Deg! Kādus dzēšanas līdzekļus izmantot?

CIK gan bieži mēs paejam garām pie sienas piestiprinātajam mazajam, klusajam sargam, pat nepievērsuši tam uzmanību! Taču kādu dienu tas var paglābt mūsu darbavietu vai pat māju, kurā mēs dzīvojam, no bojāejas uguns liesmās. Ar ugunsdzēšamo aparātu var likvidēt mazu nelaimi — piemēram, ja virtuvē uz pannas kaut kas aizdedzies vai no sildāmierīces aizdegušies aizkari —, pirms liesmas kļūst nekontrolējamas. Līdzīgi ātrās reaģēšanas ieročiem, šie līdzekļi ir paredzēti, lai apstādinātu bīstamu ienaidnieku, pirms tas ir pieņēmies spēkā.

Tā kā ienaidniekam ir dažādi veidi, jo ir atšķirība, vai deg kokmateriāli, naftas produkti, gāze vai elektroiekārtas, arī ugunsdzēšamie līdzekļi ir dažādi. Protams, ir labi pazīt gan ienaidnieku, gan mūsu rīcībā esošos ieročus. Tas nenozīmē, ka mums jābūt tikpat gudriem kā profesionāliem ugunsdzēsējiem, bet mums ir jāzina daži galvenie dzēšanas principi. Piemēram, varam padomāt, kā mēs būtu rīkojušies tālāk aprakstītajā situācijā.

Pavārs grasījās cept maizi un sildīja cepeškrāsnī 20 jaunas, labi ieeļļotas pannas. Taču termostats bija bojāts, temperatūra krāsnī strauji cēlās, un eļļa sāka dūmot. Pavārs cimdiem rokās steidzīgi atvēra cepeškrāsni un izvilka statni ar pannām ārā. Bet tā dūmojošajai eļļai piekļuva daudz gaisa. Švirrks! Eļļa aizdegās, un liesmas uzšāvās līdz griestiem — bija notikusi pašaizdegšanās. Pavārs tai pašā mirklī aizskrēja pēc ogļskābās gāzes ugunsdzēšamā aparāta un ātri nodzēsa liesmas. Bet tūlīt pat radās vēl vairāk dūmu, un eļļa atkal aizdegās. Tas atkārtojās četras reizes! Pavārs sāka raizēties, ka aparāts drīz būs tukšs, tāpēc viņš norāva no sienas liesmu slāpēšanai domāto pārklāju un uzmeta virsū cepešpannu statnim. Viņam par atvieglojumu, liesmas noslāpa un vairs neparādījās.

Protams, kad ir aizdedzies kaut kas neliels un uguns draud izplatīties tālāk, mēs gribam izmantot vislabākos pieejamos ”ieročus”. Bet, ja pavārs būtu zinājis par iespējamo eļļas pašaizdegšanos (par pavisam drīzu pašaizdegšanos liecina dūmi), viņš būtu izslēdzis cepeškrāsni un būtu ļāvis tai atdzist, nevis vēris vaļā durvis. Vai arī viņš uzreiz  būtu lietojis pārklāju un pēc tam, ja vēl būtu nepieciešams, — ogļskābās gāzes aparātu. Šis gadījums parāda, cik derīgi ir zināt, kā izceļas ugunsgrēki un kā vislabāk cīnīties ar liesmām.

”Triāde”, kas izraisa ugunsgrēku

Par šo ”triādi” mēdz saukt trīs faktoru kopumu, kas rada ugunsgrēku: viela vai materiāls + skābeklis + karstums = ugunsgrēks. Ja kaut viena faktora trūkst, degšana izbeidzas un turklāt tiek novērsta iespēja, ka atkal parādīsies liesmas. Apskatīsim sīkāk, kā to var panākt.

VIELA VAI MATERIĀLS. Ugunij, līdzīgi cilvēkiem, vajadzīgs ”uzturs”. To izmanto ugunsdzēsēji, likvidējot meža vai krūmāju ugunsgrēku, — viņi uguns ceļā ierīko joslu, kurā nocirsti koki un krūmi vai pat norakta augsnes virskārta. Ja kaut kas ir aizdedzies virtuvē uz plīts, ir jānogriež gāze. Bet citos apstākļos ir ļoti grūti vai reizēm pat neiespējami panākt, lai vairs nebūtu, kam degt.

