Ārstēšanas veida izvēle

SAVĀ grāmatā par netradicionālo medicīnu Dr. Izadors Rozenfelds uzsvēra: ”Jebkurš veselības aizsardzības pasākums vai medicīniska iejaukšanās pēc nejaušības principa izvēlētu cilvēku grupai, kuri ir pārliecināti, ka šis līdzeklis ir iedarbīgs, var izraisīt uzlabošanos pat pusē no visiem gadījumiem.”

Šo parādību dēvē par placebo efektu — tas nozīmē, ka pat cukura tablete var cilvēkam palīdzēt, ja viņš tic tās iedarbīgumam. Placebo efekts var mazināt tādus subjektīvus simptomus kā sāpes, nelabumu, nogurumu, reiboni, trauksmi un nomāktību. Ko no tā var spriest?

Pirmām kārtām tas ļauj saprast, ka cilvēka paļaušanās uz to ārstēšanu, kādu viņš saņem, bieži vien ir svarīgs faktors, kas veicina atlabšanu. Taču būtu arī prātīgi pārbaudīt,  vai konkrētais ārstēšanas veids palīdz uzveikt slimības cēloni, nevis tikai apkaro tās izpausmes. Par to var pārliecināties, izvērtējot ārstēšanas sekmes ar tādiem objektīviem paņēmieniem kā, piemēram, laboratoriskā un rentgenoloģiskā izmeklēšana.

Bet ir vēl citi aspekti, kam būtu labi pievērst uzmanību, izvēloties ārstēšanas veidu.

Kas būtu jādara

Pirms lēmuma pieņemšanas ir svarīgi iegūt informāciju. Uzdodiet jautājumus, piemēram: kādi rezultāti ir gaidāmi? Kādas ir šīs ārstēšanas metodes priekšrocības un trūkumi, cik ārstēšana maksās, un cik ilga tā būs? Parunājiet ar cilvēkiem, kas ir saņēmuši šādu ārstēšanu, un pavaicājiet, vai tā viņiem ir palīdzējusi. Tomēr atcerieties, ka uz to vien, ko cilvēki stāsta, nevar vienmēr droši paļauties.

Netradicionāls ārstēšanas veids nebūtu ieteicams, ja tā dēļ slimniekam jāatliek terapija, kuras efektivitāte ir pierādīta, kaut arī šī tradicionālā terapija negarantē simtprocentīgas sekmes. Žurnālā The New England Journal of Medicine bija minēti fakti, kas liecina, cik bēdīgas sekas var būt šādai rīcībai. Tur bija aprakstīti divi gadījumi, kad jauniem pacientiem bija progresējis vēzis, jo viņi bija atteikušies no tradicionālās terapijas un lietojuši tikai netradicionālus ārstniecības līdzekļus. Viens no šiem slimniekiem bija nomiris.

Cilvēkiem, kas slimo ar hroniskām vai dzīvībai bīstamām slimībām, būtu sevišķi jāuzmanās, lai viņi nekristu par upuri blēžiem, kuru piedāvātā ”ārstēšana” patiesībā ir krāpšana. Tāpat jābūt piesardzīgiem, ja tiek piedāvātas zāles, kas it kā spēj ārstēt visdažādākās kaites. Piemēram, nesen bija parādījies jauns vitamīns, par kuru tika apgalvots, ka tas ”palīdz tikt vaļā no visām problēmām, sākot ar elpošanas traucējumiem un spēku izsīkumu un beidzot ar nāvējošām slimībām”. Izpētot šo ”vitamīnu”, atklājās, ka tas ir visparastākais sālsūdens.

Dažas netradicionālās medicīnas metodes, bez šaubām, var palīdzēt atgūt vai uzlabot veselību. Tomēr nevajadzētu lolot nereālistiskas cerības. Rūpējoties par savu veselību, cilvēks rīkojas gudri, ja viņš ēd veselīgu uzturu, pietiekami izguļas, pietiekami daudz nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem un ir apdomīgs, kad jāizvēlas ārstēšanas veids.

Kad slimības būs izārstētas

Protams, lai kādus ārstēšanas paņēmienus cilvēki izdomātu, tie nevar likvidēt visas slimības un nāvi, jo tās mēs esam mantojuši no sava vistālākā senča — pirmā cilvēka Ādama. (Ījaba 14:4; Psalms 51:7; Romiešiem 5:12.) Daudzas ārstēšanas metodes, gan tradicionālas, gan netradicionālas, palīdz cilvēkiem, tomēr tās var dot tikai pagaidu labumu — nedaudz pagarināt dzīvi un uz kādu laiku padarīt to patīkamāku. Taču ir kāds drošs līdzeklis pret veselības problēmām, un vairāki miljoni cilvēku jau ir to atklājuši.

Par šo līdzekli ir parūpējies visizcilākais Ārsts — mūsu Radītājs Dievs Jehova. Attīstot ticību viņam un izmantojot viņa Dēla, Jēzus Kristus, izpirkuma upuri, kas izlīdzina grēkus, paveras iespēja iegūt nevainojamu veselību un mūžīgu dzīvi pasaulē, kurā nebūs nekādu slimību. (Mateja 20:28.) Bībelē ir apsolīts, ka šajā jaunajā pasaulē ”neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”.” (Jesajas 33:24.)

[Izceltais teksts 12. lpp.]

Vairāki miljoni cilvēku ir atraduši vienīgo drošo cerību uz nevainojamu veselību