Jauniešu jautājumi

Kāpēc tētis mūs pameta?

”Es tā arī nekad neesmu sapratis, kāpēc tēvs aizgāja. Zinu tikai to, ko man ir pastāstījusi māte.” (Džeimss *)

KAD tēvs paņem savas mantas un aiziet no mājām, ģimenes locekļi jūtas dziļi sāpināti un sarūgtināti. ”Es ļoti pārdzīvoju, kad mamma un tētis izšķīrās,” atzīst sākumā minētais 14 gadu vecais Džeimss. Turklāt, ja tēvs neko nav paskaidrojis un pēc tam vairs nesatiekas ar bērniem, bērnus, iespējams, vēl daudzus gadus moka vainas apziņa, sajūta, ka viņi ir atstumti, un aizvainojums. *

Ja tavs tēvs ir atstājis ģimeni, iespējams, tu zini iemeslu, un tas tevi sāpina. ”Mans tētis aizgāja pie citas sievietes,” stāsta puisis, vārdā Maikls. ”Es reiz redzēju viņus abus kopā un kļuvu vai traks aiz dusmām. Man šķita, ka tēvs mūs ir nodevis.” Bet ir arī tādi gadījumi, kad tēva aiziešana pārējiem ģimenes locekļiem ir atvieglojums. Melisa, kuras tēvs ir alkoholiķis, teica: ”Ja viņš būtu palicis mājās, mums būtu daudz grūtāk nekā tagad.”

Taču daudzreiz bērniem nav ne jausmas, kāpēc tēvs ir pametis ģimeni, un tādā gadījumā tēva prombūtne tiek izjusta vēl skaudrāk. Protams, tu varbūt zināji, ka vecākiem ir nesaskaņas, taču tev pat prātā nevarēja ienākt, ka viņi izšķirsies. Kāds jaunietis, vārdā Roberts, atceras: ”Kad tētis aizgāja, es patiešām nesapratu, kas ir noticis. Es tikai zināju, ka vecāku attiecības pirms tam bija sliktas, jo viņi visu laiku strīdējās.”

Kāpēc daži tēvi pamet ģimeni? Vai tev ir jājūtas atstumtam tāpēc, ka tavs tēvs ir aizgājis? Kāpēc vecāki varbūt ne visai vēlas tev par to stāstīt? Vai tad tev nav vajadzīgi paskaidrojumi?

Kāpēc vecāki klusē

Iemesli, kāpēc tēvs aiziet, nekad nav patīkami. Bieži tas notiek tāpēc, ka ir pārkāpta laulība — tā ir rīcība, kas parasti tiek slēpta no pārējiem ģimenes locekļiem. Ja sieva to uzzina, viņa, iespējams, izlemj šķirties no vīra. Varbūt viņa pat lūdz, lai vīrs bez lieka trokšņa pamet māju pirms oficiālās šķiršanās. Bērni, iespējams, ir pilnīgā neziņā, kāpēc tas notiek.

Taču mēģini saprast, kāpēc mamma nevēlas neko sīki stāstīt. Pirmām kārtām viņa  varbūt uzskata, ka, stāstot par tēva nepareizo rīcību, tiks vienīgi uzjundītas negatīvas emocijas. Pamēģini arī aptvert, cik sāpīgi sievietei ir atklāt, ka vīrs viņu ir krāpis. (Maleahija 2:13, 14.) Ja tavu vecāku šķiršanās iemesls ir laulības pārkāpšana, tad nav nekas neparasts, ka mātei ir pārāk smagi par to runāt.

Ir pilnīgi saprotams arī tas, kāpēc tēvs neko negrib atklāt: ja viņš nav bijis uzticīgs tavai mātei, viņš droši vien nevēlas ar tevi par to runāt. Daži vīrieši jūtas tik ļoti vainīgi, ka nespēj vairs skatīties acīs saviem bērniem. Taču daudzi tēvi, lai gan rīkojušies apkaunojoši, joprojām mīl bērnus un cenšas atkal nodibināt ar tiem tuvas attiecības.

Dažos gadījumos tēvs aiziet tāpēc, ka sieva viņu ir krāpusi, un tad viņš visiem spēkiem cenšas palikt tuvs bērniem. Bet citos gadījumos laulība izirst nevis laulības pārkāpšanas dēļ, bet tāpēc, ka jau daudzus gadus laulāto starpā ir notikuši strīdi, kas reiz beigušies ar šķiršanos. * (Salamana Pamācības 18:24.) Tā kā strīdi bieži tiek slēpti, tev varbūt nav nekāda priekšstata, par ko tad vecāki ir ķildojušies.

Bībelē, Salamana Pamācībās 25:9, rakstīts: ”Kārto savu lietu ar savu tuvāko un neatklāj kāda cita noslēpumus.” Dažreiz laulāto strīdos tiek aizskarti ļoti personiski jautājumi. Tici vai ne, bet tev visdrīzāk būtu labāk par tiem nemaz nezināt. Turklāt, kad tiek ”atklāti noslēpumi”, situācija bieži vien tikai sarežģījas. Tev var rasties vēlēšanās nostāties vai nu mātes, vai tēva pusē, un tā plaisa jūsu ģimenē tikai padziļināsies. Ņemot vērā visus apstākļus, tev būtu labāk, ja vecāki tev sīkumos nestāstītu par savām nesaskaņām.

