Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Meksikas piramīdas

Meksikas piramīdas

Meksikas piramīdas

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA MEKSIKĀ

GANDRĪZ visi mūsdienās ir dzirdējuši par Ēģiptes piramīdām. Taču arheologi ir atklājuši daudz piramīdveida celtņu arī Amerikā, īpaši Meksikā. Tāpat kā to līdzinieces Ēģiptē, Meksikas piramīdas ir gadsimtiem vecas, un daudz kas par tām ir tīts noslēpumā.

Ēģiptes piramīdas ir milzīgas, simetriskas akmens būves, kurās atrodas apbedīšanas kameras. Uz šīm kamerām — svarīgāko piramīdas daļu — ved gaiteņi. Turpretī Meksikas piramīdas pamatā ir veidotas no zemes, un to virsotnē atrodas templis. Uz virsotni var nokļūt, ejot pa kāpnēm, kas ierīkotas piramīdas ārējā malā. Gandrīz nevienā no Amerikā atrastajām piramīdām nav apbedīšanas kameru.

Teotivakana — ”Dievu pilsēta”

Viena no ievērojamākajām vietām, kur Meksikā var aplūkot piramīdas, ir Teotivakana. Par Teotivakanu, kas atrodas apmēram 50 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Mehiko, antropologiem un arheologiem vēl joprojām ir daudz neskaidrību. Šo seno metropoli tās cēlēji pameta vairāk nekā 500 gadu pirms acteku kultūras parādīšanās. Nosaukums Teotivakana, kas cēlies no nauatla (acteku valodas), nozīmē ’dievu pilsēta’ vai ’kur cilvēki kļūst par dieviem’. Pastāv uzskats, ka šo nosaukumu pilsētai ir devuši acteki, kad viņi tur ieradās.

Viens no žurnāla National Geographic redaktoriem Džordžs Stjuarts paskaidro, ka ”Teotivakana bija pirmā īstā metropole rietumu puslodē. [..] Tā parādījās kristīgā laikmeta sākumā, pastāvēja apmēram septiņus gadsimtus un tad nogrima pagājībā. Tiek lēsts, ka ap 500. gadu m.ē., kad Teotivakana sasniedza vislielāko uzplaukumu, tajā dzīvoja 125 000 līdz 200 000 iedzīvotāju.”

Gandrīz pašā pilsētas centrā paceļas piecu terasu Saules piramīda. Tās pamatnes malu garums ir apmēram 220 reiz 225 metri, bet pašreizējais augstums — aptuveni 63 metri. Lai nonāktu līdz piramīdas virsotnei, ir jāuzkāpj pa vairāk nekā 240 pakāpieniem. Senās pilsētas ziemeļos atrodas Mēness piramīda, kuras augstums ir 40 metri. Kādreiz šo abu galveno piramīdu virsotnē slējās templis.

Pēdējos gadu desmitos par šīm piramīdām ir uzzināts diezgan daudz. Taču, kā norāda Stjuarts, ”mēs joprojām tikpat kā neko nezinām par Teotivakanas iedzīvotāju izcelsmi, par to, kādā valodā viņi runāja, kā bija organizēta viņu sabiedrība un kas izraisīja tās sabrukumu”.

Citas piramīdas

Pašā Mehiko sirdī atrodas acteku galvenais templis. Kaut arī tempļa piramīdas tur vairs nav, ir saglabājusies tās pamatne. Arheologi ir atklājuši divus altārus, uz kuriem ir tikuši upurēti cilvēki.

Čičenica ir viena no visbiežāk apmeklētajām piramīdu atrašanās vietām Meksikā. Lai gan maiju teritorijā ir daudz senu drupu, Čičenicas drupas ir īpaši viegli pieejamas, jo atrodas Jukatanā netālu no Meridas pilsētas. Šīs celtnes gan atrodas maiju teritorijā, taču tās liecina, ka šajā reģionā ir bijusi tolteku ietekme. Spriežot pēc dažām no šīm būvēm, to cēlēji ir ļoti labi pārzinājuši matemātiku un astronomiju.

Palenkē apmeklētāju skatienam atklājas iespaidīgs maiju celtņu komplekss, ko no visām pusēm ieskauj Čjapasas džungļi. Līdzās piramīdām un citām būvēm šeit var aplūkot pili un Uzrakstu templi. Uzrakstu templis ir ”viens no ievērojamākajiem visā Mezoamerikā, jo šī tempļa piramīda atšķirībā no citām ir ne tikai tempļa pamatne, bet arī kapa piemineklis”, paskaidrots grāmatā The Mayas—3000 Years of Civilization (Maiji — civilizācijas 3000 gadi). ”Piramīdas iekšienē lejup stiepjas velvētas kāpnes, pa kurām var nokļūt līdz greznākajai apbedīšanas kamerai, kāda jebkad atklāta maiju teritorijā.” Šī kapene tika uzcelta valdniekam, kas dzīvoja septītajā gadsimtā, — Pakalam jeb Voksokahavam.

Tās ir tikai dažas no Meksikas piramīdām. Meksikā ir daudz tādu vietu, kur var redzēt piramīdas un senu celtņu drupas. Milzīgas piramīdas ir būvētas arī Gvatemalā un Hondurasā. Visas šīs senās celtnes liecina, ka Mezoamerikas iedzīvotāji centās savas pielūgsmes vietas būvēt augstāk par pārējo apkārtni. Valters Krikebergs savā grāmatā Las Antiguas Culturas Mexicanas rakstīja: ”Paraža būvēt tempļus uz pakāpienveida pamatnes sakņojas senajā augstieņu pielūgsmē.” Turpinājumā viņš stāsta: ”Mūsu uztverē debesis ir ”velve”, turpretī citām tautām tās ir kalns, pa kuru saule no rīta uzkāpj, bet vakarā nokāpj, tāpēc tā nogāzes ir pakāpienveidīgas — tādas pašas kā šīm gigantiskajām celtnēm. Šis ”mākslīgais kalns”.. pārtapa par pakāpjveida piramīdām un, spriežot pēc leģendām un paražām, kļuva par daudzu Mezoamerikas tautu debess simbolu.”

Cilvēkiem, kas pētī Bībeli, varbūt nāk prātā Bībelē minētais notikums ar Bābeles torni, kas atradās pilsētā, kura vēlāk kļuva pazīstama ar nosaukumu Babilona. Pirmajā Mozus grāmatā par šī torņa cēlējiem ir teikts: ”Tie teica: ”Celsim sev pilsētu ar torni, kuŗa virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu.”” (1. Mozus 11:4.) Netālu no Babilonas drupām arheologi ir atraduši piramīdveida celtnes, ko sauc par zikurātiem.

Reliģija, kas izveidojās Babilonā, izplatījās līdz visattālākajām zemes malām un, iespējams, sasniedza arī reģionu, kas pašlaik pazīstams kā Meksika. Tāpēc nebūtu brīnums, ja Babilonas zikurāti būtu Meksikas noslēpumaino un iespaidīgo piramīdu prototipi.

[Attēls 16. lpp.]

Teotivakana

[Norāde par autortiesībām]

CNCA.-INAH.-MEX Reproducción Autorizada por el Instituto Nacional de Antropología e Historia

[Attēls 17. lpp.]

Palenke