Kas notiek pasaulē

Dārgā kļūme

Datorspeciālisti atviegloti uzelpoja, kad vairākums datorsistēmu sekmīgi pārgāja no 1999. uz 2000. gadu. Daļa speciālistu bija prognozējuši, ka daudzas datorprogrammas, kas nespēs atšķirt 2000. gadu no 1900. gada, jo tajās gadskaitļu pierakstīšanai izmantoti tikai divi pēdējie cipari, pārtrauks normāli darboties un radīs lielas jukas. (Skat. 1999. gada 8. februāra Atmostieties!, 21.—​23. lpp.) Lai to novērstu, programmētāji pūlējās izlabot nepilnīgās sistēmas pirms liktenīgā datuma. Cik tas izmaksāja? Kā teikts Francijas dienas laikrakstā Le Monde, pēc kādas finansu grupas aprēķiniem, kopējā summa bija ”300 līdz 600 miljardi dolāru”. Amerikas Savienotās Valstis ir iztērējušas ap 100 miljardiem dolāru, un Francija — 20 miljardus dolāru. Salīdzinājumam var minēt, ka Persijas līča karš sabiedrotajiem maksāja ”46 līdz 60 miljardus dolāru”. ”Vēsture atkārtosies,” teikts The Wall Street Journal, ”un parādīsies jaunas ar skaitļiem saistītas datoru problēmas, par kurām būs jāuztraucas.” Bet, par laimi, ”neviena no tām droši vien nebūs tik vērienīga kā 2000. gada problēma”.

Grūtības ar parolēm

Aizmirstas paroles ik gadus sagādā ASV uzņēmumiem miljoniem dolāru lielus zaudējumus, jo šādas aizmāršības dēļ krītas darba ražīgums un ir nepieciešama tehniska palīdzība. ”Pirms divdesmit gadiem cilvēkiem bija jāpatur prātā tikai savs sociālās apdrošināšanas numurs un varbūt vēl daži telefona numuri,” rakstīts The New York Times. Bet tagad daudziem dzīve nav iedomājama bez parolēm, ko viņi lieto darbā, lai piekļūtu datora failiem un elektroniskā pasta pakalpojumiem. Nereti gadās, ka cilvēks ir uzkrājis desmitiem paroļu, pieejas kodu un personas identifikācijas numuru. Kādam tīkla administratoram, piemēram, aktīvā lietošanā esot veselas 129 paroles. Ņemot vērā šo situāciju, dažas kompānijas aizstāj sistēmas, kurās tiek lietotas paroles, ar tādām, kurās drošības garantēšanai tiek izmantoti pirkstu nospiedumu skeneri vai citi modernās tehnoloģijas sasniegumi.

Dusmas un sirds

”Ātrsirdīgiem cilvēkiem sirdslēkmes risks [ir] gandrīz trīsreiz lielāks nekā tiem, kas nemēdz ātri sadusmoties,” teikts kādā rakstā, kas publicēts laikrakstā Globe and Mail. Gandrīz 13 000 cilvēku piedalījās sešus gadus ilgā pētījumā, kura mērķis bija novērtēt sirds slimību risku. Pētījuma sākumā visiem dalībniekiem sirds bija vesela. Katram no viņiem tika uzdoti jautājumi, un pēc tam tika noteikts viņu ”dusmu indekss” — zems, vidējs vai augsts. Sešu gadu laikā 256 dalībnieki piedzīvoja sirdslēkmi. Kā liecināja pētījums, cilvēkiem ar mērenu noslieci uz dusmām sirds slimību risks bija par 35 procentiem lielāks nekā mierīgajiem. Pētījuma vadītāja Dr. Dženisa Viljamsa no Ziemeļkarolīnas universitātes saka: ”Dusmas var veicināt sirdslēkmi, īpaši cilvēkiem vidējos gados ar normālu asinsspiedienu.” Tāpēc zinātnieki tiem, kas strauji sadusmojas, iesaka izmēģināt kādus stresa mazināšanas paņēmienus.

Jaunākie dati par smēķēšanu

”Pēc gadsimtu ilga smēķētāju skaita pieauguma pasaule ir sākusi novērsties no cigaretēm,” sacīts Worldwatch Issue Alert. No 1990. līdz 1999. gadam cigarešu patēriņš pasaulē ir sarucis par 11 procentiem. Amerikas Savienotajās Valstīs, kur šī tendence ir vērojama jau gandrīz divdesmit gadus, 1999. gadā tika izsmēķēts par 42 procentiem mazāk cigarešu nekā 1980. gadā. Minētajā publikācijā nosaukti tādi šīs parādības iemesli kā pretsmēķēšanas kampaņas, labāka izpratne par tabakas kaitīgumu un augstākas cenas. ”Cigarešu patēriņš uz vienu iedzīvotāju Francijā kopš 1985. gada, kad tika sasniegts vislielākais skaits, ir samazinājies par 19 procentiem, Ķīnā kopš 1990. gada — par 8 procentiem, un Japānā kopš 1992. gada — par 4 procentiem,” teikts rakstā.

Neapdrošinātie mēdz ignorēt slimības

Kā informē ziņu aģentūra Reuters, nesen Amerikas Savienotajās Valstīs veiktā pētījumā tika noskaidrots, ka cilvēki, kam nav medicīniskas apdrošināšanas, biežāk nekā pārējie atstāj bez ievērības slimības pazīmes un nemeklē ārsta palīdzību.  Šis pētījums, kura rezultāti bija publicēti žurnālā Archives of Internal Medicine, bija balstīts uz Nacionālā veselības statistikas centra datiem. Pētījums liecināja, ka pat tad, ja parādās nopietnas slimības pazīmes, piemēram, redzes aizmiglošanās vai sacietējums krūtī, tie, kam nav apdrošināta veselība, griežas pēc medicīniskas palīdzības ievērojami retāk nekā tie, kas ir apdrošināti. Ziņojumā bija teikts: ”Paradoksāli, ka tajā pašā laikā, kad mūsu valstī tiek nostiprināts ”pacienta tiesību bils”, mums joprojām nav nodrošinātas tiesības būt pacientam.”

