Kā lidojumi tiek padarīti drošāki

LIDMAŠĪNAS kapteinis pabīda uz priekšu dzinēju vadības sviras, otrais pilots apstiprina, ka no dispečeriem ir saņēmis atļauju pacelties. Es sēžu novērotāja sēdeklī aiz pilotiem un, dzirdot atskanam reaktīvo dzinēju klusināto rēkoņu, jūtu, ka mana sirds sāk sisties straujāk. Kad mūsu lidmašīna Boeing 747 uzņem ātrumu, es tieku iespiests sēdeklī. Vēl mirklis, un mēs esam pacēlušies gaisā no Tokijas Jaunās starptautiskās lidostas 34. skrejceļa.

Rodas sarežģījumi!

Pēc kāda brīža mēs dzirdam blīkšķi, un lidmašīna sāk mežonīgi kratīties un spēcīgi griezties uz vienu pusi. Pilotu kabīnē atskan griezīgs trauksmes signāls! Instrumentu panelī ir iedegušās vairākas sarkanas un dzeltenas signāllampiņas. Otrais pilots dara visu, lai iztaisnotu lidmašīnas gaitu.

”Aizdedzies trešais dzinējs!” izsaucas kapteinis un izslēdz trauksmes signālu. ”Trešajā dzinējā nav apgriezienu, nav eļļas spiediena, hidrauliskās sistēmas atteice,” konstatē otrais pilots. ”Noņemt gāzi trešajam dzinējam! Atslēgt degvielas padevi trešajam! Nelietot trešo dzinēju!” Pēc katras komandas viens no pilotiem veic attiecīgo darbību un otrs pilots vēl to pārbauda. Viņi rīkojas tik saskanīgi un nosvērti, ka, no malas raugoties, rodas iespaids, ka visas viņu kustības ir rūpīgi iestudētas iepriekš. Varu tikai apbrīnot, ar kādu mieru un izlēmību viņi rīkojas šajā kritiskajā situācijā.

Otrais pilots sazinās ar dispečeriem un pieprasa atļaut avārijas nosēšanos un lūdz sagatavot avārijas aprīkojumu. Pēc tam viņš dod stjuartiem rīkojumu instruēt pasažierus un sagatavot pasažieru salonu.

Kad apkalpe ir beigusi visas avārijas gadījumā nepieciešamās operācijas, es noslauku no pieres baiļu sviedrus. Pamanu arī to, ka esmu cieši iekrampējies savā sēdeklī. Kad lidmašīna gludi piezemējas, es atviegloti nopūšos. Jūtos nedaudz muļķīgi par savām izbailēm, jo nekas no tikko aprakstītā  īstenībā nebija noticis. Mēs nelidojām virs Japānas, bet gan sēdējām modernā lidojumu trenažierī (apmēram tādā pašā, kāds ir redzams attēlā) aviokompānijas United Airlines mācību centrā Denverā (ASV, Kolorādo štatā). Piloti tikai slīpēja savu meistarību, bet man — datoru aviosimulatoru labam pazinējam — tie bija jauni un spēcīgi iespaidi.

Realitātes imitācija drošības nolūkos

Līdzīgi notikumi šādos trenažieros tiek imitēti katru dienu simtiem reižu. Tādā veidā lidmašīnu piloti saņem augstvērtīgu apmācību, un līdz ar to paaugstinās pasažieru pārvadājumu drošība. Bet kāpēc piloti netrenējas, lidojot ar īstām lidmašīnām, bet izmanto šādus trenažierus? Tam ir vairāki iemesli, bet, pirms mēs tos apspriedīsim, ieskatīsimies trenažieru vēsturē.

Pirmā un Otrā pasaules kara laikā bija nepieciešami daudzi labi apmācīti piloti, un tāpēc tika radītas treniņu programmas, kurās izmantoja primitīvus trenažierus. 60. gadu beigās trenažieru attīstībā notika kvalitatīvs lēciens, jo tehnikas sasniegumi pavēra iespējas ļoti precīzi imitēt reālus lidojuma apstākļus. Trenažieros tika imitētas tādas nianses kā lidmašīnas ”uzvedība” atbilstoši tās svaram un degvielas daudzumam. Šādi faktori ir jāņem vērā, vadot lidmašīnu, jo lidojuma gaitā degviela tiek patērēta, mainās lidmašīnas kopējais svars, un līdz ar to mainās arī lidmašīnas ”uzvedība”. Sasniegumi elektronikā un datortehnikā pavēra iespējas imitēt šādas un daudzas citas līdzīgas parādības.

