Kas notiek pasaulē

Valsts, kur visvairāk lieto tabaku

Ķīna ir ”pasaules lielākā tabakas ražotāja un patērētāja”, teikts žurnālā The Journal of the American Medical Association. ”No Ķīnas 1,2 miljardiem iedzīvotāju smēķē vairāk nekā 300 miljoni vīriešu un 20 miljoni sieviešu.” Ārsti no Ķīnas Profilaktiskās medicīnas akadēmijas un Pekinā izveidotas biedrības, kas pētī smēķēšanas ietekmi uz veselību, sadarbībā ar rietumvalstu mediķiem ir publicējuši kādas valsts mēroga aptaujas rezultātus. Pie kādiem secinājumiem viņi ir nonākuši, aptaujājot vairāk nekā 120 000 iedzīvotāju? Viņuprāt, Ķīnā ir vērojama ”smēķēšanas epidēmija agrīnā stadijā” un ”vismaz 50 miljoni pašreizējo Ķīnas smēķētāju, domājams, mirs priekšlaicīgā nāvē”. Vidējais vecums, kurā cilvēki uzsāk smēķēt, kopš 1984. gada Ķīnā ir samazinājies apmēram par trim gadiem — no 28 līdz 25 gadiem, sacīts rakstā. Tikai mazākā daļa iedzīvotāju apzinās, ka smēķēšana var izraisīt plaušu vēzi un sirds slimības.

Vecākiem jābūt ieinteresētiem

”Tagad zinātnieki uzskata, ka svarīgākais bērna sekmju priekšnoteikums ir tas, lai vecākiem būtu interese par bērna mācībām un viņi šo interesi arī izrādītu,” apgalvots The Toronto Star. Divas organizācijas — Kanādas Statistikas pārvalde un Human Resources Development Canada — ir veikušas kopīgu pētījumu, kopš 1994. gada novērojot 23 000 četrus līdz vienpadsmit gadus vecu Kanādas bērnu attīstību un veselības stāvokli. Cik var spriest, Kanādā lielākā daļa vecāku aktīvi interesējas par to, kā viņu bērniem veicas skolā, īpaši pirmajās klasēs. Kā sacīts rakstā, ”95 procenti no 10 un 11 gadus veciem bērniem stāsta, ka vecāki gandrīz vienmēr mudina viņus labi mācīties,” un 87 procenti vecāku ”tajā laikposmā, kamēr viņu bērni mācās 1. līdz 3. klasē, katru dienu lasa tiem priekšā”. Toronto apgabala skolu valdes darbiniece Mērija Gordone, kas pārzina vecākiem domātās programmas, saka: ”Tagad mēs zinām, ka nav noteikti jābūt bagātam vai izglītotam, lai būtu par labu tēvu vai māti, — ir svarīgi, lai vecāki būtu bērnam blakus, ievērotu, kas ar bērnu notiek, un interesētos par viņu.” Viņa piebilst: ”Prāts attīstās, ja bērns saņem audzināšanu, un tas pirmām kārtām notiek mājās.”

Pusaudži un telefons

Pusaudži, kā zināms, ir lieli telefonsarunu cienītāji. ”Kad viņi vēlas izklaidēties vai jūt garlaicību, viņi sniedzas pēc klausules,” raksta poļu žurnāls Przyjaciółka. Taču daudzi no viņiem nepadomā, cik ilgi viņi runā pa telefonu un cik šīs sarunas maksā. Ko var darīt lietas labā? Žurnālā vecākiem ieteikts prasīt, lai jaunieši maksātu vismaz daļu no telefona rēķina, un atgādināt tiem, ka ”telefons nav domāts viņiem vien un arī citi laiku pa laikam vēlas to izmantot”.

