No mūsu lasītājiem

Gladiolas Vēlos jūs uzslavēt par rakstu ”Gladiola — trauslā skaistule”. (2000. gada 22. februāris.) Man ir patīkami, ka jūsu reliģijas locekļi mani apciemo, kaut gan diezin vai es kādreiz viņiem pievienošos. Jebkurā gadījumā jāteic, ka šo rakstu ir uzrakstījis kāds, kas patiešām pārzina gladiolas. Šajā nemierīgajā pasaulē gladiolu audzēšana ir veids, kā atslābināties un priecāties par dzīvi.

Č. M., Amerikas Savienotās Valstis

Pašnāvības Publicējot rakstu sēriju ”Pašnāvības. Kas visvairāk ir pakļauti riskam?” (2000. gada 22. februāris), jūs trāpījāt naglai uz galvas. Pirms astoņiem mēnešiem negaidīti nomira mana mamma. Tajā laikā tēva nebija mājās, un pēc tam viņš jutās vainīgs. Tēvs sāka runāt par to, ka negrib vairs dzīvot. Tā bija tieši tāda situācija, kad gan man, gan tēvam šie raksti bija ārkārtīgi noderīgi.

R. C., Vācija

Pirms diviem gadiem mans vectēvs izdarīja pašnāvību. Kopš sievas nāves viņa garīgais stāvoklis bija kļuvis arvien nestabilāks. Jūsu raksti man palīdzēja saprast, kādi varēja būt viņa rīcības iemesli.

A. M., Amerikas Savienotās Valstis

Janvārī mans četrdesmit astoņus gadus vecais brālis izdarīja pašnāvību. Nākošajā dienā pēc bērēm mans tēvs, kas nav Jehovas liecinieks, pastkastītē atrada šo Atmostieties! numuru. Kad tēvs mums to parādīja, viņš bija mēms aiz pārsteiguma un acīs viņam bija asaras. Mēs bijām tik aizkustināti un pateicīgi par šo mierinošo rakstu sēriju, ka nespējām novaldīt asaras.

B. Dž., Amerikas Savienotās Valstis

Rajonā, pie kura pieder mūsu skola, pagājušā gada laikā seši bērni ir izdarījuši pašnāvību. Tas ir visai nozīmīgs skaits, tāpēc rajona vadība ir paziņojusi, ka skolās šai problēmai tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. Mēs piedāvājām cilvēkiem šo žurnāla numuru tādās vietās, kur parasti mūsu sludināto vēsti uzklausa nelabprāt. Taču šo žurnālu cilvēki dažkārt mums pilnīgi izķēra no rokām, pirms bijām paspējuši pateikt ievada vārdus.

K. K., Amerikas Savienotās Valstis

Būdama pusaudze, pēc tēta nāves es divreiz mēģināju izdarīt pašnāvību. Daži uzskata, ka pat pieminēt vārdu ”pašnāvība” nav pareizi. Paldies, ka jūs to nodrukājāt uz Atmostieties! vāka. Es uzskatu, ka šie raksti ir atklāti, reālistiski un uzrakstīti ar dziļu sapratni.

M. G., Francija

Problēmas ar draugiem Man palīdzēja raksts ”Kāpēc draugs pret mani izturas aizskaroši?” no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”. (2000. gada 22. februāris.) Mana labākā draudzene, ar kuru es draudzējos jau sešarpus gadus, mani stipri aizskāra. Izmantojot ieteikumus no jūsu raksta, mums izdevās šo problēmu pārrunāt mierīgā garā un bez liekām emocijām. Tagad mēs esam kļuvušas vēl tuvākas nekā jebkad agrāk.

M. L., Amerikas Savienotās Valstis

Sludinātājs invalīds Mani dziļi aizkustināja raksts ”Lai arī invalīds, tomēr pilns dzīvesprieka” (2000. gada 22. februāris). Es esmu jauna sieviete, un reizēm manas problēmas man izliekas nepārvaramas. Konstantīna Morozova dzīvesstāsts bija ļoti uzmundrinošs. Īpaši dārgi man ir šie viņa vārdi: ”Es vēlos arī turpmāk kalpot [Jehovam] un darīt to tik ilgi, kamēr vien pukstēs mana sirds.”

L. Č., Itālija

Man ir trīs bērni, un, tā kā vīrs nepiekrīt maniem reliģiskajiem uzskatiem, par viņu garīgumu ir jārūpējas man. Turklāt es arī strādāju un man ir jātiek galā ar mājas darbiem, tāpēc dažreiz rodas sajūta, ka spēki ir izsmelti. Es apbrīnoju Konstantīna pozitīvo attieksmi pret dzīvi. Paldies, ka jūs publicējāt viņa dzīvesstāstu.

O. K., Krievija