Kas notiek pasaulē

Jaunākie dati par badu pasaulē

”Pēc Pasaules veselības organizācijas (PVO) vērtējuma, visās valstīs — gan bagātās, gan nabadzīgās — aptuveni puse iedzīvotāju cieš nepietiekama vai nepilnvērtīga uztura dēļ,” sacīts State of the World 2000. Tiek lēsts, ka 1,2 miljardi cilvēku pasaulē nesaņem pietiekamu uzturu un vairāki miljardi cieš no tā dēvētā ”slēptā bada” — viņi gan šķietami saņem pietiekamu uztura daudzumu, taču ir novājināti svarīgu vitamīnu un minerālvielu trūkuma dēļ. ”Mūsdienās joprojām pastāv mīts, ka bada cēlonis ir nepietiekami pārtikas krājumi,” raksta institūts Worldwatch, kas sastāda ikgadējo ziņojumu State of the World. ”Taču īstenībā bads ir cilvēku  lēmumu sekas.. Kurš ir paēdis un kurš ne — tas vairāk ir atkarīgs no tā, vai cilvēki var pietiekami nopelnīt, kāds statuss sabiedrībā ir atvēlēts sievietēm un vai valdība ir atbildīga tautas priekšā, nevis no valsts lauksaimnieciskajām iespējām.”

Pašnāvības Francijā

”Trīsdesmit procenti Francijas pieaugušo iedzīvotāju ir domājuši par pašnāvību,” informē laikraksts Le Monde. Pirmajā Francijas aptaujā, kuras mērķis bija pašnāvību pētīšana, 13 procenti respondentu sacīja, ka viņi ir nopietni apsvēruši pašnāvības iespēju, un 17 procenti atzina, ka viņiem ir bijušas nekonkrētas domas par pašnāvību. Taču, kā saka Mišels Debū, tiesu medicīnas profesors universitātes slimnīcā Senetjēnā, patiesie skaitļi ir krietni lielāki, jo daudzi, juzdamies vainīgi, cenšas slēpt šādas domas. Lielākā daļa aptaujāto uzskata pašnāvību par ”izmisuma soli”, uz ko pamudina sociālas problēmas, nevis ģimenes apstākļi. Ik gadus Francijā tiek izdarīts 160 000 pašnāvības mēģinājumu un aptuveni 12 000 cilvēku beidz dzīvi pašnāvībā.

Reliģija pēc izvēles

Kā tika noskaidrots Džordža Gelapa jaunākā organizētā aptaujā, Amerikas Savienotajās Valstīs lielākajai daļai cilvēku reliģija ir kaut kas līdzīgs salātiem, kuros saliek iekšā visu, kas ienāk prātā. Amerikāņi nevis turas pie ”tradicionālajām [reliģisko] uzskatu sistēmām, bet izvēlas pēc savas gaumes, kam viņi grib ticēt, — bieži vien viņi izveido ”maisījumu” no vienas reliģijas idejām vai savieno kopā vairākas reliģijas, radot personisko uzskatu sistēmu”, stāsta Kanādas laikraksts National Post. Pētījuma rezultāti arī liecina, ka cilvēkiem ir ”ārkārtīgi trūcīgas zināšanas par Bībeli, galvenajām doktrīnām un savas reliģijas tradīcijām” un ”daudzos gadījumos ticība ir ļoti virspusīga — cilvēki nezina, kam viņi tic un kāpēc”, atzīmēts laikrakstā. Letbridžas universitātes (Kanāda, Albertas province) socioloģijas pasniedzējs Redžinalds Bibijs saka: ”Vairākums joprojām uzskata sevi par piederīgiem pie dominējošajām — katoļu un protestantu — reliģijām, bet paši pēc savas patikas izvēlas ticējumus, tradīcijas un profesionālos pakalpojumus, kā kristības, laulības un bēres.”

Kafija un toksīni

Laikrakstā Australian teikts, ka, saskaņā ar nesen veiktu pētījumu rezultātiem, kafija var atbrīvot krāna ūdeni no ”78 līdz 90 procentiem tajā izšķīdušo smago metālu, piemēram, svina un vara, jo kafijas biezumu neitrālās vai negatīvi lādētās molekulas piesaista pozitīvi lādētos smagos metālus”. ”Jo stiprāka kafija, jo efektīvāk tā attīra ūdeni,” sacīja vides ķīmijas speciālists Dr. Maiks Maklāflins. Līdzīgi eksperimenti tika izdarīti ar tējas maisiņiem, bet, lai gan tēja aptuveni par trešdaļu samazina svina saturu ūdenī, tā, šķiet, tikpat kā neietekmē vara daudzumu.

Sniegavīrs sabatā?

Pagājušajā ziemā Izraēlā bagātīgi sasnigušais sniegs lika vietējiem ortodoksālajiem jūdaistiem lauzīt galvu par dažiem āķīgiem jautājumiem, piemēram: vai sabatā drīkst pikoties? Vai ir atļauts taisīt sniegavīru? Kā vēstī ziņu aģentūra IsraelWire, agrākais Izraēlas virsrabīns Mordehajs Ēlijahu ir nācis klajā ar norādījumiem tiem ticīgajiem, kuriem nav īsti skaidrs, kas ir atļauts un kas ne. Rabīns paskaidroja, ka sniegavīra celšana ir ”darbs”, kaut arī tas tiek darīts prieka pēc. Tātad taisīt sniegavīru sabatā nedrīkst. Turpretī pikošanās nav darbs, un tātad tā ir atļauta nodarbošanās. Tomēr ir jāievēro kāds nosacījums: visiem dalībniekiem ir jābūt brīvprātīgiem — tas nozīmē, ka nedrīkst apmētāt ar sniega pikām garāmgājējus.