SKĀBEKLIS. Ugunij ir vēl viena līdzība ar cilvēkiem — tai ir vajadzīgs skābeklis. Uzmetiet liesmai kādu lāpstu smilšu vai speciālo pārklāju, un tā nodzisīs. Starp citu, lai liesmas noslāptu, skābekļa saturs gaisā ap degošo vielu vai materiālu nav jāsamazina līdz nullei. Parasti gaisā skābekļa saturs ir 21 procents, bet jau tad, ja tas samazināsies līdz 15 procentiem, daudzas vielas, piemēram, viegli uzliesmojoši šķidrumi, un pat daži cieti materiāli pārstās degt.

KARSTUMS. Ugunsgrēku var izraisīt sildāmierīces, plīts, elektrības vadi, ja vienā rozetē tīklam pieslēgti vairāki aparāti, kāda dzirkstele vai gruzdošas ogles, zibens, tāpat to var ierosināt siltums, ko izdala pūstoši augļi, dārzeņi, siens u.tml., gaistošas ķīmiskās vielas un daudz kas cits, kas izdala siltumu. Atcerieties: ja jūs redzat kaut ko dūmojam, it sevišķi taukus vai eļļu virs siltuma avota, jau pēc mirkļa var notikt pašaizdegšanās.

Visdažādākās izcelsmes nelielu liesmu dzēšana

Daudzos dzīvokļos un privātmājās nav ugunsdzēšamo aparātu, bet, ja ir runa par rūpnīcām, biroju telpām un sabiedriskām ēkām, likums bieži vien pieprasa, lai tās būtu aprīkotas ar ugunsgrēka dzēšanas iekārtām. Dzēšanai izmanto ūdeni, putas, pulveri un ogļskābo gāzi. Halonu (halogenēto ogļūdeņražu) ugunsdzēšamie aparāti tiek lietoti aizvien mazāk, jo šīs vielas veicina ozona slāņa sarukšanu. Lai lietotāji vajadzības gadījumā viegli varētu izvēlēties pareizo aparātu, uz daudziem aparātiem ir attēlots, kāda veida ugunsgrēka dzēšanai tos drīkst izmantot un kādus materiālus vai vielas ar tiem nedrīkst dzēst; iespējams, aparāti pat ir dažādi krāsoti. Gandrīz vienmēr attēlam ir pievienots burts A, B vai C, kas norāda uz kādu no grupām, kurās ir iedalītas degošās vielas un materiāli. Kad ugunsdzēšamajam aparātam tiek nospiesta svira, tad propelents — saspiesta gāze — liek aktīvajai vielai strauji šauties ārā. Spiediens aparātos laiku pa laikam ir jāpārbauda.  Ugunsdzēšamie aparāti ir jānovieto tuvu izejai viegli pieejamā vietā. Apskatīsim izplatītākos uguns dzēšanas līdzekļus.

Pulvera ugunsdzēšamajos aparātos atrodas pulveris, kas ķīmiski kavē degšanas reakciju, un tāpēc šos aparātus var saukt par praktiski universāliem dzēšanas līdzekļiem. Ar tiem var nodzēst ne tikai degošus A un B grupas materiālus un vielas, bet arī C grupas materiālus (t.i., tos var izmantot elektroiekārtu dzēšanai). Tātad pulvera ugunsdzēšamais aparāts mājai būtu ideāls. Tiesa, pēc dzēšanas ar pulveri māja ir krietni jātīra, taču tas nav nekas, salīdzinot ar postu, ko var nodarīt uguns!

Ūdens dzēšamie aparāti lieliski der, ja aizdegušies papīri, koka, plastmasas, auduma izstrādājumi vai atkritumi. Šos materiālus bieži sauc par A grupu. Ar ūdeni var labi dzēst tāpēc, ka ūdenim ir liela siltumietilpība. Ja ūdens ir pietiekamā daudzumā, tas uzņem vairāk siltuma, nekā izstaro liesmas, un tā uguns apdziest. Bet nedzēsiet ar ūdeni viegli uzliesmojošus šķidrumus, jo tad uguns izplatīsies zibens ātrumā! Turklāt ūdens vada elektrību, tāpēc tāda objekta dzēšanai, kas ir zem sprieguma, nedrīkst izmantot šādu aparātu, nedz arī jebkādu citu dzēsējvielu, kuras sastāvā ietilpst ūdens.

