Cīņa ar ”nāves skūpstu”
Cīņa ar ”nāves skūpstu”
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA BRAZĪLIJĀ
Nakts melnumā, kamēr jūs saldi guļat, tā zogas arvien tuvāk. Tā jūs nepamodina — nē, jūs pat nepakustaties, saņemot tās nelaimi nesošo ”skūpstu”.
ŠIS naksnīgais uzbrucējs ir Dienvidamerikā izplatītā laupītājblakts Triatoma megista. Pārkodusi ādu, blakts palēnām sūc asinis, un tās ”skūpsts” mēdz ilgt līdz pat 15 minūtēm. Pats kodiens nekādu ļaunumu nenodara, bet kukaiņa izkārnījumi, kas paliek uz ādas, var saturēt mikroorganismu Trypanosoma cruzi, ko saīsināti dēvē par T. cruzi. Ja caur acīm, muti vai kādu brūci šis parazīts iekļūst cilvēka organismā, tas var izraisīt Amerikas tripanosomozi jeb Šagasa slimību.
Akūtajā stadijā raksturīgākais Amerikas tripanosomozes simptoms ir acs pietūkums. Var parādīties arī nogurums, paaugstināta temperatūra, apetītes trūkums un caureja. Pēc viena diviem mēnešiem šīs pazīmes parasti izzūd — pat bez ārstēšanas. Bet daudzos gadījumos ļaunākais vēl ir priekšā. Desmit līdz divdesmit gadus pēc invadēšanās cilvēkam var attīstīties sirdsdarbības traucējumi, piemēram, aritmija un pat sirds mazspēja. *
Tiek lēsts, ka līdz pat 18 miljoniem cilvēku ir invadēti ar Amerikas tripanosomozi un ik gadus ar to mirst aptuveni 50 000. Ne visi slimnieki ir invadējušies no blakts koduma. Daļa no viņiem, piemēram, ir bērni, kuru organismā parazīts iekļuvis ar invadētas mātes pienu. Sieviete var nodot šo slimību savam bērnam vēl pirms tā piedzimšanas vai arī dzemdību laikā. Amerikas tripanosomoze var izplatīties arī asins pārliešanas ceļā *, un ar T. cruzi var invadēties, ēdot termiski neapstrādātus produktus, uz kuriem nokļuvuši šie mikroorganismi.
Kādi pasākumi tiek veikti, lai apkarotu šo slimību? Insekticīdi palīdz iznīdēt laupītājblaktis, bet telpu izsmidzināšana ar ķimikālijām nav nekas patīkams, turklāt tā ir jāatkārto ik pēc sešiem mēnešiem. Riodežaneiro Federālā universitāte piedāvā kādu alternatīvu — insekticīdu saturošu krāsu. Šis līdzeklis tika pārbaudīts 4800 mājās. Kādi bija rezultāti? Pēc diviem gadiem 80 procentos māju, kur bija lietota šī krāsa, blaktis joprojām nebija ieviesušās. Zinātnieki ir arī atklājuši, ka Indijas mēlijas jeb, kā to sauc Brazīlijā, cinamomo koka lapas satur netoksisku vielu (azadirahtīnu), kas noārdās bioloģiskā ceļā un ne tikai atbrīvo invadētos kukaiņus no T. cruzi, bet arī novērš veselo kukaiņu kļūšanu par šo parazītu pārnēsātājiem.
Palīdzība slimajiem
Vai miljoniem cilvēku, kas cieš no Amerikas tripanosomozes, var cerēt uz efektīvāku palīdzību? Jā, šāda cerība pastāv. Starptautisks zinātnieku kolektīvs cenšas atminēt T. cruzi 10 000 gēnu noslēpumus. Iespējams, viņu pētījumu rezultāti ļaus izstrādāt diagnosticējošus testus, vakcīnas un iedarbīgākas zāles pret šo slimību.
