Kā sekmīgi pielāgoties slimībai?

VARAT nešaubīties, ka izjūtas, kas pēdējā laikā jūs, visticamāk, ir pārņēmušas, ir gluži dabiskas. Kaut gan ir pilnīgi skaidrs, ka jūsu veselība ir nopietni cietusi, prāts negrib pieņemt pārmaiņas, ko nosaka veselības stāvoklis. Tēlaini izsakoties, jūs un slimība it kā stīvējat virvi katrs uz savu pusi — kas noteiks to, kāds jūs būsiet turpmāk. Un tieši šobrīd var likties, ka slimība uzvarēs. Tomēr virsroku varat gūt jūs. Kā gan tas iespējams?

”Veselības zaudējums var likties tikpat briesmīgs kā nāve,” atzīmē Dr. Kitija Steina. Tāpēc ir pilnīgi normāli, ka tad, ja jūs esat zaudējis kaut ko tik dārgu kā savu veselību, jūs ļaujaties bēdām un asarām, tāpat kā tas notiktu, ja būtu nomiris kāds tuvs cilvēks. Īstenībā jūs, iespējams, zaudējat vairāk nekā tikai veselību. Kā teica kāda sieviete, ”man bija jāatstāj darbs. [..] Man bija jāatsakās no neatkarības, kas man vienmēr ir bijusi tik dārga.” Tomēr mēģiniet raudzīties uz savu situāciju pareizajā gaismā. ”Neignorējiet zaudējuma sāpes, tomēr apdomājiet arī to, kas jums joprojām ir,” iesaka Dr. Steina, kurai pašai ir izkaisītā skleroze. Kad jūs būsiet ticis pāri pirmajām sāpēm, jūs sapratīsiet, ka jums vēl aizvien diezgan daudz kas ir. Piemēram, jums ir spēja pielāgoties apstākļiem.

Jūrasbraucējs nevar apvaldīt vētru, tomēr viņš var to izturēt, ja atbilstoši noregulē buras. Līdzīgi arī jūs, visticamāk, nespējat apturēt slimību, kas gluži kā vētra ir iebrāzusies jūsu dzīvē, bet jūs varat pielāgot jaunajai situācijai savas ”buras” — fiziskās, prāta un emocionālās spējas. Kā to var izdarīt?

Meklējiet informāciju par savu slimību

Kad pēc diagnozes noskaidrošanas cilvēki ir atguvušies no sākotnējā trieciena, daudzi secina, ka rūgta patiesība ir labāka par mokošu neziņu. Bailes cilvēku paralizē, savukārt tad, ja ir saprotams, kas ar viņu notiek, cilvēks var apsvērt, ko viņš varētu darīt lietas labā, — bieži vien šādas domas jau pašas par sevi ietekmē labvēlīgi. ”Padomājiet, kādu atvieglojumu jūs uzreiz izjūtat, kad nolemjat, kā risināt problēmu, kas jums ir sagādājusi raizes,” atzīmē Dr. Deivids Špīgels no Stenforda universitātes. ”Jau labu laiku, pirms jūs sākat rīkoties, spriedze mazinās.”

Būtu lietderīgi uzzināt par savu veselības stāvokli vairāk. Kā teikts Bībeles sakāmvārdā, ”sapratīgs vīrs ir varens savā spēkā”. (Salamana Pamācības 24:5.) ”Ņemiet grāmatas no bibliotēkas. Noskaidrojiet visu iespējamo par savu slimību,” iesaka kāds vīrietis, kas ir piesaistīts pie gultas. Uzzinot par pieejamajiem ārstēšanās paņēmieniem un citām iespējām, kā atvieglot savu stāvokli, jūs, iespējams, konstatēsiet, ka situācija nav tik briesmīga, kā bijāt domājis. Varbūt pat ir pamats zināmam optimismam.

Ja jūs esat noskaidrojis faktus par savu slimību, pie tā tomēr nevajadzētu apstāties. Dr. Špīgels uzsver: ”Ir ļoti svarīgi pielāgoties slimībai, to saprast un izvērtēt pareizā gaismā, un informācijas iegūšana ir solis uz priekšu šajā nozīmīgajā procesā.” Sarast ar domu, ka dzīve vairs nebūs tāda kā agrāk, nav viegli, un bieži vien tam vajadzīgs ilgs laiks. Taču šo soli — ne tikai izprast savu veselības stāvokli ar prātu, bet arī pieņemt to emocionāli — jūs tiešām varat spert. Kā to īstenot?