Putu ugunsdzēšamos aparātus izmanto, dzēšot ne tikai degošus A grupas materiālus, bet arī viegli uzliesmojošus šķidrumus (rūpnieciskās ziežeļļas, degvielu, krāsas), ko parasti sauc par B grupu. Tiek ražoti divu veidu putu ugunsdzēšamie aparāti, tāpēc noskaidrojiet, kurš vislabāk atbilst jūsu vajadzībām. Putas uz degošās vielas izveido plēvi, kas aptur viegli uzliesmojošo izgarojumu nokļūšanu gaisā un kavē skābekļa pieplūdi. Putas ir jāpūš uzmanīgi, lai neizšķaidītu degošo šķidrumu, bet gan to ātri pārklātu. Putu aparātus nedrīkst lietot elektroiekārtu tuvumā.

Ogļskābās gāzes aparātus var lietot gandrīz visos gadījumos, izņemot gadījumus, kad deg gāze. Ogļskābo gāzi izmanto tāpēc, ka tā samazina skābekļa saturu gaisā. Bet, kā varējām lasīt raksta sākumā minētajā gadījumā, ja uzliesmojošā viela neatdziest, var notikt atkārtota pašaizdegšanās. Tāpat ogļskābā gāze nav efektīva plašā, nenoslēgtā telpā. Tā kā, dzēšot ar ogļskābo gāzi, nekas netiek bojāts, šo ugunsdzēšamo aparātu var izmantot, ja deg smalki mehānismi un elektroniskās ierīces. Taču nelielā, slēgtā telpā ar ogļskābo gāzi var saindēties un nosmakt, tāpēc noteikti atstājiet telpu pēc liesmu apdzēšanas un aizveriet durvis.

Speciālais pārklājs * ir parocīgs līdzeklis, ko ir ļoti izdevīgi izmantot, ja uguns ir neliela un nedraud izplatīties tālāk — piemēram, ja aizdedzies kaut kas uz plīts vai arī sācis degt kāds laukumiņš paklājā. Pārklājs ir jāizrauj no apvalka, kas atrodas pie sienas, jāizstiepj savā priekšā, lai pasargātu sevi no liesmām, un jāuzmet virsū degošajam priekšmetam. Protams, nekavējoties izslēdziet plīti, ja tā vēl nav izslēgta un ja to vispār ir iespējams izdarīt.

Speciālais pārklājs var glābt arī jūsu dzīvību,  ja jums ir aizdedzies apģērbs. Šādā gadījumā ir ļoti svarīgi ievērot likumu: ”Neskriet, bet nogulties zemē un velties!” Ja jūs skriesiet, liesmas kļūs vēl lielākas. Ja jūs varat aptīt sev apkārt speciālo pārklāju vai arī kāds cits jums to var aptīt, tad, veļoties pa zemi, jūs degošo apģērbu nodzēsīsiet vēl ātrāk.

Kas ir labāks par ugunsdzēšamajiem aparātiem?

Vislabākā aizsardzība pret uguni, protams, ir ugunsgrēka profilakse, tāpēc vienmēr rīkojieties apdomīgi. Sērkociņi un šķiltavas jāglabā bērniem nepieejamā vietā. Uz plīts vai tās tuvumā nedrīkst atrasties nekas tāds, kas var aizdegties. Gatavojot ēdienu, nevalkājiet apģērbu ar platām piedurknēm. Uzstādiet mājās dūmu detektorus!

Lūk, vēl daži padomi. Nekad vienā rozetē nepievienojiet tīklam pārāk daudz aparātu (tas pats attiecas uz elektriskā vada pagarinātāju). Ja uz pannas silst tauki vai eļļa, nekad neatstājiet pannu bez uzraudzības! Rūpīgi izvēlieties vietu, kur telpā novietot sildāmierīces. Daudzās valstīs pie privātmājām atrodas lieli baloni ar gāzi — šādā gadījumā drošības ventilim, no kura var izšauties liesma, jāatrodas tajā balona pusē, kas nav pavērsta pret māju. Izmantojiet pareizā stipruma drošinātājus un nomainiet elektroierīču pieslēgvadus ar bojātu izolāciju.

