No mūsu lasītājiem

Divdesmitais gadsimts 1999. gada 8. decembra numurs bija lielisks! Es daudz ieguvu no šī žurnāla, un īpaši mani iespaidoja rakstu sērija ”20. gadsimts. Kritisks pārmaiņu laiks”. Šie raksti bija ļoti saturīgi un kodolīgi. Es sajutu vēl spēcīgāku vēlēšanos šajās pēdējās dienās saglabāt garīgu modrību.

M. V., Filipīnas

Nolaupīšana Rakstu sērijā ”Nolaupīšana — globāls drauds” (1999. gada 22. decembris) bija ārkārtīgi noderīga informācija. Šie raksti iznāca tajā laikā, kad visas pasaules uzmanība bija pievērsta Indijas aviokompānijas lidmašīnas nolaupīšanai, kas notika 24. decembrī. Es ceru, ka varas pārstāvji izlasīs un ņems vērā jūsu rakstā minētos ieteikumus par to, kā cīnīties ar nolaupīšanu.

A. S., Indija

Bezsamaņas stāvoklī Paldies par Mičiko Ogavas dzīvesstāstu (”Cerība man dod spēku izturēt”, 1999. gada 22. decembris). Viņas vīrs cieta nelaimes gadījumā, kad es biju piecas dienas veca. Doma, ka viņš ir bijis bez samaņas gandrīz tikpat ilgi, cik es esmu dzīvojusi, ir satriecoša. Jehova patiesi ir viņai palīdzējis audzināt abus dēlus un izturēt šos smagos apstākļus.

L. N., Amerikas Savienotās Valstis

Šis raksts mani dziļi aizkustināja. Es dzīvoju viena pati un nesen uzzināju, ka esmu slima ar vēzi. Izlasījusi šo rakstu, es gribēju apskaut Mičiko un pateikties par to, ka viņa tik lielās grūtībās ir spējusi palikt uzticīga Jehovam. Es gribēju, lai ar mani atgadītos brīnums, bet tagad, tāpat kā Mičiko, es vienīgi vēlos, lai notiek Jehovas prāts.

M. S., Amerikas Savienotās Valstis

Bezasins medicīna Rakstu sērija ”Bezasins medicīna un ķirurģija. Interese par tām aug” (2000. gada 8. janvāris) ir tapusi, balstoties uz progresīvākajiem pētījumiem. Es mācos par medmāsu, un es iedevu šo žurnālu kursabiedrenei un vienai skolotājai. Līdz šim viņas pret Jehovas lieciniekiem izturējās ar aizspriedumiem. Bet šos rakstus un arī citu informāciju par Jehovas lieciniekiem viņas bija ar mieru pieņemt.

R. P., Šveice

Divi no maniem bērniem 1998. gadā cieta autokatastrofā. Dēlam tika sadragāta kāja. Viņš vairākkārt skaidri pateica, ka nevēlas, lai viņam pārlietu asinis. Tomēr slimnīcā, kurā viņš bija nogādāts, nebija iespējams operēt bez asins pārliešanas. Dēlu pārvietoja uz citu slimnīcu, taču arī šīs slimnīcas personāls nevēlējās operēt, kamēr viņa hematokrīta līmenis nebūs sasniedzis 35 (tas bija noslīdējis līdz 8,1). Ārsti neko nedarīja un nogaidīja, it kā gribēdami paskatīties, kas notiks, — mans dēls nomirs vai nenomirs. Tomēr, kad ārsti sāka izmantot bezasins ārstēšanas metodes — kāja tika novietota augstāk par ķermeni, viņš saņēma eritropoetīnu un citu palīdzību —, hematokrīta līmenis uzkāpa līdz 35,8. Operācija noritēja sekmīgi, bet novēlotās ārstēšanas dēļ ir palikušas neatgriezeniskas sekas. Es ceru, ka visi ārsti, arī ķirurgi un anesteziologi, tiks lūgti izlasīt šos rakstus.

L. L., Amerikas Savienotās Valstis

Patīkami apzināties, ka daudzi ārsti ir gatavi sadarboties ar Jehovas lieciniekiem. Es paņemšu šo žurnālu un taisnā ceļā došos pie sava ārsta. Esmu pārliecināts, ka viņš to atzinīgi novērtēs.

U. M., Amerikas Savienotās Valstis

Šo rakstu es saņēmu tieši tajā laikā, kad man bija plānota operācija. Kad pārmērīgā asins zuduma dēļ pasliktinājās mana asinsaina, es izmantoju šo žurnālu, lai slimnīcas personālam un ģimenes locekļiem paskaidrotu, kāpēc es nepiekrītu asins pārliešanai. Ar Jehovas palīdzību tagad es esmu pilnīgi izveseļojies.

K. B., Amerikas Savienotās Valstis