Tas palīdzēja izglābt viņam dzīvību

Žurnāla ”Atmostieties!” 1999. gada 22. decembra numurā bija ievietoti raksti par tēmu ”Nolaupīšana — globāls drauds”. Kādam vīrietim, vārdā Viljams Lūiss Terels, šis žurnāls palīdzēja izglābt dzīvību.

ŠĪ GADA 10. martā īsi pēc pulksten desmitiem no rīta viņš tika nolaupīts. Noziedznieks Džozefs K. Palšinskis jaunākais, piedraudot ar šaujamieroci, aizveda viņu prom no viņa paša mājām. Terels vēlāk stāstīja, ka traģiskā notikuma laikā viņš rīkojies tā, kā minētajā žurnāla numurā bija ieteikuši rīkoties speciālisti. Lūk, kādi padomi tajā bija doti:

”Esiet pakļāvīgs, neizturieties ietiepīgi. Naidīgi noskaņoti gūstekņi biežāk pieredz rupju apiešanos, un viņiem pastāv lielāks risks tikt nogalinātiem vai izraudzītiem no pārējo vidus sodīšanai.

Nekrītiet panikā. Atcerieties, ka vairākumā gadījumu nolaupītie cilvēki paliek dzīvi.

Ja iespējams, iesaistieties brīvās sarunās ar nolaupītājiem, mēģiniet nodibināt ar viņiem kontaktu. Ja viņi uztvers jūs kā personu, varbūtība, ka viņi jums nodarīs kādu ļaunumu vai nogalinās, būs daudz mazāka.

Pieklājīgi dariet viņiem [nolaupītājiem] zināmas savas vajadzības.”

”Draudzīgas attiecības ar uzbrucējiem.. ir pasargājušas nolaupītos cilvēkus vai ķīlniekus no briesmām. Grāmatā Criminal Behavior (Noziedznieka uzvedība) paskaidrots: ”Jo tuvāk upuris un viņa sagūstītājs iepazīst viens otru, jo lielāka ir iespēja, ka viņi viens otram iepatiksies. Kā liecina šis fenomens, ar laiku samazinās varbūtība, ka noziedznieks nodarīs gūsteknim kaut ko ļaunu.””

53 gadus vecais Viljams Terels, kas ir Jehovas liecinieks, centās ievērot šos padomus, kad aptuveni 14 stundas viņš tika turēts kā ķīlnieks un gandrīz visu šo laiku pret viņu bija pavērsts ierocis. Tas viss sākās, kad pie Terela mājas durvīm pieklauvēja Palšinskis. Viņa nozagtajam transportlīdzeklim lauku apvidū, netālu no 95. starpštatu automaģistrāles, bija beidzies benzīns.

 Uzklausījis svešinieka teikto, Terels piedāvājās viņam palīdzēt. Palšinskis vēlējās glāzi ūdens un lūdza palīdzību, lai tiktu uz Baltimoru (Mērilendas štats, ASV). Terels teica, ka sarunās ar kādu, kas viņu aizvedīs līdz Fredriksbergai (Virdžīnijas štats), no kurienes līdz galamērķim viņš varēs nokļūt ar autobusu. Kad Terels atgriezās ar glāzi ūdens, viņš ieraudzīja, ka pret viņu ir pavērsts ierocis. Palšinskis pavēlēja, lai Terels viņu aizved līdz Baltimorai.

Nenovērtējamie padomi

Brauciena laikā Terels ievēroja Palšinska rīkojumus nepārkāpt ātruma ierobežojumus un nebraukt tā, ka viņiem tiktu pievērsta uzmanība. Saglabājot mieru, Terels uzsāka sarunu. Viņš izrādīja patiesu interesi par 31 gadu veco Palšinski un par apstākļiem, kas lika viņiem sastapties. Palšinskis pastāstīja, ka pirms trim dienām viņš bija devies satikt savu draudzeni Treisiju, kas bija pārtraukusi attiecības ar viņu. Cenzdamies aizvest Treisiju sev līdzi ar varu, viņš sāka šaut un nogalināja kādu laulātu pāri, kas bija Treisijas draugi, un kaimiņu, kas arī bija mēģinājis iejaukties. Vēlāk Treisija aizbēga.