Trenažieru konstruktoru mērķis ir pēc iespējas precīzāk atdarināt reālo lidojumu. Lai to panāktu, mūsdienu trenažieriem ir lieli un spēcīgi hidrauliski balsti, kas nodrošina sešas kustību brīvības pakāpes. Sistēmas spēcīgie hidrauliskie sūkņi lidmašīnas apkalpi uz īsu brīdi var pakļaut tādai paātrinājuma vai bremzēšanas radītai pārslodzei, ka pilots var izjust savu ķermeņa svaru pieaugam dubultīgi.

Lietojot vadības ierīces, piloti rezultātus panāk reālā laika mērogā — tieši tāpat, kā tas notiktu īstā lidojumā. Ātruma palielināšanu un samazināšanu, sānsveri, garensveri, piezemēšanos, skrejceļa stāvokli un laikapstākļus — to visu pilots izjūt ne tikai ar savu vestibulāro aparātu, bet arī ar visu ķermeni.

Trenažiera modernās datorizētās vizuālās sistēmas reālistiski ataino konkrētas lidostas un to apkārtnes reljefu, kas tiek parādīts uz lieliem ekrāniem pilotu kabīnē. Šie ekrāni dod 180° platu un 40° augstu redzes leņķi. Trenažieros piloti var mācīties lidot  visos iespējamos laikapstākļos — sniegā, lietū, pērkona negaisā, krusā un miglā —, kā arī dienas, krēslas un nakts laikā.

Trenažiera iekšienē

No ārpuses trenažieris izskatās kā liela, balta kaste bez logiem, kas uzmontēta uz pārvietojamas platformas. Tas viss kopā atgādina nolaižamo aparātu uz kādas planētas virsmas vai arī milzīgu zirnekli. Iekļūt trenažierī var pa 6 metrus garu metāla tiltu, kas to savieno ar ”zemi”.

Trenažiera iekšienē viss izskatās tieši tā kā īstas lidmašīnas pilotu kabīnē. Ciparnīcas, indikatorpaneļi, mērinstrumenti, slēdži un sviras: viss ir tieši tā kā tajā lidmašīnas modelī, pēc kuras ir veidots trenažieris. Terijs Bansepts, mans gids un arī lidojumu trenažieru mehāniķis, piezīmēja, ka liela daļa no instrumentiem un detaļām ir īstas lidmašīnu daļas.

Terijs paskaidroja, ka tagad trenažieri precīzi atbilst attiecīgā lidmašīnas modeļa pilotu kabīnei gan izmēru, gan funkciju ziņā. Plaša lidojumu trenažieru izmantošana aviācijas speciālistiem lika apzināties, ka trenažieros piloti var saņemt augsta līmeņa apmācību lidmašīnas vadīšanā, kā arī iemācīties rīkoties avārijas gadījumos.

 Ja ”lidojumi” trenažierī ir pietiekami pietuvināti īstiem lidojumiem, piloti trenažierī pavadīto laiku var pat pieskaitīt reāli nolidotajām stundām. Atsevišķos gadījumos visa pilota apmācība un viņa prasmes pārbaude var notikt tikai trenažierī.

Kāpēc vajadzīgi trenažieri?

Ir vairāki praktiski apsvērumi, kāpēc ir lietderīgi izmantot trenažierus. Ja īstas lidmašīnas vietā izmanto trenažieri, tiek ietaupīta degviela un eļļa. Tā tiek samazināts gaisa satiksmes blīvums, trokšņu līmenis un gaisa piesārņojums, pilotu apmācības un lidmašīnu uzturēšanas izmaksas. Ja trenažieris cieš ”avārijā”, nav nekādu zaudējumu un nav cietis arī neviens cilvēks.