Viduslaiku Londonas zvērnīca

Izrakumos zem slavenā Londonas Tauera ir atklāti jauni fakti par ”viduslaiku zvērnīcu, kurā bija savākta ievērības cienīga dzīvnieku kolekcija”, raksta Londonas The Sunday Times. Pēc zinātnieku vārdiem, pierādījumi liecina, ka vietā, virs kuras tagad atrodas Rietumu tornis, turēti 100 dažādu sugu dzīvnieki, piemēram, degunradži, antilopes, tīģeri, strausi, čūskas un aligatori. Zinātnieki jau agrāk zināja par šīs zvērnīcas pastāvēšanu, bet jauni pētījumi kroņa, universitātes un baznīcas arhīvos, kā arī izrakumos iegūtā informācija ir palīdzējusi precizēt daudzus faktus. Šo zvērnīcu bija dibinājis karalis Džons ap 1210. gadu, un to slēdza 1835. gadā, kad Rīdženta parkā tika atvērts Londonas zooloģiskais dārzs. Daļa dzīvnieku toreiz tika pārvietota uz jauno zooloģisko dārzu, bet daļa aizvesta uz Ameriku. Zvērnīcas ilgais mūžs galvenokārt izskaidrojams ar to, ka vairākiem monarhiem pēc kārtas bija interese par tās likteni un stāvoklis valstī bija samērā stabils. Tauera galvenais arhivārs Džefrijs Pārnels saka: ”Tā noteikti bija visilgāk pastāvējusī izstāde Londonā, un tā gadsimtiem ilgi priecēja gan karaļnama pārstāvjus, gan vienkāršo tautu.”

Tūlītējs spriedums

Brazīlijā, Espiritu Santu štatā, trīs tiesneši izmēģina datorprogrammu, kas ir izstrādāta tādēļ, lai ar tās palīdzību varētu nekavējoties spriest tiesu, stāstīts žurnālā New Scientist. Šīs par elektronisko tiesnesi dēvētās programmas izpildei tiek izmantots portatīvs dators. Ja notiek kāds neliels satiksmes negadījums, policija izsauc uz notikuma vietu tiesnesi un tiesas sekretāru. Datorprogramma ir veidota tā, lai palīdzētu tiesnesim izsvērt pierādījumus un pieņemt lēmumu turpat notikuma vietā. Tā piedāvā tiesnesim jautājumu virkni, piemēram: ”Vai vadītājs apstājās pie sarkanās gaismas?”, ”Vai vadītājs bija lietojis alkoholu lielākā daudzumā, nekā pieļauj likums?”. Pēc tam tiek izdrukāts lēmums un tā pamatojums. Kā var lasīt New Scientist, programma var arī uzlikt ”naudassodu, dot rīkojumu par zaudējumu kompensāciju un pat ieteikt piespriest cietumsodus”. Tiek lolotas cerības, ka šī datorprogramma palīdzēs tiesnešiem strādāt produktīvāk, atvieglojot darbu Brazīlijas pārslogotajai tiesu sistēmai.

Ūdens piesaista pircējus

Indijā daži tirgotāji izmanto neseno sausumu, lai piesaistītu pircējus. Viņi piedāvā bez maksas piegādāt ūdeni pircējiem, kas nopērk kādu no lielajām sadzīves tehnikas ierīcēm. The Times of India bija stāstīts par kādu tirgotāju, kas bija apsolījis katram pircējam, kurš nopirks plīti, ledusskapi, veļas mazgājamo mašīnu vai televizoru, divos vasaras mēnešos par brīvu nodrošināt 500 litrus ūdens četras reizes nedēļā. Kādā veikalā savukārt pircējiem tika piedāvāts ”ūdens par brīvu visu atlikušo vasaru”, ja viņi nopirks ledusskapi vai televizoru. Gudžaratas štata ziemeļrietumos, kur ūdens krīze ir ārkārtīgi smaga, ūdens ir izrādījies daudz efektīvāks pircēju pievilinātājs nekā zelta un sudraba dāvanas vai bezmaksas atpūtas pasākums. Radžkotas pilsētā uzņēmēji apgalvoja, ka, izmantojot ūdeni pircēju piesaistīšanai, viņiem ir izdevies trīskārt palielināt noietu.

Dimanta mīkla atminēta

Cietākais dabā sastopamais materiāls, kāds cilvēkiem zināms, ir dimants, kas veidojas, kad ogleklis tiek pakļauts augstai temperatūrai un spiedienam. Bet par ko kļūst pats dimants, ja to pakļauj lielam spiedienam? Zinātnieki 40 gadus pūlējās atrast atbildi uz šo jautājumu, un beidzot viņi ir to atraduši. ”Izrādās, ja iedarbojas ar pietiekami lielu spiedienu pareizā leņķī,” stāstīts The Buffalo News, ”cietākais dabā sastopamais materiāls pārvēršas grafītā — tajā pašā oglekļa paveidā.., no kura tas veidojies.” Zinātnieki cer, ka eksperimentos iegūtā informācija palīdzēs viņiem uzlabot instrumentus, kuros tiek izmantots dimants.