Kas jāzina par prostatas slimībām

”Kad man bija 54 gadi, es sāku bieži urinēt, dažreiz ik pēc 30 minūtēm,” stāsta kāds vīrietis. ”Es griezos pie ārsta, un izrādījās, ka man nepieciešams izoperēt prostatu.” Līdzīgi gadījumi ir labi pazīstami visās klīnikās, kur ārstē prostatas slimības. Bet ko var darīt šo slimību profilaksei? Kad būtu jāmeklē medicīniska palīdzība?

PROSTATA jeb priekšdziedzeris ir valrieksta formas dziedzeris, kas atrodas zem urīnpūšļa un apņem urīnizvades kanālu. (Skat. vīrieša iegurņa daļas attēlu.) Veselam pieaugušam vīrietim tās svars ir 20 grami, savukārt izmēri, pats lielākais, 4 centimetri šķērsgriezumā, 3 centimetri vertikāli un 2 centimetri horizontāli. Prostata ražo šķidrumu, kas veido aptuveni 30 procentus spermas tilpuma. Šis šķidrums, kas satur citronskābi, kalciju un enzīmus, acīmredzot uzlabo spermatozoīdu kustīgumu un auglīgumu. Bez tam šķidrums, ko izdala prostata, satur cinku, kas, pēc speciālistu uzskatiem, aizsargā ģenitālo traktu no infekcijām.

Kā noteikt prostatas saslimšanu

Daudzi simptomi, ko vīrieši sajūt iegurņa rajonā, ir saistīti ar prostatas iekaisumu vai audzēju. Prostatīts — prostatas iekaisums — var izraisīt paaugstinātu temperatūru, nepatīkamu sajūtu urinēšanas laikā un sāpes krusta kaula vai urīnpūšļa apvidū. Ja prostata ir ļoti palielināta, tā var neļaut pacientam urinēt. Ja iekaisuma cēlonis ir baktērijas, slimību sauc par bakteriālo  prostatītu, un tas var būt vai nu akūts, vai hronisks. Parasti tas saistās ar urīnizvadorgānu infekciju. Tomēr lielākajā daļā gadījumu iekaisuma cēlonis netiek noteikts, un tāpēc slimību sauc par nebakteriālo prostatītu.

Starp simptomiem, ko izraisa prostatas saslimšana, ir biežāka urinēšana, urinēšana naktī, urīna strūklas spēka samazināšanās un sajūta, ka urīnpūslis nav pilnīgi iztukšots. Šīs pazīmes parasti liecina par labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH) — nekancerozu prostatas palielinājumu, kas novērojams vīriešiem vecumā pēc 40 gadiem. Saslimstība ar LPH pieaug reizē ar vecumu. Ar to slimo 25 procenti vīriešu, kam ir 55 gadi, un 50 procenti vīriešu, kas sasnieguši 75 gadu vecumu.

Prostatu var skart arī ļaundabīgi audzēji. Visbiežāk prostatas vēzi atklāj parastā izmeklēšanā, jo nekādi simptomi neliecina par nopietnu slimību. Gadījumos, kad slimība ir progresējusi, ir iespējamas grūtības ar urinēšanu un urīnpūšļa palielināšanās. Ja vēzis ir izplatījies uz citiem orgāniem, var parādīties muguras sāpes, neiroloģiski simptomi un kāju piepampums limfātiskās sistēmas obstrukcijas (nosprostojuma) dēļ. Nesen gada laikā tikai vienā valstī — ASV — tika ziņots par 300 000 jauniem prostatas vēža gadījumiem un par 41 000 vīriešu nāvi šīs slimības dēļ. Zinātnieki uzskata, ka ar prostatas vēzi saslimst 30 procenti vīriešu vecumā no 60 līdz 69 gadiem un 67 procenti vīriešu vecumā no 80 līdz 89 gadiem.

Lielākās riska grupas

Pētījumi liecina, ka risks saslimt ar prostatas vēzi strauji pieaug pēc 50 gadu vecuma. ASV šo vēža veidu melnās rases vīriešu vidū sastop aptuveni divreiz biežāk nekā baltās rases vīriešu vidū. Saslimstības līmenis dažādās pasaules vietās ir atšķirīgs: Ziemeļamerikā un Eiropā tas ir augsts, Dienvidamerikā — vidējs, bet Āzijā — zems. Tas varētu nozīmēt, ka prostatas vēža augšanu ietekmē apkārtējā vide un uztura īpatnības. Ja cilvēks pārceļas  uz zemi, kur saslimstība ar prostatas vēzi ir lielāka, arī viņa personīgais risks var pieaugt.

