No mūsu lasītājiem

Nolaupīšana Vēlos teikt jums lielu paldies par rakstu sēriju ”Nolaupīšana — globāls drauds”. (1999. gada 22. decembris.) Pagājušajā mēnesī tika aplaupīts universālveikals, kurā es strādāju. Veikalā iebruka divi maskējušies vīrieši, un viens no viņiem turēja gatavībā notēmētu ieroci. Tā kā jūsu rakstā bija sacīts, ka nolaupīšanas upuriem ir jāpakļaujas uzbrucējiem, es nepretojos, kad viņi sasēja manas rokas un kājas, aizsēja acis un lika nosēsties uz grīdas. Šie cilvēki nolaupīja 9 500 000 jenas [apmēram 54 000 latu]. Tomēr es saglabāju mieru, un man neko ļaunu nenodarīja. Jūsu raksts bija publicēts īstajā laikā!

S. H., Japāna

Atmostieties! sagādā prieku Kaut gan es piederu pie ”Dieva draudzes” baznīcas, es ar prieku lasu žurnālu Atmostieties!. Neesmu lasījis nevienu citu tik kvalitatīvu žurnālu, kurā būtu aplūkoti tik dažādi jautājumi. Man mājās nav televizora, tomēr es bieži varu apspriest ar draugiem jaunākos notikumus, jo esmu par tiem izlasījis jūsu žurnālā.

A. B. A., Brazīlija

Jo gludāk, jo labāk Rakstu ”Jo gludāk, jo labāk” (2000. gada 22. janvāris) es saņēmu ļoti piemērotā brīdī. Manam vīram tagad ir nepieciešama pastāvīga aprūpe, un viņš pats vairs nevar skūties. Man bija ļoti noderīgi izlasīt četrus ieteikumus par skūšanos. Tagad vīrs grib, lai es viņam dzītu bārdu katru dienu.

L. D., Vācija

Meli Raksts ”Vai pastāv situācijas, kad ir pieļaujams melot?” no rubrikas ”Bībeles viedoklis” (2000. gada 8. februāris) mudina uz pārdomām. Bet vai tomēr Bībele nenosoda jebkādu maldināšanu?

D. S., Amerikas Savienotās Valstis

Melot Bībeles izpratnē galvenokārt nozīmē teikt nepatiesību kādam, kam ir tiesības zināt patiesību, ar mērķi apkrāpt vai kaitēt šim cilvēkam vai kādam citam. Tādēļ tādi dievbijīgi cilvēki kā Ābrahāms, Īzāks, Rahāba un Dāvids netika nosodīti par melošanu, lai gan maldināja citus. Protams, viņi šādi rīkojās ārkārtējā situācijā. Tāpēc uz šo cilvēku rīcību nevar atsaukties, lai attaisnotu maldināšanu situācijā, kad šādai rīcībai nav pamatota iemesla. Piemēram, ja kristietis tiesā ir zvērējis teikt patiesību, viņam ir jāsaka patiesība vai arī jāklusē. (Red.)

Bērni bez tēva Šī žurnāla 2000. gada 8. februāra numurā bija runāts par apburto loku, kurā iekļūst bērni bez tēva. (”Bērni bez tēva. Kā izkļūt no apburtā loka.”) Nemaz nevaru izteikt, cik ļoti vīlusies un dusmīga es biju, kad izlasīju šo rakstu sēriju. Jūs atbalstāt tādu tēvu rīcību, kas pamet bērnus, jo apspriežat dažādas viņu problēmas, kā, piemēram, tiesības apciemot bērnus un materiālās grūtības. Kāpēc jūs viņus nenosodāt? Kāpēc nemudināt vīriešus labot savas kļūdas?

S. L., Amerikas Savienotās Valstis

Mēs saprotam, kādas sāpes daži var izjust, lasot šo materiālu, īpaši tie, kas ir pieredzējuši, ka tēvs pamet ģimeni. Tomēr šie raksti nebija domāti, lai nosodītu vīriešus. Drīzāk mēs centāmies veicināt to, lai tiktu saprastas abas šajā sarežģītajā situācijā iesaistītās puses. Turklāt mūsu rakstā bija doti praktiski padomi tiem, kas cieš tāpēc, ka vīrietis ir atstājis ģimeni. Pēdējā rakstā ”Bērni bez tēva. Kā izkļūt no apburtā loka” bija minēta interesanta doma: ”Tagadējās tendences būtu iespējams apturēt tikai tad, ja cilvēki vēlētos pašā pamatā mainīt savus uzskatus, attieksmi, uzvedību un morāli.” (Red.)

Kad uz žurnāla vāka es ieraudzīju fotogrāfiju, kurā bija redzama meitene ar savu tēti, man acīs sariesās asaras. Es vienmēr esmu vēlējusies, lai man būtu tādas attiecības ar tēvu. Šis raksts man palīdzēja saprast, kāpēc mūsu ģimenes dzīve ir izveidojusies tāda, kāda tā ir. Man likās, it kā pār manu pagātni un nomācošajiem jautājumiem, kas mani ir nodarbinājuši gadiem ilgi, būtu atspīdējusi gaisma.

M. M., Amerikas Savienotās Valstis