Kas notiek pasaulē

Acīm trūkst skābekļa

Dažiem kontaktlēcu nēsātājiem acis, iespējams, cieš no skābekļa trūkuma, teikts laikrakstā The Globe and Mail. ”Ja radzene [acs ārējā apvalka caurspīdīgā daļa] nesaņem pietiekami daudz skābekļa no virsmas kontakta ar gaisu, radzenē sāk ieaugt asinsvadi, lai šo trūkumu kompensētu, un notiek radzenes vaskularizācija.” Iznākumā var rasties redzes traucējumi vai pat iestāties aklums. Kā saka Dr. Reimonds Stains, kādas Toronto slimnīcas galvenais oftalmologs, ”vissliktāk ir tad, ja cilvēks nekopj savas lēcas un neierodas pie speciālista uz papildu pārbaudēm.” Optometristi iesaka pacientiem konsultēties ar acu aprūpes speciālistu, lai pārliecinātos, vai lēcas ir piemērotas tieši viņu acīm, un pēc tam ievērot speciālista norādījumus par lēcu nēsāšanas režīmu un to kopšanu.

Brazīlijā iet mazumā draudzība

Brazīliešu starpā draudzība tagad veidojas retāk nekā pirms desmit gadiem, apgalvots laikrakstā O Globo. Psiholoģe Marija Abigaila de Souza no Sanpaulu universitātes šo tendenci izskaidro ar tādiem faktoriem kā sīvā konkurence darba tirgū, pūles uzturēt noteiktu dzīves līmeni un brīvā laika samazināšanās. Adventistu Veselīgas dzīves centra medicīniskais vadītājs Sezars Vaskonseluss de Souza saka: ”Lai mums būtu patiesi draugi, mums ir jādalās savās jūtās, jāatklāj sava sirds, jāstāsta gan par priekiem, gan bēdām, jārunā gan tad, kad smagi, gan tad, kad viegli. Tas viss prasa laiku, turklāt ir jāpadziļina emocionālās saites. Vairākums cilvēku labprāt gribētu dalīties ar citiem savos pārdzīvojumos, bet viņi baidās to darīt. Lai izvairītos no riska, viņi dod priekšroku paviršai draudzībai.”

Sēras un depresija

Apsekojot vīriešus un sievietes vecumā no 70 līdz 79 gadiem, tika noskaidrots, ka vēl divus gadus pēc dzīvesbiedra nāves atraitņi un atraitnes joprojām mēdz izjust smagus depresijas simptomus. Cilvēki, kas tika apsekoti šī pētījuma ietvaros, tika iedalīti sešās grupās atkarībā no tā, cik ilgs laiks bija pagājis pēc viņu dzīvesbiedra nāves. Depresijas simptomu novērtēšanai tika izmantotas gan personiskas sarunas, gan anketas. 38 procenti respondentu bija vīrieši, un 62 procenti — sievietes. Pētījuma rezultāti liecināja, ka tiem, kas nesen zaudējuši dzīvesbiedru, depresija ir vērojama deviņreiz biežāk nekā precētiem cilvēkiem, kas šādu zaudējumu nav pieredzējuši.

Atkarība no Interneta pornogrāfijas

Zinātnieki ir konstatējuši, ka ”vismaz 200 000 Interneta lietotājiem ir izveidojusies atkarība no pornogrāfiska satura lapām, nepiedienīgām tērzēšanas istabām vai citiem seksuālas dabas materiāliem tīklā”, informē The New York Times. Pētījums, ko veica Stenforda un Dukeinas universitāšu psihologi, ir viens no pirmajiem mēģinājumiem aptuveni noteikt, cik daudz ir to, kam izveidojusies nepārvarama tieksme pēc ”kiberseksa”. Zinātnieki atzīmēja, ka šādi cilvēki pornogrāfisku Web lappušu aplūkošanai veltī vairāk nekā 11 stundas nedēļā. Minētajā laikrakstā bija citēti šo zinātnieku vārdi: ”Tas ir slēpts drauds sabiedrības veselībai, kurš strauji kļūst aizvien bīstamāks — daļēji tāpēc, ka daudzi to nemaz neapzinās vai arī neuztver nopietni.”

AIDS posta Āfriku

Kā teicis Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Kofi Annans, pagājušajā gadā Āfrikā ar AIDS miruši vairāk cilvēku, nekā gājuši bojā bruņotajos konfliktos. Starp šiem konfliktiem bija kari Kongo Demokrātiskajā Republikā, Sjerraleonē, Angolā, Kongo Republikā, Etiopijā, Somālijā, Eritrejā un Sudānā. Gandrīz divas trešdaļas no pasaules 36 miljoniem AIDS slimnieku dzīvo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras. Kotdivuārā katru skolas dienu viens skolotājs mirst ar AIDS, un Botsvānā paredzamais dzīves ilgums ir samazinājies no 70 līdz 41 gadam. Ir sagaidāms, ka Zimbabvē līdz 2005. gadam HIV/AIDS apkarošana prasīs 60 procentus veselības aprūpei paredzēto budžeta līdzekļu un arī ar to vēl būs par maz. Malāvijā un Zambijā,  kur inficēšanās līmenis ir sevišķi augsts, AIDS ir temats, par ko cilvēki nelabprāt runā, un Dienvidāfrikā citi mēdz vairīties no AIDS slimniekiem, teikts Londonas laikrakstā The Guardian. ”Neviens vēl nav spējis pilnībā aptvert, kādas sekas būs šīm šausmām, — kā tās ietekmēs Āfrikas dzīves kvalitāti, tās ekonomisko potenciālu, kā arī sociālo un politisko stabilitāti,” sacīja Kofi Annans.