Kā atrast līdzsvaru

Varbūt ir jāpārdomā tas, ko nozīmē atzīt, ka esat slims. Vispirms ir būtiski saprast: atzīt, ka jūs esat slims, nenozīmē ciest neveiksmi, gluži tāpat kā jūrnieks necieš neveiksmi, atzīstot, ka  ir iekļuvis vētrā. Tieši otrādi, reālistiski novērtējis, ka ir nokļuvis vētrā, jūrnieks sāk aktīvi rīkoties. Tāpat, ja jūs atzīstat, kāds ir jūsu patiesais veselības stāvoklis, tas nozīmē nevis neveiksmi, bet gan ”došanos uz priekšu jaunā virzienā”, kā izteicās kāda hroniski slima sieviete.

Ja arī jūsu fiziskās spējas tagad ir krietni ierobežotas, ir vērtīgi sev atgādināt, ka, visticamāk, jūsu prāts, jūtas un īpašības joprojām nav mainījušās. Piemēram, vai gan jūs neesat saglabājis savu aso prātu un spēju organizēt un spriest? Droši vien jūs neesat zaudējis savu silto smaidu, neviltoto interesi par citiem, prasmi klausīties un spēju būt īstam draugam. Un vissvarīgākais — jūs neesat zaudējis ticību Dievam.

Turklāt neaizmirstiet, ka jūs gan nevarat savā dzīvē izmainīt visus apstākļus, tomēr no jums paša ir atkarīgs, kā jūs tos uztversiet. Airīna Palina no ASV Nacionālā Vēža institūta atzīmēja: ”Reakcija uz slimību ir atkarīga no jums paša — vienalga, ko slimība uztiepj.” Helēna, kāda 70 gadus veca sieviete, kam ir izkaisītā skleroze smagā stadijā, apliecināja: ”To, vai jūs spēsiet dzīvē no jauna atgūt līdzsvaru, nosaka ne tik daudz veselības stāvoklis, bet gan jūsu reakcija uz to.” Kāds vīrietis, kas jau ilgu laiku ir invalīds, sacīja: ”Pozitīvu prāta nostāju var pielīdzināt ķīlim, kas palīdz kuģim noturēties virs ūdens.” Ne velti Salamana Pamācībās 18:14 ir sacīts: ”Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, — bet, ja kādu pārņēmis izmisums, — kas var to panest?”

Kā atkal kļūt par noteicēju savā dzīvē

Kad pamazām tiek atgūts emocionālais līdzsvars, tādus jautājumus kā: ”Kāpēc tam bija jānotiek tieši ar mani?” — var nomainīt jautājums: ”Kas man tagad būtu jādara, ja jau ar mani tas ir noticis?” Varbūt jums būs interesanti uzzināt, kādus soļus jūs varat spert, lai uzlabotu savu situāciju. Ļaujiet pievērst jūsu uzmanību dažiem no tiem.

Reāli novērtējiet savu situāciju, apdomājiet, kas būtu jāmaina, un pēc tam mainiet to, ko ir iespējams mainīt. ”Slimība var pamudināt cilvēku pārvērtēt savu dzīvi — tā nenozīmē galu, bet gan sākumu kaut kam jaunam,” saka Dr. Špīgels. Pajautājiet sev: ”Kas man dzīvē bija svarīgs, pirms es zaudēju veselību? Kas šajā ziņā tagad ir mainījies?” Uzdodiet sev šādus jautājumus, koncentrējoties nevis uz to, ko jūs vairs nespējat darīt, bet uz to, kas ir iespējams, ja arī tas ir jādara citādi nekā agrāk. Pievērsīsim uzmanību, kā tas ir izdevies Helēnai — sievietei, kas jau bija pieminēta iepriekš.

Jau 25 gadus Helēnu vārdzina izkaisītā skleroze. Lai varētu staigāt, sākumā  viņa izmantoja atbalsta rāmi. Vēlāk, kad Helēnai vairs neklausīja labā roka, viņa iemācījās veikli rīkoties ar kreiso roku. Ar laiku arī kreisā roka pārstāja klausīt. Turklāt apmēram pirms astoņiem gadiem Helēnas veselība pasliktinājās tiktāl, ka viņa vairs nespēja staigāt. Tagad viņa nevar iztikt bez citu palīdzības — viņu mazgā, baro un apģērbj. Tas Helēnu apbēdina, tomēr viņa saka: ”Mans kredo joprojām paliek tas pats: ”Domā par to, ko tu vari darīt, nevis par to, ko tu darīji agrāk.”” Ar vīra un medmāsu palīdzību, kā arī liekot lietā pati savu izdomu, Helēna vēl aizvien dara daudz ko tādu, kas viņai allaž ir sagādājis prieku. Piemēram, kopš 11 gadu vecuma nozīmīgu vietu Helēnas dzīvē ir ieņēmusi sludināšana — viņa vienmēr ir stāstījusi citiem par Bībelē solīto mierpilno jauno pasauli. Arī tagad viņa to dara katru nedēļu. (Mateja 28:19, 20.) Helēna paskaidroja, kā tas viņai izdodas.

