Kas notiek pasaulē

Parīze bez aprakstītām sienām?

”[Uzdevuma veikšanai] ir piesaistīti iespaidīgi spēki,” teikts franču laikrakstā Le Figaro. Tajos ietilpst ”17 īpaši aprīkotas smagās automašīnas, 7 mikroautobusi, kas paredzēti grafiti likvidēšanai, ducis motorolleru un ap 130 strādnieku, kuriem palīdz 16 izlūki, kas nosaka grafiti atrašanās vietas”. Šīs jaunizveidotās Parīzes grafiti apkarošanas brigādes uzdevums ir gada laikā likvidēt 90 procentus uzrakstu un zīmējumu, kas ”grezno” Parīzes sienas un slēģus, — to platība, aptuveni vērtējot, ir ”200 000 kvadrātmetru uz municipālajām un sabiedriskajām ēkām un 240 000 kvadrātmetru uz privātām sienām”. Ja pilsētas varas iestāžu izvirzītie mērķi tiks sasniegti, līdz 2001. gada februārim būs palikuši vairs tikai 24 000 kvadrātmetru uz privātām ēkām un ”visiem jaunajiem grafiti būs jāpazūd 12 dienu laikā pēc to pamanīšanas”. Ir sagaidāms, ka kopsummā šie tīrīšanas pasākumi izmaksās 480 miljonus Francijas franku (vairāk nekā 40 miljonus latu).

Tikpat daudz pārēdušos, cik nepaēdušo

”Cilvēku, kam ir liekais svars, pasaulē tagad ir aptuveni tikpat daudz kā to, kas ir izsalkuši un cieš no nepietiekama uztura,” komentējot kādu institūta Worldwatch veiktu pētījumu, teikts laikrakstā The New York Times. Apmēram 1,2 miljardi nesaņem pietiekamu uzturu, un līdzīgs skaits to saņem pārliecīgā daudzumā. Nepietiekami paēdušo pasaulē šobrīd ir vairāk nekā jebkad agrāk, un visās sabiedrībās pieaug gan to cilvēku skaits, kas pietiekami nepaēd, gan to skaits, kas ēd pārāk daudz. ”Mēs esam radījuši dzīvesveidu ar tik zemu fiziskās aktivitātes līmeni, ka mūsu uzņemto kaloriju daudzums ievērojami pārsniedz patērēto kaloriju daudzumu, un šis pārpalikums pārvēršas taukos,” runājot par liekā svara problēmas saasināšanos, atzīmēja Worldwatch prezidents Lesters Brauns. ”Pagājušajā gadā [Amerikas Savienotajās Valstīs] tika veikts 400 000 tauku atsūkšanas procedūru. Pēc tā var spriest, cik nenormāla ir kļuvusi situācija.”

Amerikā visvairāk mājdzīvnieku, ko cilvēki tur savam priekam

No pasaules 500 miljoniem mājdzīvnieku, ko cilvēki tur savam priekam, vislielākā daļa, aptuveni 40 procenti, mīt Amerikas Savienotajās Valstīs. ”Gandrīz 60 procentos [amerikāņu] ģimeņu ir vismaz viens mājdzīvnieks — kāds no 70 miljoniem kaķu, 56 miljoniem suņu, 40 miljoniem putnu, 100 miljoniem zivju, 13 miljoniem kāmju un citu sīku zīdītāju un 8 miljoniem rāpuļu,” stāstīts žurnālā National Geographic. Otro vietu ieņem Lielbritānija, kur visiecienītākie mājas mīluļi ir kaķi un suņi. ”Bet Francijā nepārspētas ir zivis, kuru skaits — 21 miljons — pārsniedz suņu un kaķu kopējo skaitu,” rakstīts žurnālā.

