Luijs Brails — cilvēks, kas tumsā nesa gaismu

CIK augstu jūs vērtējat prasmi lasīt un rakstīt? Dažiem tā šķiet pati par sevi saprotama, taču jāņem vērā, ka lasīšana un rakstīšana ir mācīšanās pamatu pamats. Atņemiet cilvēkam spēju uztvert rakstītu vārdu, un milzīgas zinību krātuves atslēga viņam ir zudusi.

Gadsimtiem ilgi rakstīts teksts neredzīgajiem nebija uztverams. Taču 19. gadsimtā rūpes par viņu bēdīgo stāvokli pamudināja kādu uzcītīgu jaunu cilvēku izveidot saziņas sistēmu, kas pavēra jaunas iespējas gan viņam pašam, gan miljoniem citu.

No traģēdijas dzimst cerība

Luijs Brails piedzima 1809. gadā Francijā, Kuvrē ciemā, apmēram 40 kilometru no Parīzes. Viņa tēvs, Simons Renē Brails, pelnīja iztiku ar seglinieka amatu. Mazais Luijs droši vien bieži spēlējās sava tēva darbnīcā, taču reiz tur notika traģisks nelaimes gadījums. Tverot kādu asu, smailu darbarīku, iespējams, īlenu, Luijs netīšām trāpīja ar to sev acī. Acs vairs nebija glābjama, vēl ļaunāk — infekcija drīz izplatījās uz otru aci, un trīs gadu vecumā Luijs kļuva pilnīgi akls.

Pūloties darīt zēna labā visu, kas šajā situācijā bija iespējams, Luija vecāki un draudzes mācītājs Žaks Palī parūpējās, lai viņš varētu sēdēt klāt nodarbībās vietējā skolā. Luijs iegaumēja ļoti daudz ko no dzirdētā. Dažos gados viņš pat bija starp labākajiem skolēniem klasē. Tomēr tam, ko neredzīgs cilvēks var iemācīties pēc redzīgajiem domātām metodēm, ir savas robežas. Tāpēc 1819. gadā Luiju pieteica Karaliskajā neredzīgo jauniešu skolā.

Skolas dibinātājs Valentīns Ajī bija viens no pirmajiem, kas izveidoja īpašu programmu, lai mācītu neredzīgajiem lasīt. Viņš gribēja atspēkot izplatīto priekšstatu, ka aklums neļauj iegūt skolas izglītību. Savos agrīnajos eksperimentos Ajī izmantoja lielus, reljefus burtus uz bieza papīra. Kaut arī šie mēģinājumi bija vēl pavisam primitīvi, tie sēja sēklas, kas vēlāk nesa augļus.

Brails iemācījās lasīt šos reljefos burtus Ajī nelielās bibliotēkas grāmatās. Taču viņš saprata, ka šāda mācīšanās metode ir lēna un nepraktiska, — burti tomēr ir domāti acīm, nevis pirkstiem. Par laimi, drīzumā parādījās kāds, kas saskatīja šos trūkumus.

Ideja no negaidīta avota

1821. gadā, kad Luijam Brailam bija tikai 12 gadi, skolu apciemoja atvaļināts franču artilērijas kapteinis Šarls Barbjē. Viņš iepazīstināja skolu ar saziņas līdzekli, ko dēvēja par nakts rakstu un vēlāk arī par sonogrāfiju. Nakts raksts bija radīts kara lauka vajadzībām. Tā bija uz tausti balstīta saziņas sistēma, kurā bija izmantoti reljefi punkti, kas izkārtoti sešus punktus augstā un divus punktus platā taisnstūrī. Šī ideja par īpašu kodu, kas fonētiski atveidotu vārdus, neredzīgo jauniešu skolā atrada atsaucību. Brails aizrautīgi apguva šo jauno pieeju un pat ieviesa tajā uzlabojumus. Bet, lai to padarītu īsti praktisku, Brailam bija jābūt ļoti neatlaidīgam. Savā dienasgrāmatā viņš rakstīja: ”Ja acis man nevar pastāstīt par cilvēkiem  un notikumiem, idejām un mācībām, man jāatrod kāds cits ceļš.”

Nākamos divus gadus Brails cītīgi strādāja, lai vienkāršotu kodu. Galu galā viņš izveidoja lielisku, uzlabotu metodi, kuras pamatā bija tikai trīs punktus augsta un divus punktus plata vienība jeb logs. 1824. gadā 15 gadu vecumā Luijs Brails pabeidza sešu punktu sistēmu. Drīz pēc tam viņš sāka strādāt par skolotāju neredzīgo jauniešu skolā un 1829. gadā publicēja savu unikālo saziņas metodi, kas kļuva pazīstama ar viņa vārdu. Ja neņem vērā nelielus uzlabojumus, viņa izveidotā sistēma līdz šai dienai ir saglabājusies būtībā nemainīta.

Braila raksts izplatās visā pasaulē

Pirmā grāmata, kurā bija izskaidrots Braila izgudrotais reljefo punktu raksts, tika publicēta 19. gadsimta 20. gadu beigās, taču pagāja diezgan ilgs laiks, līdz šis izgudrojums iekaroja plašu atzinību. Pat neredzīgo jauniešu skolā tas oficiāli tika pieņemts tikai 1854. gadā — divus gadus pēc Braila nāves. Tomēr ar laiku šī izcilā metode kļuva ļoti populāra.

Dažādas organizācijas izdod literatūru Braila rakstā. Sargtorņa biedrība sāka publicēt šādu literatūru 1912. gadā, kad angļu valodā vēl nebija pabeigta Braila raksta normēšana. Mūsdienās, izmantojot modernas reljefraksta iespiešanas metodes, Sargtorņa biedrība ik gadus iespiež miljoniem lappušu Braila rakstā astoņās valodās un izplata šo literatūru 70 zemēs. Nesen biedrība ir divkāršojusi spiestuves ražotspēju, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc bībeliskas literatūras Braila rakstā.

Vienkāršais, atjautīgi veidotais Braila raksts miljoniem neredzīgu cilvēku ir devis iespēju lasīt, un par to var pateikties kāda jaunekļa neatlaidīgajām pūlēm gandrīz 200 gadu tālā pagātnē.

[Papildmateriāls/Attēli 15. lpp.]

BRAILA RAKSTA SISTĒMA

Braila raksts tiek lasīts no kreisās puses uz labo ar vienu vai abām rokām. Tajā iespējamas 63 dažādas punktu kombinācijas, līdz ar to lielākajā daļā valodu visus alfabēta burtus un pieturzīmes var apzīmēt katru ar savu kombināciju. Vairākās valodās izmanto Braila raksta formu, kurā dažas punktu kopas attēlo bieži lietotas burtu kombinācijas vai veselus vārdus. Daži ir tik labi apguvuši Braila rakstu, ka spēj izlasīt līdz pat 200 vārdiem minūtē.

[Attēli]

Pirmajiem desmit burtiem (neskaitot burtus ar diakritiskajām zīmēm) izmantoti punkti tikai divās augšējās rindās

Nākamajos deviņos burtos (burtam ”g” atbilstošā ”q” latviešu alfabētā nav) pirmo desmit burtu apzīmējumiem pievienots punkts apakšējā rindā pa kreisi

”U”, ”v”, ”z” ir izņēmums, un latviešu alfabēta burti ar diakritiskajām zīmēm tiek attēloti, attiecīgā burta apzīmējumam pievienojot punktu apakšējā rindā pa labi

[Norāde par attēla autortiesībām 14. lpp.]

Portrait: © Maison Natale de Louis Braille - Coupvray, France/Photo Jean-Claude Yon