpisins Papua-Jaungvinejā un bislama Vanuatu.

Sapratni cilvēku starpā veicina arī starpnacionālās saziņas valodas. Tās ir valodas, ko lieto cilvēki, kuru dzimtās valodas atšķiras. Piemēram, Centrālāfrikas Republikā cilvēki, kas runā dažādās valodās, var saprasties sango valodā. Diplomātiskajā darbā starpnacionālās saziņas valodas ir angļu un franču valoda. Par starpnacionālās saziņas valodām tiek uzskatīti arī pidžini un daudzas kreoliskās valodas.

Bieži dažādos vienas valsts apgabalos tiek lietoti atšķirīgi nacionālās valodas paveidi, ko sauc par dialektiem. Jo lielāka ir kāda apgabala savrupība, jo vairāk tā dialekts atšķiras no nacionālās valodas. Daži dialekti ar laiku tā izmainās, ka kļūst par patstāvīgu valodu. Tomēr valodniekiem reizēm ir diezgan grūti izšķirties, vai tas, ko cilvēki runā, ir valoda vai dialekts. Tā kā valodas pastāvīgi mainās, dialekti mēdz izzust, ja neviens tos nelieto,  un tad kopā ar tiem aizmirstībā nogrimst arī kāda daļa no cilvēces vēstures.

Valoda ir dāvana, ko cilvēki ir saņēmuši no Dieva. (2. Mozus 4:11.) Valodu apbrīnojamā attīstība un mainība liecina, cik tās ir elastīgas. Domājot par valodām, mēs mācāmies arī to, ka neviena tauta nav pārāka par citām, jo nav sliktāku vai labāku valodu. Tāpat kā citas dāvanas, ko cilvēki ir saņēmuši no Dieva, valoda ir pieejama pilnīgi visiem, vienalga, pie kādas kultūras viņi pieder un kādā zemē viņi dzīvo. Visu tautu valodas jau no pašiem to pirmsākumiem ir bijušas pietiekami attīstītas, lai cilvēki tajās varētu sazināties. Ikviena valoda ir cienījama, vienalga, vai tajā runā daudz vai maz cilvēku.

Vēsturiskie un sociālie faktori

Valodas nepārprotami parāda, ka cilvēki ir sabiedriskas būtnes. Ja kādu laiku dažādas kultūras atrodas saskarē — un tas notiek bieži —, šī saskare valodās atstāj pēdas, kas saglabājas uz paaudžu paaudzēm.

Piemēram, spāņu valodā, kura ir izveidojusies uz latīņu valodas pamata, ir daudz vārdu, kas aizgūti no arābu valodas, un tas ir noticis tāpēc, ka astotajā gadsimtā Spānijas teritoriju iekaroja musulmaņi. Tāpat spāņu valodā var saskatīt grieķu, franču, angļu un citu valodu ietekmi. Savukārt to spāņu valodas paveidu, kas tiek lietots Amerikā, ir ietekmējušas šīs zemes pirmiedzīvotāju valodas. Piemēram, tajā ir daudz vārdu no nauatla — valodas, kurā runāja Centrālamerikas acteki.

Valoda, kurā runā cilvēks, ļauj noteikt, no kādas valsts vai apgabala viņš nāk, taču valodas lietojums var liecināt arī par piederību pie kādas šaurākas cilvēku grupas, piemēram — tā var liecināt par cilvēka profesiju, viņa piederību pie noteikta sociālā slāņa, par viņa aizraušanos ar kādu sporta veidu vai pat par saistību ar kādu kriminālu organizāciju. Šo uzskaitījumu varētu turpināt bezgalīgi. Valodnieki šādus valodas paveidus sauc par žargonu, slengu vai pat dialektu.

Diemžēl valodas var ne tikai vienot, bet arī sašķelt cilvēkus — tas notiek tad, kad dažādu tautu, etnisko grupu vai sociālo slāņu attiecības kļūst naidīgas. Tad valoda kļūst par sienu, kas vēl vairāk atsvešina cilvēkus.