Japānas Augstākā tiesa pieņem lēmumu par labu Jehovas lieciniecei

Japānas Augstākā tiesa ir secinājusi, ka ”ķirurgi ir pārkāpuši sievietes tiesības uz pašnoteikšanos, operācijas laikā pārlejot viņai asinis un tā laužot savu solījumu to nedarīt pat tādā gadījumā, ja būtu apdraudēta viņas dzīvība”, ziņo laikraksts Daily Yomiuri. ”Tā ir pirmā reize, kad Augstākā tiesa ir atzinusi, ka pacienta tiesības pieņemt lēmumus par savu ārstēšanu pieder pie cilvēktiesībām.” Jehovas lieciniecei Misaei Takedai 1992. gadā pēc ļaundabīga aknu audzēja izoperēšanas tika pārlietas asinis, kamēr viņa atradās sedatīvu iespaidā. Četri Augstākās tiesas tiesneši vienbalsīgi nolēma, ka ārsti ir rīkojušies nepareizi, jo nav izskaidrojuši pacientei, ka, gadījumā ja tas tiks uzskatīts par nepieciešamu, operācijas laikā viņi tai pārlies asinis, un līdz ar to viņi nav ievērojuši pacientes tiesības izlemt, vai viņa piekrīt operācijai vai ne. 2000. gada 29. februāra lēmumā bija sacīts: ”Ja pacients savu reliģisko uzskatu dēļ atsakās no asins pārliešanas, viņa griba ir jāievēro.” Misaes radinieki bija turpinājuši tiesāšanos pēc viņas nāves 1997. gadā. (Sīkāk par šo gadījumu stāstīts 1998. gada 15. decembra Sargtornī, 26.—​29. lappusē.)

Planētas dzīvās dabas glābšanas pasākumi

”Lai glābtu no iznīcības lielu daļu pasaules dzīvnieku un augu, nav jāveic neiespējamais,” teikts Ņujorkas laikrakstā Daily News. ”Zinātnieki, kas ir pētījuši sarūkošās platības, kur saglabājusies dabiskā vide, ir nonākuši pie negaidīta secinājuma: vairāk nekā trešā daļa planētas augu un dzīvnieku sugu ir sastopamas tikai 1,4 procentos sauszemes teritorijas.” Zinātnieki iesaka vairāk pūļu veltīt 25 sugām bagātu apgabalu aizsardzībai  tādās vietās kā Brazīlija, Madagaskara, Kalimantāna, Sumatra, Andu tropiskā daļa un Karību baseins. Šīs teritorijas galvenokārt aizņem tropu meži. ”Ja šajos ”karstajos punktos” ieguldītu dažus simtus miljonu dolāru gadā, mēs būtu spēruši nozīmīgu soli uz Zemes bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu,” sacīja vides aizsardzības organizācijas Conservation International prezidents Rasels Mitermeijers. Lai gan aptuveni 38 procenti šo apgabalu jau oficiāli ir pasludināti par aizsargājamām teritorijām, to aizsardzība lielākoties izpaužas tikai uz papīra, jo tur joprojām notiek derīgo izrakteņu ieguve, lopu ganīšana un mežu izciršana.

Aizvien biežāk trūkst garīdznieku

Amerikas Savienotajās Valstīs aizvien asāk izpaužas tāda problēma kā ”garīdznieku deficīts”, kas tagad vērojams ne tikai lauku rajonos, bet arī lielās pilsētās, informē The New York Times. Minot par piemēru kādu 110 gadus vecu sinagogu, kurai trīs gadu laikā nav izdevies atrast rabīnu, rakstā atzīmēts: ”Šīs svētnīcas nedienas nav nekas neparasts. Ne tikai sinagogām, bet arī katoļu un protestantu baznīcām ir aizvien grūtāk sameklēt garīdzniekus.” Draudzes mācītāju skaits no 1992. līdz 1997. gadam ir sarucis par 12 procentiem. Episkopālās baznīcas pārstāvis, raksturojot savas baznīcas situāciju, sacīja, ka stāvoklis ir bēdīgs — nepilni 300 no tās 15 000 garīdzniekiem ir dzimuši pēc 1964. gada. Vairāk nekā 22 procentiem reformētā jūdaisma reliģisko kopienu nav rabīna, kas pastāvīgi kalpotu kopienai. Vēl pavisam nesen — pirms pieciem gadiem — rabīnu bija vairāk nekā sinagogu. Daži garīdznieki šajā problēmā vaino ”spēcīgo ekonomiku”, kas ”vilina cilvēkus pievērsties ienesīgākām nozarēm”. Pēc citu domām, garīdznieku trūkuma iemesls ir tas, ka reliģiskā kalpošana ļaužu acīs ir ”zaudējusi pievilcību”. Ebreju ūnijas koledžas rektors rabīns Šeldons Cimmermanis brīdina: ”Ja mēs kaut kādā veidā nepanāksim, lai palielinātos to cilvēku skaits, kas izvēlas reliģiskā kalpotāja amatu, galu galā organizētās reliģijas dzīvē notiks katastrofa.”