Pilsētas maina klimatu

”Sprādzienveidīgās pilsētu augšanas dēļ veidojas tik intensīvas ”karstuma salas”, ka tās rada pašas savas vietējās klimata sistēmas,” ziņo Londonas The Times. Pilsētas dienas gaitā absorbē siltumu un naktī to izstaro. Līdz ar to tādās pilsētās kā Pekina un Atlanta temperatūra paaugstinās par piecarpus grādiem pēc Celsija vai pat vēl vairāk. Pēdējos 19 gados Atlantā ir izcirsti koki 150 000 hektāru platībā, lai atbrīvotu vietu ceļu un ēku būvei. Pilsētu izplešanās palielina gaisa piesārņojumu, izraisa pērkona negaisus neierastā gadalaikā un samazina fotosintēzes produktivitāti lauksaimniecības rajonos. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes zinātnieks Dr. Marks Imhofs par šo ”karstuma salu” ietekmi sacīja: ”Cilvēku izdzīvošana ir atkarīga no zemes spējas ražot pārtiku. Ja būtiski samazinās fotosintēzes procesa apjoms, gluži loģiski, samazinās arī planētas spēja uzturēt cilvēkus.” Lielākoties pilsētu attīstībai tiek upurēta augstvērtīga lauksaimnieciski izmantojama zeme.

Piesārņojums samazina pieprasījumu pēc vaļu gaļas

Piesārņojums, šķiet, ir kļuvis par savdabīgu sabiedroto cīņā par vaļu aizsardzību. Nesen veikti pētījumi liecina, ka Japānas tuvumā nomedīto vaļu un delfīnu audos ir augsta DDT, dioksīna, polihlorbifenilu un metilgrupu saturošo dzīvsudraba savienojumu koncentrācija. Saskaņā ar kādas analīzes rezultātiem, pietiek apēst tikai 50 gramus piesārņojumu saturošas delfīna gaļas, lai cilvēka veselība būtu nopietni apdraudēta. Daži domā, ka šīs ziņas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc vaļu un delfīnu gaļas.

Lotoss pats sevi mazgā

Kāpēc lotoss — augs, kas austrumu reliģijās kopš seniem laikiem tiek uzskatīts par svētu, — vienmēr izskatās tik tīrs? Vācu zinātnieki apgalvo, ka viņi ir atraduši atbildi uz šo jautājumu, kas jau ilgu laiku ir intriģējis daudzus biologus. ”Augu virsmu spēja atgrūst ūdeni ir sen zināms fakts,” saka zinātnieki V. Bartlots un K. Nainhiss, ”bet to pašattīrīšanās spējas.. pilnīgi nav ņemtas vērā.” Kā paskaidrots The Sunday Times of India, ”ūdens lāsītes, kas norit no lotosa lapām, aiznes līdzi netīrumu daļiņas, un tādā veidā virsma tiek nevainojami attīrīta”. Šī parādība nav izskaidrojama ar virsmas gludumu. Mikroskopā var redzēt, ka lapas virsma ir raupja — ”puni, rievas un bumbuļi” padara to grumbuļainu, veidojot īpašu reljefu, kas atgrūž ūdeni. Bet tas vēl nav viss — liela nozīme ir arī hidrofobā vaska kristaloīdiem, kas klāj augu. Pēc zinātnieku vārdiem, šis ”lotosa efekts” ievērojami samazina ūdens un netīrumu daļiņu adhēziju (pielipšanu lapas virsmai), turklāt augs spēj no jauna izdalīt vasku arī nelabvēlīgos laika apstākļos. Šie dabiskie lotosa pielāgojumi, saka zinātnieki, panāk daudz lielāku efektu nekā cilvēku izgudrotās ūdensdrošās krāsas un mazgāšanas līdzekļi.

Derīgs dzeršanai?

Pasaules dabas fonda (WWF) veikta pētījuma autori brīdina, ka ”ir jāsāk rīkoties jau laikus”, lai Francijā ūdens kvalitātes pasliktināšanās nekļūtu neatgriezeniska. WWF ziņo, ka Francijas pazemes un virszemes ūdeņi tiek piesārņoti ar pesticīdiem un nitrātiem. Nitrāti ūdenī nokļūst galvenokārt ar cūku un liellopu mēsliem. Ziņojumā teikts, ka ”Bretaņas astoņu miljonu cūku mēslus var pielīdzināt atkritumiem, ko radītu pilsēta ar 24 miljoniem iedzīvotāju un bez nevienas notekūdeņu attīrīšanas stacijas”. Turklāt, kā atzīmē WWF, ar nitrātiem ūdeni piesārņo arī mēslojums, ko plaši lieto lielsaimniecībās. Kukurūzas audzēšanā lielā daudzumā tiek izmantoti pesticīdi, tāpēc pesticīdu koncentrācija ir pārsniegusi pieļaujamo līmeni par 40 procentiem. WWF ziņojumā ieteikts izdarīt nepieciešamos pārveidojumus, lai izmantotu mitrājus un apmežotas krastmalas par dabiskām ūdens filtrēšanas sistēmām.