Vai pieaugušo smadzenēs veidojas jaunas nervu šūnas?

”Daudzus gadu desmitus tika uzskatīts par pašsaprotamu, ka cilvēks piedzimst ar visām smadzeņu šūnām, kas viņam būs visa mūža garumā,” teikts The New York Times. Kaut arī jau 1965. gadā eksperimenti ar dažiem dzīvniekiem lika domāt, ka šo dzīvnieku smadzenēs veidojas jaunas nervu šūnas, daudzi neirologi bija pārliecināti, ka ar cilvēkiem tā nenotiek. Taču pēdējo desmit gadu laikā ir sakrājušies pierādījumi, ka cilvēka smadzenēs acīmredzot tomēr rodas jaunas nervu šūnas un smadzenes varbūt pat pastāvīgi atjaunojas. Pagājušajā gadā zinātnieki atklāja, ka jaunas šūnas veidojas tajā cilvēka smadzeņu daļā, kas atbild par īslaicīgo atmiņu. Daži zinātnieki uzskata, ka ”smadzenes, iespējams, nemitīgi pašas sevi ”remontē””.

Saikne starp smagu stresu un bērnībā pārciestu vardarbību

”Sievietēm, kas bērnībā pieredzējušas fiziskus vai seksuālus pāridarījumus, visu mūžu var saglabāties izkropļota reakcija uz stresu,” teikts laikrakstā The Dallas Morning News. Zinātnieki no Emorija universitātes Atlantā (ASV) salīdzināja, kāds saspringta uzdevuma veikšanas laikā ir stresa hormonu līmenis un sirdsdarbības ātrums sievietēm, kas ir cietušas no vardarbības, un sievietēm, kas to nav pieredzējušas. Bērnībā vardarbību pārcietušajām sievietēm šādos stresa apstākļos tika konstatēts ievērojami augstāks stresa hormonu līmenis un ātrāka sirdsdarbība. Zinātnieki spriež, ka ”tajā, kā [šo sieviešu] organisms reaģē uz stresu un to pārvar, iespējams, ir radušies noturīgi bioķīmiski traucējumi”, sacīts minētajā laikrakstā.

Smagās mugursomas

Kādā Amerikas ortopēdu akadēmijas pētījumā tika noskaidrots, ka pastāv cieša saistība starp bērnu muguras un plecu sāpēm un smagajām mugursomām, ko daudzi bērni nēsā. Piebāzuši somu ar skolas grāmatām, ēdienu un dzērienu, mūzikas instrumentiem un maiņas drēbēm, daži bērni stiepj gandrīz 20 kilogramu smagu nastu. Bērnu ārsti brīdina, ka jaunākā skolas vecuma bērniem var rasties nopietnas problēmas ar muguru, piemēram, mugurkaula deformācija, ja viņi katru dienu nēsā uz skolu un atpakaļ tādu smagumu. Daži speciālisti mudina skolu direktorus un skolotājus rūpēties, lai skolēnu somu svars nepārsniegtu 20 procentus no paša bērna svara, un iesaka lietot somas, kuras var vilkt ”uz ritentiņiem [un] kurām ir lence, kas liekama ap gurniem, un polsterēta mugurai piegulošā daļa”, stāstīts Mehiko laikrakstā Excelsior.

Trīs gadsimtus vecs vīns

Kādas 1682. gadā izpostītas Londonas ēkas drupās ir atrastas divas vīna pudeles, ziņo Londonas The Times. Vienas pudeles korķi bija saēdis laika zobs, un vīns tajā bija pārvērties etiķī, bet otrs korķis, kas bija rūpīgi aizlakots un nostiprināts ar stiepli, joprojām cieši noslēdza pudeli. Īpašā vīna degustācijā, ko sarīkoja Londonas muzejs, eksperti nogaršoja nedaudz šī vairākus gadsimtus vecā dzēriena, kas bija izsūkts no pudeles ar šļirci. Viņi secināja, ka tā, visticamāk, ir madeira, un paziņoja, ka vīna garša ir ”svaiga, tīra, spirgta un labi sabalansēta”.

Planētas upes briesmās

”Vairāk nekā puse no pasaules lielajām upēm izžūst vai tiek piesārņotas,” teikts laikrakstā USA Today. Kā ziņo pasaules komisija, kas nodarbojas ar 21. gadsimta ūdensapgādes problēmu risināšanu, ūdens un zemes pārmērīgas, kā arī nepareizas ekspluatācijas dēļ daudzām upēm tiek nodarīti lieli postījumi un tās tiek nopietni piesārņotas. Šo dabas resursu postīšana ”apdraud to cilvēku veselību un iztiku, kuriem tie nepieciešami apūdeņošanai, dzeršanai un rūpnieciskām vajadzībām”, saka minētā komisija. Interesanti atzīmēt, ka no 500 pasaules lielākajām upēm ”visveselīgākās” ir Amazone Dienvidamerikā un Kongo Āfrikā. Ar ko tas izskaidrojams? ”Abu [šo upju] krastos ir maz rūpniecības centru,” sacīts USA Today.