Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Vai ir svarīgi, kādu ārstēšanās veidu mēs izvēlamies?

Vai ir svarīgi, kādu ārstēšanās veidu mēs izvēlamies?

Bībeles viedoklis

Vai ir svarīgi, kādu ārstēšanās veidu mēs izvēlamies?

SLIMĪBAS un dažādas traumas ir ikdienišķas dzīves parādības. Kad uzbrūk kāda no šīm likstām, daudzi vēršas pēc medicīniskas palīdzības. Jēzus Kristus atzina, ka tas var dot labumu, sakot: ”Veseliem ārsta nevajaga, bet slimiem.” (Lūkas 5:31.)

Lūka, kas pierakstīja šos Bībelē ietvertos vārdus, pats bija ārsts. (Kolosiešiem 4:14.) Iespējams, kopīgo ceļojumu laikā Lūka izmantoja savas medicīnas zināšanas, lai palīdzētu apustulim Pāvilam. Bet vai Rakstos ir doti norādījumi par to, kāda medicīniskā aprūpe ir pieņemama kristiešiem? Vai ir svarīgi, kādu ārstēšanās veidu mēs izvēlamies?

Rakstos dotie norādījumi

Bībele var palīdzēt cilvēkam pieņemt saprātīgus lēmumus, kas saistīti ar ārstēšanos. Piemēram, Piektās Mozus grāmatas 18. nodaļā no 10. līdz 12. pantam (LB-26) ir skaidri pateikts, ka tādu rīcību kā zīlēšanu un pūšļošanu Jehova uzskata par ”negantību”. Pāvils brīdināja kristiešus sargāties no ”buršanas”, un tā sevī ietver arī iepriekšminēto rīcību. (Galatiešiem 5:19—21LB-65r.) Tāpēc patiesie kristieši nepiekrīt nekādai diagnostikas metodei vai terapijai, kas nepārprotami ir saistīta ar spiritismu.

No Bībeles mēs arī uzzinām, ka Radītājs ļoti lielu nozīmi piešķir dzīvības un asins svētumam. (1. Mozus 9:3, 4.) Jehovas liecinieki ir stingri apņēmušies ievērot norādījumu ”sargāties no asinīm” un tāpēc nepiekrīt medicīniskām procedūrām, kas pārkāpj šo Bībelē ietverto pavēli. (Apustuļu darbi 15:28, 29.) Tas nenozīmē, ka viņi atsakās no jebkādas ārstēšanas. Tieši pretēji: Jehovas liecinieki vēlas, lai viņi un viņu bērni saņemtu pašu labāko ārstēšanu. Tomēr viņi lūdz medicīnas darbiniekus izmantot tādas ārstēšanas metodes, kas būtu saskaņā ar viņu reliģisko pārliecību.

”Pārbaudiet savus soļus”

Ķēniņš Salamans brīdināja: ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Pat, ja pieņemtais lēmums nebūtu tiešā pretrunā ar Bībeles principiem, cilvēkam ir ”jāpārbauda savi soļi”. Ne visi ārstēšanas paņēmieni ir iedarbīgi. Sacīdams, ka slimiem vajag ārstu, Jēzus nenorādīja, ka visi tālaika ārstēšanas paņēmieni ir pieņemami. Viņš zināja, ka dažas no ārstēšanas metodēm ir saprātīgas, bet dažas — pilnīgi aplamas. *

Arī mūsdienās dažas metodes var būt pilnīgi neefektīvas, bet reizēm aiz tām var slēpties pat krāpšana. Ja cilvēks nelieto savu spriestspēju, viņš var pakļaut sevi liekam riskam. Tāpat jāņem vērā, ka ārstēšanas paņēmiens, kas ir palīdzējis vienam cilvēkam, citam var būt neefektīvs un pat bīstams. Kad jāpieņem lēmums par ārstēšanos, apdomīgs cilvēks rūpīgi izsver visas iespējas un netic katram vārdam arī tad, ja, labu motīvu vadīti, padomus dod draugi. Viņš rīkojas prātīgi, cenzdamies iegūt precīzu informāciju, lai varētu izdarīt apzinātu izvēli. (Titam 2:12.)

Saprātīga un līdzsvarota attieksme

Mums ir jādomā par savu veselību. Saprātīgā mērā rūpēdamies par to, mēs parādām, ka novērtējam dzīvību un esam pateicīgi tās devējam Dievam. (Psalms 36:10.) Lai gan kristieši vienmēr cenšas atrast piemērotu ārstēšanās veidu, viņi arī cenšas saglabāt veselības jautājumos līdzsvarotu attieksmi. Ja cilvēks, kam ir samērā laba veselība, pārmērīgi aizrautos ar veselības nostiprināšanu un fiziskās formas uzturēšanu, novārtā paliktu daudz svarīgākas lietas. (Filipiešiem 1:10; 2:3, 4.)

Jēzus dienās kāda ļoti slima sieviete bija ”iztērējusi visu savu rocību”, iedama pie dažādiem ārstiem un cerēdama, ka tie izārstēs viņas hronisko kaiti. Bet ko viņa bija panākusi? Viņa nebija atguvusi veselību, tieši pretēji: stāvoklis bija kļuvis vēl ļaunāks, un viņa noteikti jutās ļoti sarūgtināta un vīlusies. (Marka 5:25, 26.) Viņa bija darījusi visu iespējamo, bet nekas nebija palīdzējis. Šis gadījums uzskatāmi pierāda, cik ierobežotas bija tālaika medicīnas iespējas. Mūsdienās ir veikti plaši medicīniski pētījumi un tehnoloģija ir ievērojami attīstījusies, tomēr daudzi cilvēki atrodas tādā pašā situācijā. Tāpēc ir svarīgi, lai mums būtu reālistisks viedoklis par to, ko spēj medicīna. Pašlaik nevainojama veselība ir nesasniedzams sapnis. Kristieši labi zina, ka Dieva noteiktais laiks, kad tiks dziedinātas tautas, vēl ir nākotnē. (Atklāsmes 22:1, 2.) Tātad mums ir nepieciešams līdzsvarots viedoklis par palīdzību, ko var sniegt medicīna. (Filipiešiem 4:5 [”lēnība”, LB-65; ”saprātīgums”, NW].)

Protams, ārstēšanās veida izvēle ir svarīga. Lēmumiem, kurus mēs pieņemam šajā ziņā, ir jāliecina gan par mūsu vēlēšanos atgūt labu veselību, gan par mūsu vēlēšanos saglabāt ciešas attiecības ar Dievu. Bet tajā pašā laikā mēs ar pilnu pārliecību varam gaidīt, ka jaunajā pasaulē piepildīsies Jehovas solījums: ”Neviens iedzīvotājs nesacīs: ”Es ciešu”.” (Jesajas 33:24.)

[Zemsvītras piezīme]

^ 9. rk. Piemēram, Dioskorīda medicīnas enciklopēdijā, kas datējama ar pirmo gadsimtu, dzeltes gadījumā ir ieteikts lietot vīna un āža mēslu maisījumu. Protams, tagad mēs zinām, ka šādas zāles, visticamāk, tikai vairoja slimnieka ciešanas.

[Attēls 26. lpp.]

Sers Lūks Failds. ”Ārsts”. 1891. g.

[Norāde par autortiesībām]

Tate Gallery, London/Art Resource, NY