Valodu nākotne

Cilvēku sazināšanās ir ļoti sarežģīts process. Mūsdienu pasaulē vērojama tendence nojaukt valodu barjeras — šo procesu ir veicinājuši galvenokārt masu saziņas līdzekļi. Encyclopædia Britannica ir norādīts, ka angļu valodu kā galveno vai otro galveno saziņas līdzekli lieto septītā daļa pasaules iedzīvotāju. Tātad pašlaik angļu valoda ir pasaulē izplatītākais starpnacionālās saziņas līdzeklis. Angļu valodas zināšanas palīdz sazināties arvien lielākam cilvēku skaitam un veicina ļoti vērtīgas informācijas izplatīšanos.

Tomēr valodu barjeras joprojām veicina domstarpības, naidu un militārus konfliktus. The World Book Encyclopedia ir teikts: ”Ja visas tautas runātu vienā valodā, ..ievērojami uzlabotos valstu attiecības.” Protams, lai uzlabotos valstu attiecības, ir vajadzīgas daudz lielākas izmaiņas nekā kopīgas valodas ieviešana. Turklāt vienīgi valodas Radītājs ir spējīgs panākt, lai visi cilvēki runātu vienā valodā.

Bībelē, kas ir galvenais līdzeklis, ar kura starpniecību Dievs informē cilvēkus, ir skaidri norādīts, ka Dievs iznīcinās pašreizējo ļauno sistēmu un pār zemi valdīs viņa debesu Valstība. (Daniēla 2:44.) Šī valdība apvienos visus cilvēkus, nodibinās uz zemes mieru un izveidos taisnīgu jaunu sistēmu. (Mateja 6:9, 10; 2. Pētera 3:10—13.)

Tīrā garīgā valoda — patiesība par Dievu Jehovu un viņa nodomiem — jau tagad vieno vairākus miljonus cilvēku, kas runā dažādās valodās, nāk no daudzām tautām un ir piederējuši pie dažādām reliģijām. (Cefanjas 3:9, NW.) Tāpēc būtu saprātīgi domāt, ka jaunajā pasaulē Dievs rīkosies pretēji tam, kā viņš rīkojās Bābelē, un veicinās cilvēku vienotību, dodot visām tautām vienu kopīgu valodu.

[Papildmateriāls 12. lpp.]

Valodu rašanās

Dievs Jehova — Radītājs, kam piemīt neizmērojama gudrība, — izmantoja valodu, lai sazinātos ar eņģeļiem debesīs. (Ījaba 1:6—12; 1. Korintiešiem 13:1.) Kad Dievs radīja cilvēkus, viņš tiem deva vārdu krājumu un spēju šo vārdu krājumu paplašināt. Nekas neliecina, ka cilvēki jebkad būtu lietojuši kādu primitīvu valodu, kas sastāv no rūcieniem un citām neartikulētām skaņām. Piemēram, par šumeru valodu — vecāko no zināmajām valodām, kam bijusi sava rakstība, — Encyclopædia Britannica ir sacīts: ”Šumeru valodas darbības vārds ar tā.. dažādajiem prefiksiem, infiksiem un sufiksiem liecina par ievērojamu valodas komplicētību.”

Apmēram divtūkstoš gadu pirms mūsu ēras cilvēki Mezopotāmijā Sineāras zemē mēģināja apvienot un kontrolēt visu sabiedrību un sāka būvēt reliģisku celtni — Bābeles torni. Šāda rīcība bija pretrunā ar Dieva pavēli ”piepildīt zemi”. Dažādas valodas radās tad, kad Dievs sajauca cilvēku valodu, lai neļautu īstenoties viņu bīstamajam plānam. (1. Mozus 1:28; 11:1—9.)

Bībelē nav sacīts, ka visas valodas radās no vienas pirmvalodas. Toreiz Sineāras zemē Dievs izveidoja daudzus jaunus vārdu krājumus un domāšanas veidus, un tā radās dažādas valodas. Tāpēc mēģinājumi atrast vienu pirmvalodu ir bijuši nesekmīgi.

[Attēls 12. lpp.]

Pie Bābeles torņa Dievs sajauca dumpīgo cilvēku valodu