Esiet saudzīgi, tīrot zobus

”Tīrot zobus, ir iespējams pārcensties,” teikts kādā The Wall Street Journal rakstā. Zobu sukas radītie noberzumi ”var izraisīt tādas sekas kā zobu jutīgums, smaganu atkāpšanās un nodilums pie zobu saknēm”. Tiek lēsts, ka 10 līdz 20 procenti ASV iedzīvotāju ”pārliecīgas zobu beršanas dēļ ir nodarījuši kaitējumu saviem zobiem vai smaganām”. Vislielākais bojājumu risks ir tiem, kas tīra zobus ļoti cītīgi, kā arī tiem, kas lieto sukas ar cietiem sariem. ”Gribēdami būt rūpīgi, viņi galu galā nodara vairāk ļaunuma nekā labuma,” saka zobārsts Milans Segols. Dažiem cilvēkiem risku palielina ģenētiski faktori — viņiem kopš dzimšanas ap zobiem ir relatīvi mazāk kaulaudu. Paaugstināts risks ir arī tiem, kam zobu rinda iztaisnota ar ortodontiskajiem aparātiem un kam ir paradums griezt vai cieši sakost zobus. Lai novērstu bojājumus, speciālisti iesaka ievērot šādus nosacījumus: lietojiet zobu suku ar mīkstiem sariem. Vispirms notīriet aizmugurējos zobus, jo sākumā pat mīkstas sukas sari ir diezgan cieti un zobu pasta ir abrazīvāka. Saņemiet sukas kātu viegli pirkstos, nevis sažņaudziet to dūrē. Turiet zobu suku 45 grādu leņķī pret smaganu līniju un tīriet zobus ar vieglām apļveida kustībām, nevis braukājiet ar suku pa zobiem šurp turp.

Šķībais Pizas tornis kļūst taisnāks

Kā ziņo Associated Press, šī gada pirmajos trīs mēnešos Pizas torni jau izdevies iztaisnot aptuveni par 5 centimetriem. Inženieri ir pārliecināti, ka līdz 2001. gada jūnijam tornis būs kļuvis pietiekami stabils, lai to atkal varētu atvērt apmeklētājiem. Pēdējo reizi tūristi varēja kāpt šajā 12. gadsimta tornī vairāk nekā pirms desmit gadiem, bet pēc tam torņa nosvere tika atzīta par bīstamu un sākās darbs pie tā iztaisnošanas. Tagad šis darbs ir sasniedzis pēdējo posmu, un tiek prognozēts, ka gala iznākumā torņa slīpums būs samazināts par 50 centimetriem. Pirms torņa atvēršanas tiks novākti 800 tonnas smagie svina pretsvari, kas bija novietoti pie celtnes pamatiem iztaisnošanas procesa laikā, un desmit tērauda gredzeni, kas bija aplikti tornim, lai to nostiprinātu.

Zīdīšanas papildu priekšrocības

”Mātes piens ne tikai apgādā jaundzimušo ar antivielām, kas aizsargā pret caureju, ausu infekcijām un alerģiju, bet, iespējams, arī palīdz novērst saslimšanu ar vēzi,” rakstīts žurnālā Parents. Kādā Minesotas universitātes (ASV) Vēža centra pētījumā tika noskaidrots, ka bērni, kas baroti ar krūti, ir mazāk pakļauti riskam saslimt ar leikēmiju, visizplatītāko bērniem sastopamo vēža formu, nekā tie bērni, kas baroti mākslīgi. Zīdaiņiem, kas vismaz mēnesi bija zīdīti ar mātes pienu, šis risks bija samazināts par 21 procentu, savukārt tiem, kas bija baroti ar krūti sešus mēnešus vai ilgāk, — par veseliem 30 procentiem.