Vaboles — veiklās šāvējas

”Izdarot fotouzņēmumus ar ļoti īsu ekspozīcijas laiku, zinātniekiem ir izdevies sīkāk izpētīt paņēmienus, kas nodrošina šļācējvabolēm kukaiņu pasaules trāpīgākā un vislabāk apbruņotā šāvēja slavu,” stāstīts Londonas laikrakstā Independent. Vaboles vēdera galā ir vairodziņiem līdzīgu veidojumu pāris, ar kuru palīdzību vabole var mainīt izšļāktās karstās skābju strūklas virzienu, lai precīzi trāpītu ienaidniekam un apšļāktu to vienā acumirklī. Tā kā pašai vabolei šis šķidrums ir nekaitīgs, ja tai uzbrūk sīkāku kukaiņu bars, piemēram, skudras, tā var sevi aizstāvēt, apšļācot pati savu muguru vai kādu citu ķermeņa daļu. Zinātnieki no Kornela universitātes Itakā (ASV, Ņujorkas štats), kas fotografēja, kā izturas šī vabole, atzīmēja: ”Lai gan jau agrāk bija zināms, ka šļācējvaboles var notēmēt izšļākto strūklu, grozot vēdera galu, līdz šim bija palicis neievērots, cik ārkārtīgi precīzi vaboles to dara.”

Sadzīves tehnika laupa pacietību

”Aizvien sarežģītākās mājsaimniecības ierīces palaikam to lietotājiem izraisa dusmas,” atzīmēts Londonas laikrakstā Independent. Cilvēki neapmierināti ”atklāj, ka neprot uzsildīt mikroviļņu krāsnī bļodiņu zupas, izmazgāt zeķu pāri vai lietot elektrisko mikseri, iepriekš stundām ilgi neurbušies lietošanas pamācībā”. Psihologi norāda, ka modernā tehnoloģija ļauj konstruktoriem iekļaut elektroierīcēs pārāk daudz visādu funkciju — pēc viņu domām, parasts videomagnetofons ir viens no spilgtākajiem pārliekas sarežģītības  piemēriem. Mančestras universitātes psiholoģijas pasniedzējs Kerijs Kūpers saka: ”Darbavietās cilvēki visur saskaras ar jaunu tehnoloģiju, un, atnākuši mājās, viņi vēlas dzīvot vienkāršāku dzīvi, kas neatgādinātu darbu.”

Svaigi asni un veselības problēmas

Kā var lasīt žurnālā FDA Consumer, pieaugot pārtikas produktu izraisīto saslimšanas gadījumu skaitam, ASV Pārtikas un zāļu administrācija ir devusi patērētājiem šādu ieteikumu: ja viņi vēlas samazināt risku saslimt ar pārtikas izraisītām slimībām, viņiem būtu jāvairās ēst diedzētas sēklas, kas nav termiski apstrādātas. Daudziem cilvēkiem garšo svaigi lucernas, āboliņa vai pupiņu asni. Taču vairākās valstīs ir novērota saistība starp to ēšanu un bakteriālām infekcijām, teikts The New York Times. Vislielākā varbūtība saslimt ir maziem bērniem, veciem cilvēkiem un tiem, kam ir novājināta imūnsistēma. Zinātnieki ir izmēģinājuši vairākas baktēriju apkarošanas metodes, piemēram, asnu skalošanu hlorētā ūdenī vai spirta šķīdumā, bet neviens no šiem paņēmieniem nav pilnīgi efektīvs. Zinātnieki skaidro, ka ”diedzēšanas laikā valdošais mitrums un siltums rada ideālus apstākļus, lai šie mikroorganismi strauji vairotos”, stāstīts Times.

Londonas valodas

Anglijas galvaspilsētā Londonā skolēni runā vismaz 307 valodās, informē pilsētas laikraksts The Times. Dr. Filips Beikers, viens no pirmā Londonā lietoto valodu pārskata autoriem, bija pārsteigts par tādu daudzveidību. Viņš teica: ”Mēs tagad esam diezgan cieši pārliecināti, ka Londonā runā vairāk valodās nekā jebkurā citā pasaules pilsētā, pat Ņujorkā.” Minētajā skaitā — 307 valodas — nav iekļauti simtiem dialektu, un ir ļoti iespējams, ka patiesībā valodu skaits ir vēl lielāks. Tikai divas trešdaļas no pilsētas 850 000 skolēniem mājās runā angļu valodā. Lielākās citvalodu grupas nāk no Indijas subkontinenta, un starp skolēnu dzimtajām valodām ir vismaz 100 afrikāņu valodas. Kādā skolā skolēni runā 58 dažādās valodās.