Kā pārvarēt aizvainojumu

Ir grūti nejusties dusmīgam un aizvainotam, ja tēvs ir aizgājis no mājām un tu nezini, kāpēc. Taču Bībelē, Salamana Pamācībās 19:11 (LB-26), ir teikts: ”Prātīgs cilvēks ir lēns uz dusmām [nevis vispār nedusmojas].” Tev nav jāzina visi sīkumi, lai izprastu situāciju.

Piemēram, Bībele palīdz apzināties, ka vecākiem ir trūkumi. Tajā teikts: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23.) Ja tu samierināsies ar šo nepatīkamo faktu, tu spēsi raudzīties uz vecāku kļūdām objektīvi. Piemēram, ja tavs tēvs nav pildījis laulību solījumu, viņš ir izdarījis lielu kļūdu, par kuru viņam ir jāatbild Dievam. (Ebrejiem 13:4.) Bet tas nenozīmē, ka viņš ir atteicies no tevis vai ka viņš tevi nemīl.

Visiem precētiem pāriem ir ”savas miesas bēdas”. (1. Korintiešiem 7:28.) Lai gan nepareiza rīcība nav attaisnojama, tomēr daži vīrieši un sievietes mūsdienu nemierīgajā pasaulē dzīves grūtību iespaidā rīkojas nepareizi. Roberts atceras: ”Tētis gribēja, lai mums visiem būtu labi. Viņš izlēma, ka ģimenei jāpārceļas, jo viņam likās, ka citā vietā viņš varēs vairāk nopelnīt un mums būs skaista māja, un visa ģimene būs laimīga.” Bet tēva mēģinājums sagādāt ģimenei labāku dzīvi drīz cieta neveiksmi. Roberts par to stāsta: ”Tēvs pārstāja regulāri apmeklēt kristiešu sapulces. Tad viņš zaudēja  darbu un pēc kāda laika sāka izturēties agresīvi pret manu māti un māsu.” Stāvoklis tikai pasliktinājās, un beigās viņa vecāki izšķīrās.

Roberts tēva trūkumu dēļ būtu varējis ļauties sarūgtinājumam. Bet, iedziļinājies tēva situācijā, viņš spēja remdēt savas dusmas. Lai gan vecāku laulības iziršana Robertam bija traģisks notikums, viņš no tā iemācījās kaut ko svarīgu. Viņš teica: ”Kad es nodibināšu ģimeni, es raudzīšos, lai vissvarīgākie būtu garīgie jautājumi.”

Iepriekšminētajam Maiklam arī bija jāpārvar aizvainojums. ”Es gribēju sāpināt tēvu, lai viņš izjustu, ko nodarījis mums,” Maikls atzīst. Tomēr viņš saglabāja attiecības ar tēvu. Pēc kāda laika Maikls pat pārstāja dusmoties un varēja atkal dzīvot normālu dzīvi.

Arī tu vari censties uzturēt ar tēvu pēc iespējas normālas attiecības. Tiesa, viņš ir nodarījis pāri gan tev, gan mātei. Bet tu droši vien nezini visus faktus. Un pat tad, ja tu zini, ka viņš ir rīkojies nepareizi, viņš joprojām paliek tavs tēvs. Tev ir pienākums vismaz kaut kādā mērā viņu cienīt. (Efeziešiem 6:1—3.) Kad satiecies ar tēvu, pūlies izvairīties no ”dusmām, bāršanās un zaimiem, vispār katras ļaunprātības”. (Efeziešiem 4:31.) Ja ir runa par vecāku strīdiem, mēģini nenostāties kāda pusē. Ja tu abiem vecākiem apliecināsi, ka mīli viņus, tev izdosies saglabāt ar abiem labas attiecības.

Tā nav tava vaina

Tēva aiziešana no mājām, iespējams, ir viens no sāpīgākajiem notikumiem, kādi vien dzīvē var būt. Bet pat tādā gadījumā, ja tu nekad neuzzināsi visus viņa aiziešanas iemeslus, tev nav sevi jāvaino. Tiesa, tu vari justies tā, it kā viņš tevi būtu atstūmis. Bet atceries: laulības reti izjūk bērnu dēļ. Tavi vecāki bija apņēmušies Dieva priekšā, ka paliks kopā, un pildīt šo apņemšanos ir viņu pienākums, nevis tavējais. (Salamans Mācītājs 5:3—5.)

Bet, ja tevi tomēr moka pretrunīgas jūtas vai vainas apziņa, kāpēc gan tu nevarētu to pastāstīt vecākiem? Viņi var kļūt atklātāki pret tevi un var tevi nomierināt. Sākumā minētais Džeimss atzīst: ”Es biju domājis, ka esmu vainīgs notikušajā, bet tad tēvs un māte ar mani no sirds izrunājās un man kļuva vieglāk.” Arī Nensija jutās vainīga, kad viņas tēvs un māte izšķīrās. Tomēr pēc vairākām sarunām ar māti Nensija secināja: ”Bērniem nav jāvaino sevi tajā, ko dara viņu vecāki.” Ja tu sapratīsi, ka vecākiem ”jānes pašiem sava nasta”, tas ir, viņi paši ir atbildīgi par savu rīcību, tu varēsi atbrīvoties no pārāk smagām domām. (Galatiešiem 6:5.) Bet kā dzīvot tālāk bez tēva ģimenē? Nākamajā šīs rubrikas rakstā būs dotas atbildes.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 15. lpp.]

Nevaino sevi, ja vecākiem laulībā ir problēmas