”Es lūdzu, lai māsiņa, kas nāk pie manis, turētu man priekšā laikrakstu. Mēs kopīgi lasām nekrologus un atzīmējam dažus no tiem. Pēc tam es viņai pasaku, kādas domas es gribētu iekļaut vēstulē cilvēkam, kas ir zaudējis kādu no saviem tuviniekiem, un māsiņa uzraksta šo vēstuli. Kopā ar vēstuli es nosūtu arī brošūru Kad nomiris jums tuvs cilvēks *, kurā ir pastāstīta Bībeles mierinošā vēsts par cerību uz augšāmcelšanu. Es to daru katru svētdienas pēcpusdienu. Es esmu laimīga, ka joprojām varu sludināt citiem labo vēsti par Dieva Valstību.”

Izvirziet saprātīgus un sasniedzamus mērķus. Lai izmainītu to, kas maināms, Helēna cenšas izvirzīt un sasniegt konkrētus mērķus. Tā ir svarīgi rīkoties visiem, kas ir līdzīgā situācijā. Kāpēc tā var teikt? Tāpēc, ka mērķi cilvēkam palīdz koncentrēties uz nākotni un, sasniedzis mērķus, viņš jūtas gandarīts. Turklāt šādi zināmā mērā ir iespējams atgūt pašcieņu. Tomēr paturiet prātā, ka jūsu mērķiem jābūt konkrētiem. Piemēram, jūs varat apņemties: ”Es šodien izlasīšu vienu nodaļu no Bībeles.” Tāpat ir svarīgi, lai mērķi būtu reāli. Arī tie cilvēki, kas ilgstoši slimo, ir atšķirīgi gan emocionālā, gan fiziskā ziņā, tādēļ varbūt jūs nespējat sasniegt tādus pašus mērķus kā citi. (Galatiešiem 6:4.)

”Lai arī cik nenozīmīgs varētu likties izvirzītais mērķis, ja tas tiek sasniegts, cilvēks  jūt pamudinājumu darīt vairāk,” stāsta Lekss no Nīderlandes. Vairāk nekā pirms divdesmit gadiem, 23 gadu vecumā, viņš cieta nelaimes gadījumā, pēc kura kļuva paralizēts. Daudzo fizikālās terapijas kursu laikā Leksu nemitīgi mudināja izvirzīt sev mērķus, piemēram, pašam nomazgāt seju ar sūkli. Tas atņēma daudz spēka, tomēr viņš šo mērķi īstenoja. Redzēdams, ka viņš spēj nomazgāt sev seju, Lekss centās sasniegt jaunu mērķi — pats attaisīt un aiztaisīt zobu pastas tūbiņu. Un arī tas viņam izdevās. ”Kaut gan tas prasīja piepūli,” stāsta Lekss, ”izrādījās, ka es spēju izdarīt vairāk, nekā biju domājis.”

Ar sievas Tīnekes palīdzību Lekss sasniedza arī nozīmīgākus mērķus. Piemēram, pārvietodamies invalīdu ratiņos, viņš kopā ar sievu dodas no mājas uz māju, lai stāstītu citiem Bībeles vēsti. Turklāt katru nedēļu Lekss apmeklē kādu invalīdu, lai viņu uzmundrinātu un studētu ar viņu Bībeli. ”Palīdzēdams citiem, es gūstu dziļu gandarījumu,” stāsta Lekss. Kā apstiprināts Bībelē, ”svētīgāk ir dot nekā ņemt”. (Apustuļu darbi 20:35.)

Kā būtu, ja arī jūs sev izvirzītu mērķi palīdzēt citiem? Tā kā jums ir smags veselības stāvoklis, jūs varat iemācīties prasmīgi mierināt citus, jo pieredzētās grūtības var jūs padarīt īpaši iejūtīgu pret citu cilvēku sāpēm.