Liels risks saslimt ir vīriešiem, kuru radinieki ir slimojuši ar prostatas vēzi. ”Ja vīrieša tēvam vai brālim ir prostatas vēzis, viņa paša risks saslimt ar šo slimību dubultojas,” norāda Amerikas Pretvēža biedrība. Starp riska faktoriem ir vecums, piederība pie noteiktas rases vai tautības, iedzimtība, uzturs un fiziskās aktivitātes trūkums. Vīrieši, kas lieto uzturā treknus ēdienus un kam ir mazkustīgs dzīvesveids, ir pakļauti lielākam riskam saslimt ar prostatas vēzi.

Prostatas slimību profilakse

Zinātnieki joprojām precīzi nezina, kas izraisa prostatas vēzi, bet iespējamo cēloņu vidū tiek minēti ģenētiski un hormonāli faktori. Par laimi, divus riska faktorus ir iespējams ietekmēt — tie  ir uzturs un fiziskās aktivitātes trūkums. Amerikas Pretvēža biedrība iesaka: ”Lietojiet uzturā pēc iespējas mazāk gaļas produktu ar lielu tauku saturu un pēc iespējas vairāk augu produktu.” Vēl viens ieteikums ir ēst ”augļus un dārzeņus katru dienu piecas reizes vai vairāk”, kā arī maizi, kukurūzas pārslas, makaronus, citus graudaugu izstrādājumus, rīsus un pupiņas. Tomātos, greipfrūtos un arbūzos ir daudz likopīnu — antioksidantu, kas pasargā no bojājumiem DNS un var samazināt risku saslimt ar prostatas vēzi. Pēc dažu speciālistu domām, palīdzēt var arī noteikti ārstniecības augi un minerāli.

Amerikas Pretvēža biedrība un Amerikas Urologu asociācija uzskata, ka daudzu cilvēku dzīvību varētu glābt profilaktiskas apskates (skrīnings) ar mērķi atklāt prostatas vēzi. Ārstēšana vissekmīgākā ir tad, ja vēzis ir atklāts sākumstadijā. Amerikas Pretvēža biedrība iesaka katru gadu veikt medicīnisku apskati visiem vīriešiem, kas vecāki par 50 vai — ja viņi pieder pie paaugstināta riska grupas — par 45 gadiem. *

Izmeklēšanā jāiekļauj asins analīze, kurā tiek noteikta prostatas specifiskā antigēna (PSA) klātbūtne asinīs. Šis antigēns ir olbaltumviela, ko ražo prostatas šūnas, un prostatas saslimšanas gadījumā tā līmenis organismā paaugstinās. ”Ja PSA testa rezultāti nav normas robežās, lūdziet, lai ārsts jums pastāsta par vēža risku un par to, kādas analīzes vēl būtu nepieciešamas,” iesaka Amerikas Pretvēža biedrība. Ir jāizdara arī taisnās zarnas (rektālā) izmeklēšana. Caur taisno zarnu ārsts var sataustīt jebkādu prostatas deformāciju, jo šis dziedzeris piekļaujas taisnās zarnas priekšpusei. (Skat. attēlu, kurā redzama vīrieša iegurņa daļa, 20. lpp.) Transrektālā sonogrāfija ir noderīga gadījumos, kad PSA tests vai taisnās zarnas izmeklēšana liecina par novirzi no normas un ārstam jāizlemj, vai būtu jāveic prostatas biopsija. Šo testu var izdarīt 20 minūšu laikā.

Ikgadējā uroloģiskā izmeklēšanā ir iespējams ne tikai konstatēt prostatas vēzi, bet arī laikus atklāt LPH, par ko runāts iepriekš, un tādā gadījumā var izvairīties no radikālām ārstēšanas metodēm. (Skat. ”LPH ārstēšanas paņēmieni”.) Savukārt tikumīga uzvedība cilvēku pasargā no veneriskajām slimībām, kas var izraisīt prostatītu.

Nav šaubu, ka par prostatu ir jārūpējas. Raksta sākumā minētais vīrietis pastāstīja, ka pēc operācijas ir pilnībā atlabis. Pēc viņa domām, visiem vīriešiem būtu nepieciešama ikgadēja profilaktiska medicīniskā apskate, pat ja viņiem nav nekādu slimības pazīmju.

[Zemsvītras piezīme]

[Papildmateriāls 21. lpp.]

Simptomi, kas var liecināt par labdabīgu prostatas hiperplāziju (LPH)

Atbildiet uz tālāk minētajiem jautājumiem, apvelkot apkārt attiecīgajam numuram aplīti.

