Glābšana, kas nepalika nepamanīta

No Atmostieties! korespondenta BENINĀ

”TRĪS vīrieši palika dzīvi tikai tāpēc, ka viņus izglāba Jehovas liecinieki!” 2000. gada 19. aprīlī šī ziņa vēja ātrumā aplidoja visu Kalavi, kas atrodas Rietumāfrikas valstī Beninā. Kas bija šie trīs vīrieši, un kā Jehovas liecinieki viņus izglāba?

Apmēram 6.30 no rīta Filips Elegbe un Rožē Kunugbe bija ieradušies vietā, kur parasti norisinās Jehovas liecinieku kongresi un kas atrodas blakus Sargtorņa biedrības filiāles birojam. Tajā vakarā bija gaidāms, ka simtiem cilvēku nāks uz šejieni atzīmēt Jēzus Kristus nāves atceres vakaru *, tāpēc šie kristieši bija devušies turp, lai piedalītos sagatavošanas darbos. Te pēkšņi rīta klusumu iztraucēja apdullinošs troksnis. Filips un Rožē uzreiz saprata, ka uz šosejas ir notikusi kāda avārija.

Pēc mirkļa viņi izdzirdēja kādu vīrieti kliedzam: ”Trīs mani palīgi ir aprakti zem cementa maisiem!” Filips un Rožē tūlīt skriešus metās šosejas virzienā. Notikuma vietā viņi ieraudzīja, ka uz sāniem ir apgāzusies kravas automašīna. No tās bija izvēlies vesels kalns cementa maisu.

Vēl viens vīrietis, Žozjē Didolanvi, kas arī bija strādājis kongresu norises vietā, jau bija priekšā un patlaban pūlējās izvilkt laukā kādu vīrieti, kas bija iestrēdzis starp automašīnas kabīni un cementa maisiem. Tas bija automašīnas šoferis, kam pašam saviem spēkiem bija izdevies izkļūt no kabīnes. Kaut gan šoferis bija šoka stāvoklī, viņš, sakopojis visus spēkus, iekliedzās: ”Zem cementa maisiem ir vēl divi cilvēki!” Daži no apkārtstāvošajiem sāka vilkt nost cementa maisus, bet drīz atmeta tam ar roku, jo maisi bija ārkārtīgi karsti. Cements pirms brīža vēl bija atradies rūpnīcas cepļos!

Glābiņš

Filips, Rožē un Žozjē ķērās pie grūtā darba — no lielās grēdas viņi centās dabūt nost maisu pa maisam. Rokas neciešami sāpēja, jo cementa maisi bija karsti un katrs no tiem svēra 50 kilogramus. Vēl sliktāk bija tas, ka cements bira laukā no saplēstajiem maisiem, apdedzinot pirkstus un padarot grūtu elpošanu. ”Rokas man dega, it īpaši pirksti,” Žozjē vēlāk stāstīja. ”Tomēr es turēju prātā domu, ka varbūt izdosies izglābt kādu, kas atrodas zem šiem maisiem.”

Kad šie trīs vīri bija tikuši galā ar kādiem 40 maisiem, viņi ieraudzīja salmu paklāju. Par lielu pārsteigumu tieši zem šī paklāja viņi atrada abus meklētos vīriešus. Šie cilvēki bija dzīvi! Avārijas brīdī automašīnas aizmugurē viņi bija gulējuši uz šī paklāja, ar ko bija apsegti cementa maisi. Kritiena laikā tas viņiem bija pārklājies pāri, aizsargājot no cementa maisu svelošā karstuma, zem kuriem viņi tika aprakti.

Bija sapulcējies ievērojams skaits ļaužu, kas vēroja visu notiekošo un redzēja, kā šie cilvēki tiek izglābti. Visi brīnījās, kā tik ātri un tik saspringtā situācijā Filips, Rožē un Žozjē spēja pievārēt divtonnīgo cementa grēdu. Turklāt cilvēkus dziļi iespaidoja, ka šie trīs vīrieši bija gatavi tik ļoti nopūlēties pilnīgi svešu cilvēku labā. Drīz visā Kalavi, šķiet, nebija neviena, kas nebūtu dzirdējis par šo kristiešu pašaizliedzīgo rīcību.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 31. lpp.]

Rožē paņēmis salmu paklāju pēc cilvēku izglābšanas