”Trenažieru izmantošana samazina avāriju skaitu apmācību laikā,” teica Terijs. ”Piloti mācās, kā rīkoties dažādās ārkārtas situācijās: ja aizdegas dzinējs, šasijas pārstāj darboties, pārsprāgst riepa, pilnīgi zūd vilce, strauji mainās vēja virziens un spēks, lidmašīna apledo un jālido nelabvēlīgos laikapstākļos vai nepietiekamas redzamības apstākļos.” Tāpat trenažieros piloti tiek apmācīti, kā lietot visdažādākos aparātus pilotu kabīnē, kā rīkoties aparātu bojājumu gadījumos, un šādas kritiskas situācijas var radīt, neriskējot ne ar lidmašīnu, ne ar cilvēku dzīvību.

Pieredzes bagāts pilots Dž. Vaitlačs izteicās: ”Trenažieru programmās ir 6 miljoni dažādu notikumu un apstākļu kombināciju. Lidojot ar īstajām lidmašīnām, pilotiem nav iespējams iegūt tik plašu pieredzi.”

Amerikas Savienotajās Valstīs Federālā aviācijas administrācija (FAA), izmēģinātājpiloti un mehāniķi rūpīgi pārbauda lidojumu trenažierus un apstiprina to atbilstību normām. Katras darba dienas sākumā mehāniķi labo trenažierus un pārbauda tos, kā arī ”lido” trenažieros, lai nodrošinātu precīzu attiecīgās lidmašīnas lidojuma imitāciju. Ja kādā lidmašīnas modelī tiek veiktas izmaiņas, tad tādas pašas izmaiņas tiek izdarītas attiecīgajā trenažierī. Ik pa sešiem mēnešiem FAA pārstāvji paši ”lido” trenažieros, lai pārliecinātos par to kvalitāti.

Mācības no pagātnes traģēdijām

Izmantojot informāciju no aviokatastrofu vietās atrastajām lidojumu datu un apkalpes sarunu ierakstīšanas ierīcēm, inženieri var ieprogrammēt trenažierus tā, lai tiktu imitēti tieši tādi apstākļi un bojājumi, kādi bija reģistrēti konkrētos lidmašīnu katastrofu gadījumos. Iegūtā informācija un situācijas imitācija izmeklētājiem var palīdzēt atklāt aviokatastrofu cēloņus. Turklāt topošie piloti var mācīties, kā rīkoties ārkārtas situācijās. Arī lidmašīnu un to daļu ražotāji, apstrādājot iegūto informāciju, var uzlabot lidmašīnu un to daļu konstrukciju.

Ja izmeklēšanā noskaidrojas, ka avārija vai avārijas situācija ir radusies pilota kļūdas dēļ, tad pilotu apmācības programmas var tikt papildinātas, lai turpmāk piloti nepieļautu līdzīgas kļūdas. Ilggadējs pilots Lū Kosičs teica: ”Trenažieros imitētās situācijas nav izdomātas, piloti tādas ir pieredzējuši.” Lai uzlabotu pilotu prasmi, paaugstinātu apmācību programmu kvalitāti un tā panāktu lielāku lidojumu drošību, aviorūpniecības speciālisti nepārtraukti iepazīstas ar reāli notikušajām situācijām, cenšas tās imitēt un pēta pilota reakciju šādās situācijās.

Bet tagad es pats mēģinu ”nolaisties” ar ”Boeing 747” ”Šarla de Golla lidostā” — mani uzmanīgi vēro otrais pilots Terijs. Es jau gaidu ausij tīkamo riepu švīkstoņu, kas rodas, lidmašīnai piezemējoties uz skrejceļa, bet ... viens nepareizs manevrs, un attēls pilota kabīnē sastingst. Es ar visu savu ”Boeing” tikko esmu ietriecies dispečeru tornī!

Labi, ka īstie lidmašīnu piloti ir sava amata pratēji, un daļēji par to jāpateicas lidojumu trenažieru konstruktoriem. Nākamreiz, kad jūs lidosiet, varēsiet justies droši, zinot, cik milzīgs darbs tiek ieguldīts pilotu apmācībā. (Atsūtīts.)

[Attēli 26. lpp.]

Imitēta pacelšanās no Sanfrancisko

un lidojums virs Ņujorkas

[Attēls 26. lpp.]

Trenažieris Denverā, Kolorādo štatā, ASV