Nākamās dienas vakarā, kad Palšinskis pūlējās nozagt kādu transportlīdzekli, viena viņa raidītā lode ķēra divgadīgu bērnu un sadragāja tam žokli. Lodes ķēra arī Dženiferas Linas Makdonelas vadīto automašīnu, un diemžēl viņa tika nogalināta. Vēl kāda lode skāra tukšo bērna automašīnas sēdeklīti, kurā parasti sēdēja viņas gadu vecais bērns. Dženifera un viņas vīrs Tomass bija ceļā uz Jehovas liecinieku Valstības zāli, kur viņiem abiem tajā vakarā bija uzticētas programmas daļas sapulcē. Dženiferas māte Zāra Frensisa sacīja: ”Tas bija vienīgais vakars, kad viņi nepaņēma bērnu līdzi uz Valstības zāli. [Citādi] mēs sērotu par diviem.”

Kad Terels uzmanīgi turpināja sarunu ar savu nolaupītāju, Palšinskis teica, ka viņš nekad nevienam nav grasījies nodarīt pāri un ka viņš tiešām mīlēja Treisiju un vēlējās būt kopā ar viņu. Terels pastāstīja: ”Es viņam sacīju, ka viņš nevar izmainīt savu pagātni, bet var ietekmēt savu nākotni, un mudināju viņu padoties varas pārstāvjiem. Teicu, ka cietumā es viņu apmeklēšu un studēšu ar viņu Bībeli.” Kā vēlāk tika ziņots, pēc vidusskolas beigšanas 1987. gadā Palšinskis visu dzīvi, izņemot desmit mēnešus, bija pavadījis cietumā, psihiatriskajās ārstniecības iestādēs vai bija atbrīvots nosacīti.

Likdams lietā savu ilgstošo kristiešu draudzes vecākā pieredzi, Terels turpināja ar patiesiem gadījumiem no Bībeles, lai uztrauktajā, jaunajā vīrietī pamodinātu cilvēciskas jūtas. Piemēram, viņš pastāstīja gadījumu par kādu labu cilvēku, Izraēla ķēniņu Dāvidu, ko bija apsēdušas domas par viņa armijas kareivja Ūrijas sievu. Kad izrādījās, ka šai sievietei no Dāvida būs bērns, viņš noorganizēja, lai Ūrija kristu kaujā. Kad Dāvidam taktiski norādīja uz viņa grēkiem, viņš tos patiesi nožēloja un atguva Dieva labvēlību. (2. Samuēla 11:2—12:14.)

Terels ar bēgli nodibināja tik labas attiecības, ka varēja uzrunāt viņu neoficiālajā vārdā — par Džobiju. Kad viņi apstājās pie veikala un Terels tika sūtīts nopirkt pārtiku un portatīvo televizoru, Palšinskis teica, ka nogalinās vēl vairāk cilvēku, ja Terels kādu mēģinās brīdināt. Izprotot bēgļa nestabilo stāvokli, Terels viņam pakļāvās. Galu galā, noskatījies pulksten vienpadsmitos ziņu pārraidē par saviem noziegumiem, Palšinskis apkampa Terelu un pēc tam nozuda kādā Baltimoras priekšpilsētā.

Apmēram pēc nedēļas Palšinskis tika ielenkts mājā, kurā viņš turēja ķīlniekus. Terels, ko bēglis bija minējis, tika ataicināts, lai palīdzētu risināt sarunas. Diemžēl tās bija nesekmīgas, un 22. martā policisti, ieņemot apmešanās vietu, Palšinski nošāva. Neviens cits netika ievainots.

Pēc tam Terels pasūtīja apmēram 600 tā Atmostieties! eksemplāru, kas bija palīdzējis viņam izglābt dzīvību. Simtiem viņš tos piedāvāja citiem. Terels pats pārliecinājās par to, cik noderīgi ir vienmēr iepazīties ar vērtīgo informāciju, kas atrodama žurnālos Atmostieties!. Noteikti arī jūs šajā žurnālā atradīsiet daudz ko noderīgu.

[Attēls 26. lpp.]

Viljams Terels