1997. gada jūlijā viena no T. cruzi dzīvībai svarīgajām olbaltumvielām ar kosmosa kuģi Columbia tika nogādāta kosmiskajā telpā, lai zinātnieki varētu pētīt tās struktūru bezsvara stāvoklī. Tas ir būtisks solis, lai varētu izstrādāt T. cruzi struktūrai atbilstošus medikamentus. Šiem pētījumiem ir liela nozīme, jo pagaidām nav zāļu, kas efektīvi palīdzētu slimniekiem slimības vēlīnajās stadijās. *
Apzinoties, cik svarīgi ir laikus uzsākt ārstēšanu, brazīliešu bioloģe Konstansa Britu ir izstrādājusi polimerāzes ķēdes reakcijas testu, kas ļauj noteikt diagnozi divu dienu laikā. Diemžēl agrīnajās slimības stadijās daudzi cilvēki nemaz nenojauš, ka viņi ir slimi.
Galvenais — profilakse
Nobeigumā daži vārdi par to, kādus piesardzības soļus var spert iedzīvotāji tajos apvidos, kur izplatītas laupītājblaktis, kas pārnēsā T. cruzi.
▪ Guļot kleķa vai zāles, palmu lapu vai cita līdzīga materiāla būdā, ja iespējams, jāizmanto īpaši aizsargtīkli, kas neļauj gultā iekļūt kukaiņiem.
▪ Insekticīdi palīdz ierobežot slimības izplatīšanos.
▪ Jāaizdrīvē plaisas sienās un griestos, jo tur var ieperināties laupītājblaktis.
▪ Māja jātur tīra, neaizmirstot iztīrīt arī aiz gleznām un citiem sienas dekorējumiem un aiz mēbelēm.
▪ Laiku pa laikam matrači un segas jāizliek saulē.
▪ Jāatceras, ka slimību var pārnēsāt arī dzīvnieki — gan mājas, gan savvaļas.
▪ Ja par kādu kukaini rodas aizdomas, ka tā ir laupītājblakts, to var nosūtīt uz tuvāko veselības centru, kur tiks izdarītas analīzes.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 5. rk. Simptomi mēdz būt dažādi, un daļa no tiem ir raksturīgi ne tikai Amerikas tripanosomozei, bet arī citām slimībām. Šeit tie ir minēti tikai tādēļ, lai sniegtu vispārēju priekšstatu par šo slimību, nevis tādēļ, lai tos izmantotu diagnozes noteikšanai. Daudziem neparādās vispār nekādi simptomi līdz tam laikam, kad slimība jau ir sasniegusi hronisku stadiju.
^ 6. rk. ASV Slimību apkarošanas un profilakses centrs ziņo, ka dažās valstīs ne vienmēr tiek pārbaudīts, vai asins krājumi nav invadēti ar Amerikas tripanosomozes ierosinātājiem.
^ 10. rk. Ārsti Amerikas tripanosomozes ārstēšanai lieto nifurtimoksu, bet tas bieži izraisa smagas blaknes.
[Papildmateriāls 13. lpp.]
Kā tika atklāta Šagasa slimība
1909. gadā Brazīlijā, Minasžeraisas štatā, kur malārija kavēja dzelzceļa būvi, strādāja brazīliešu ārsts Karloss Šagass. Viņš ievēroja, ka daudziem pacientiem ir tādi simptomi, kas nav raksturīgi nevienai no tolaik pazīstamajām slimībām. Viņš pamanīja arī to, ka daudzās šī apvidus mājās perinās laupītājblaktis, kas sūc asinis. Izpētījis insektu zarnu saturu, Šagass atklāja jaunu protozoju, ko par godu savam draugam zinātniekam Osvaldu Krusam nosauca par Trypanosoma cruzi. Jaunatklātā slimība pelnīti tika nosaukta Karlosa Šagasa vārdā, ņemot vērā viņa izdarītos rūpīgos pētījumus, kas ļāva atklāt šo kaiti.
[Attēls 12., 13. lpp.]
Lauku mitekļos bieži perinās laupītājblaktis
[Norāde par autortiesībām]
Fotoattēli: PAHO/WHO/P. ALMASY