Vai visi jūsu ģimenes locekļi ir kopā pārrunājuši un izmēģinājuši, kā rīkoties ugunsgrēka gadījumā? Šādi mēģinājumi var nodrošināt to, ka ugunsgrēkā neviens neaiziet bojā. Norunājiet, kur visiem ģimenes locekļiem ugunsgrēka gadījumā jāsatiekas — tai ir jābūt tādai vietai, ko ir viegli atrast gan dienā, gan naktī. Sadaliet pienākumus: kurš palīdzēs maziem bērniem un nespējīgiem ģimenes locekļiem nokļūt drošībā, bet kurš zvanīs ugunsdzēsības dienestam. Daudzas reizes izmēģinot ģimenes rīcību ugunsgrēka gadījumā, jūs panāksiet to, ka pareiza reakcija būs ātra un automātiska, un nelaimes gadījumā tas var glābt dzīvību.

Ja notiek vissliktākais

Atcerieties, ka jaunas mantas var nopirkt, bet dzīvību ne. Neriskējiet ar dzīvību, lai nodzēstu uguni! Taču, ja nav bīstami cīnīties ar liesmām, tad dariet to, atrazdamies tādā vietā, no kurienes viegli nokļūt līdz izejai. Bet, ja jūs šaubāties, vai jūsu ugunsdzēšamais aparāts ir piemērots konkrēta materiāla vai vielas dzēšanai, vai arī raizējaties, ka ar to nespēsiet apdzēst visu, nekavējoties pametiet ugunsgrēka vietu un izsauciet ugunsdzēsējus.

Tāpat neaizmirstiet, ka dūmos, īpaši toksiskajos dūmos, ko rada degoši sintētiski materiāli, aiziet bojā vairāk cilvēku nekā liesmās — cilvēks var nosmakt pat nepilnās divās minūtēs! Tāpēc, bēgot ārā no degošas ēkas, saliecieties, jo pie grīdas dūmu ir mazāk un gaiss nav tik karsts. Ja iespējams, turiet mutei priekšā mitru drānu. Pirms verat vaļā kādas durvis, pieskarieties tām ar plaukstas virspusi. Ja tās ir karstas, tas nozīmē, ka otrpus durvīm deg un jums jāmeklē cita izeja. Tāpat aizejot aizveriet visas durvis, jo tā tiek ierobežota skābekļa pieplūde ugunij. Protams, ugunsgrēka gadījumā pilnīgi aizliegts izmantot liftu — tas var iesprūst, un lifta kabīne pārvērtīsies par krāsni!

Tātad, ja jūs vēlaties iegādāties ugunsdzēsības inventāru savai mājai, automašīnai vai darbavietai, iespējams, labāk ir vispirms konsultēties valsts ugunsdrošības uzraudzības iestādē. Sīkākas detaļas katrā valstī atšķiras, un šī raksta ietvaros tās nebija paredzēts aplūkot.

Bet nākamreiz, kad redzēsiet vienu no mazajiem, klusajiem sargiem, apstājieties un iepazīstieties ar to tuvāk. Varbūt kādu dienu jūs būsiet tam bezgala pateicīgs.

[Zemsvītras piezīme]

[Shēma/Attēli 25. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

UGUNSGRĒKS

viela/materiāls

karstums

skābeklis

[Attēli]

A GRUPA

B GRUPA

[Norāde par autortiesībām]

Chubb Fire Safety

[Shēma 26. lpp.]

(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)

Ja jums ir aizdegušās drēbes, nesāciet skriet!

1. NESKRIENIET

2. NOGULIETIES ZEMĒ

3. VELIETIES

[Norāde par autortiesībām]

© Coastal Training Technologies Corp. Reproduced by Permission

[Attēls 24. lpp.]

Mājai var derēt dažādi ugunsdzēšamie aparāti, kas piemēroti daudzu materiālu un vielu dzēšanai

[Norāde par autortiesībām]

Augšējais attēls: reprinted with permission from NFPA 10 - 1998, Portable Fire Extinguishers, Copyright © 1998, National Fire Protection Association, Quincy, Massachusetts 02 269.