Atbildot uz pirmajiem sešiem jautājumiem, skaitļi nozīmē:

0 — ne reizi

1 — retāk nekā vienu reizi no piecām

2 — mazāk nekā pusē gadījumu

3 — aptuveni pusē gadījumu

4 — vairāk nekā pusē gadījumu

5 — gandrīz vienmēr

1. Cik bieži pēdējā mēneša laikā jums pēc urinēšanas ir bijusi sajūta, ka urīnpūslis nav pilnīgi iztukšots? 0 1 2 3 4 5

2. Cik bieži pēdējā mēneša laikā jums ir bijusi vajadzība atkārtoti urinēt mazāk nekā divas stundas pēc iepriekšējās urinēšanas? 0 1 2 3 4 5

3. Cik bieži pēdējā mēneša laikā jums ir bijusi urinēšana ar pārtraukumiem? 0 1 2 3 4 5

4. Cik bieži pēdējā mēneša laikā jums ir bijušas grūtības atlikt urinēšanu? 0 1 2 3 4 5

5. Cik bieži pēdējā mēneša laikā jums urinējot ir bijusi vāja urīna strūkla? 0 1 2 3 4 5

6. Cik bieži pēdējā mēneša laikā jums ir bijis jāpiepūlas, lai sāktu urinēt? 0 1 2 3 4 5

7. Cik reižu vidēji pēdējā mēneša laikā jums naktī ir bijis jāceļas no gultas, lai urinētu? (Apvelciet reižu skaitu.) 0 1 2 3 4 5

Saskaitot apvilktos skaitļus, var iegūt jūsu LPH simptomu vērtējumu. Vāji izteikti: 0—7, vidēji izteikti: 8—19, stipri izteikti: 20—35.

[Norāde par autortiesībām]

Pēc Amerikas Urologu asociācijas datiem

[Papildmateriāls 22. lpp.]

LPH ārstēšanas paņēmieni

▪ ZĀLES. Atkarībā no pacientam vērojamajiem simptomiem tiek lietoti ļoti dažādi medikamenti. Tos var parakstīt tikai ārsts.

▪ VĒRĪGĀ GAIDĪŠANA. Pacientu tikai laiku pa laikam izmeklē, viņš nelieto zāles.

▪ ĶIRURĢISKA ĀRSTĒŠANA.

a) Veicot transuretrālu prostatas rezekciju (TURP), ķirurgs caur urīnizvades kanālu ievada instrumentu (rezektoskopu), kas ar elektriskās strāvas palīdzību griež audus un noslēdz asinsvadus. Nav nepieciešams izdarīt nekādus ārējus ķirurģiskus griezumus. Operācija ilgst apmēram 90 minūtes. Transuretrālas procedūras ir mazāk traumatiskas nekā vaļējas ķirurģijas formas.

b) Transuretrāla prostatas incīzija (TUIP) līdzinās TURP. Taču šīs procedūras laikā tiek paplašināts urīnizvadkanāls, izdarot dažus nelielus iegriezumus urīnpūšļa kakliņā un pašā prostatā.

c) Vaļēja operācija tiek veikta gadījumos, kad transuretrāla procedūra nav iespējama, jo prostata ir ļoti palielināta. Vaļēja operācija ir saistīta ar ārēju ķirurģisku griezumu izdarīšanu.

d) Lāzerķirurģija ir lāzera lietošana, lai iztvaicētu prostatas audus, kas rada nosprostojumu.

Galējais lēmums par to, kādu ārstēšanas paņēmienu izvēlēties un vai tas vispār nepieciešams, jāpieņem pacientam. Kādā rakstā, kas nesen bija publicēts laikrakstā The New York Times, bija atzīmēts, ka daļa speciālistu šaubās pat par to, vai jāveic izmeklēšana prostatas vēža atklāšanai, īpaši tad, ja pacients ir gados vecāks vīrietis, jo ”šī slimība norit lēni un, visticamāk, nenodarīs lielu ļaunumu veselībai, turpretī tās ārstēšana bieži izraisa nopietnas blakusparādības”.

[Papildmateriāls 22. lpp.]

Ko pirms operācijas varētu jautāt ārstam

1. Kādu operāciju jūs iesakāt?

2. Kāpēc man nepieciešama šī operācija?

3. Vai bez ķirurģiskas iejaukšanās ir kādas citas alternatīvas?

4. Kādu labumu operācija var dot?

5. Kāds risks ir saistīts ar operāciju? (Piemēram, asiņošana, impotence.)

6. Kas notiks, ja es atteikšos no operācijas?

7. Kur es varu uzzināt kāda cita speciālista viedokli?

8. Vai jums ir pieredze šīs operācijas veikšanā bez asins pārliešanas?

9. Kur operācija tiks veikta? Vai ārsti un medicīnas māsas šajā slimnīcā respektē pacienta tiesības atteikties no asins pārliešanas?

10. Kāda anestēzija man būs vajadzīga? Vai anesteziologam ir pieredze operācijās bez asins pārliešanas?

11. Cik ilgs laiks paies, kamēr es atlabšu?

12. Cik šī operācija maksās?

[Shēma 20. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Vīrieša iegurņa daļa

Urīnpūslis

Prostata

Taisnā zarna

Urīnizvadkanāls

[Attēls 23. lpp.]

Veselīgs uzturs un fiziski vingrinājumi var samazināt risku saslimt ar prostatas vēzi