Sēnītes uzbrūk

Vācijā strauji pieaug saslimstība ar atlēta pēdu — sāpīgu kājas pirkstu un pēdu sēnīšinfekciju —, raksta žurnāls Der Spiegel. Vācijā ar to slimo piektdaļa iedzīvotāju, un dažās citās Eiropas valstīs infekcija ir skārusi pat vēl lielāku iedzīvotāju daļu. Vislielākais risks inficēties ir tādās vietās, kur cilvēki ierobežotā platībā staigā basām kājām, piemēram, pirtīs, peldbaseinos un pat dažos lūgšanu namos. Tā kā sēnīšu sporas ir ārkārtīgi dzīvotspējīgas, dezinfekcijas līdzekļu smidzinātāji vai pēdu vannas, kurās kājas tiek pakļautas ķimikāliju iedarbībai tikai dažas sekundes, daudzos gadījumos drīzāk veicina, nevis aizkavē atlēta pēdas izplatīšanos. Kā lai pasargā pēdas no infekcijas? Sēnīšslimību speciālists Dr. Hanss Jirgens Tīcs iesaka vietās, kur staigā arī citi, valkāt peldčības. Ļoti svarīgi ir rūpēties, lai kājas būtu sausas. Ja tās kārtīgi nosusina, īpaši cītīgi izslaukot pirkststarpas, sēnītēm ir grūtāk ieperināties un savairoties.

Jūras ūdens atsāļošana

Kā ziņots laikrakstā The Australian, kādā nelielā salā pie Austrālijas dienvidu krastiem darbojas ūdens atsāļošanas stacija, kurā no jūras ūdens tiek iegūts dzeramais ūdens. Atsāļošana pati par sevi nav nekāds jaunizgudrojums, taču ”šī tehnoloģija tiek uzskatīta par nozīmīgu sasniegumu ūdens atsāļošanā, jo tā ļauj iztikt bez ķimikālijām”, stāstīts rakstā. Lai apgādātu ar dzeramo ūdeni 400 Penšo ciema iedzīvotājus Ķenguru salā, ”ūdens tiek ņemts no okeāna un zem liela spiediena laists cauri membrānai, atdalot sāļus. Koncentrēto sāļūdeni pēc tam var droši ievadīt atpakaļ okeānā.” Tiek lolotas cerības, ka šo jauno metodi varēs ieviest plašāk, tomēr tā ir samērā dārga, kaut arī lētāka par tradicionālajām ūdens atsāļošanas metodēm, teikts The Australian.

”Viņš ir sanāksmē”

The Wall Street Journal stāstīts par kādu aptauju, kurā piedalījušās 148 lielu firmu vadītāju sekretāres. Saskaņā ar laikrakstā publicēto informāciju, 47 procenti aptaujāto sacījušas, ka ir bijuši gadījumi, kad viņas pēc sava priekšnieka pieprasījuma ir sniegušas citiem nepatiesu informāciju. Kā teikusi kāda sekretāre, kas strādā vienā no Teksasas (ASV) tirdzniecības firmām, lai 30 gadus saglabātu savu darbavietu, viņai ir nācies teikt apmeklētājiem, ka ”šefs ir sanāksmē”, pat ja viņš ir bijis viens pats savā kabinetā. Reizēm meli ir ļoti ”sprādzienbīstami”, piemēram, ja sekretārei ir jāsaka priekšnieka sievai, ka viņa nezina, kurp ir devies tās vīrs. Kāda sekretāre tika atlaista no darba, jo bija godīgi pateikusi, ka čeks, kura termiņš bija nokavēts, joprojām nav nosūtīts.