Nepazaudējiet saskarsmi ar citiem cilvēkiem. Medicīniski pētījumi liecina, ka sociāli kontakti nāk par labu cilvēka veselībai. Taču pretējā gadījumā arī iznākums ir pretējs. ”Starp sociālu izolāciju un mirstību pastāv tikpat.. cieša saistība kā starp smēķēšanu.. un mirstību,” stāsta kāds speciālists. ”Uzlabot attiecības ar cilvēkiem var būt tikpat svarīgi jūsu veselībai kā atmest smēķēšanu.” Nav brīnums, ka nobeigumā viņš atzīmē: mūsu prasme veidot attiecības ar citiem ir ”nepieciešama izdzīvošanai”. (Salamana Pamācības 18:1.)

Taču, kā bija minēts iepriekšējā rakstā, var gadīties, ka vairāki draugi ir pārstājuši jūs apciemot. Jūs tikai iegūsiet, ja centīsieties izrauties no vientulības. To jūs varat mēģināt, sākot pats aicināt draugus pie sevis ciemos.

Padariet ciemošanos par priecīgu notikumu. * Jūs varat radīt patīkamu atmosfēru, ja nerunājat par savu veselību tik daudz, ka ciemiņi no tā nogurtu. Kāda hroniski slima  sieviete izlēma ierobežot laiku, ko viņa, sarunājoties ar vīru, veltī slimībai. ”Mēs gluži vienkārši nepieļaujam, ka mana slimība kļūtu par galveno sarunu tematu,” viņa stāsta. Neļaujiet slimībai aizēnot dažādas labas domas, ar kurām jūs varētu dalīties ciemošanās laikā. Kāds vīrietis ar savu draugu, kas ir piesaistīts pie gultas, bija sarunājies par mākslu, vēsturi un par to, kas stiprina viņa drauga ticību Dievam Jehovam. Vēlāk pēc šīs sarunas vīrietis teica: ”Slimība neaizņem visas viņa domas. Runāties ar viņu tiešām bija interesanti.”

Draugiem būs patīkami atrasties jūsu sabiedrībā, ja jums būs laba humora izjūta. Turklāt smejoties ieguvējs esat arī jūs pats. ”Humora izjūta palīdz pārvarēt daudzas problēmas — kā iekšējas, tā ārējas,” saka vīrietis, kam ir Parkinsona slimība. Smieklus tik tiešām var nosaukt par labām zālēm. Salamana Pamācībās 17:22 teikts: ”Priecīga sirds dziedina vainas.” Pat tad, ja jūs smejaties tikai dažas minūtes, smiekli jums nāk par labu. Turklāt, kā raksta Sūzana Milstrija Velsa, kas pati ir hroniski slima, ”atšķirībā no dažādiem citiem līdzekļiem, ko mēs lietojam, smiekli ir pilnīgi droši, nekaitīgi un patīkami”. Viņa piebilst: ”Vienīgais, ko mēs zaudējam, ir slikts garastāvoklis.”

Meklējiet iespējas mazināt stresu. Pētījumi liecina, ka slimības gadījumā stress stāvokli vēl vairāk pasliktina, savukārt, stresam mazinoties, pašsajūta uzlabojas. Reizi pa reizei centieties atslābināties. (Salamans Mācītājs 3:1, 4.) Neļaujiet slimībai valdīt pār jūsu dzīvi. Ja veselības dēļ jums visu laiku jādzīvo mājās, mēģiniet mazināt iekšējo spriedzi, klausoties mierīgu mūziku, lasot kādu grāmatu, nesteidzīgi vannojoties, rakstot vēstules vai dzeju, gleznojot, spēlējot kādu mūzikas instrumentu, sarunājoties ar uzticamu draugu vai nodarbojoties ar kaut ko tamlīdzīgu. Šādas nodarbības jūs neatbrīvos no slimības, tomēr tās ļaus kādu laiciņu nedomāt par to.

Ja jūs varat pārvietoties, dodieties pastaigās, iepērcieties, pastrādājiet dārzā, kaut kur aizbrauciet vai, ja vien tas ir iespējams, dodieties ceļojumā. Protams, veselības dēļ ceļot jums nebūs tik viegli kā citiem, taču, ja jūs laikus gatavosieties un liksiet lietā izdomu, šķēršļi būs pārvarami. Piemēram, Leksam un Tīnekei, par kuriem bija stāstīts iepriekš, izdevās aizbraukt uz ārzemēm. ”Sākumā gan mēs jutām zināmu spriedzi,” stāsta Lekss, ”tomēr brauciens izvērtās brīnišķīgs.” Bez šaubām, jums ir jārēķinās ar savu veselības stāvokli, tomēr tam nebūtu jānosaka visa jūsu dzīve.

Smelieties spēkus ticībā. Kristieši, kas sekmīgi tiek galā ar nopietnām veselības problēmām, apliecina, ka viņi pastāvīgi gūst mierinājumu un spēkus, jo tic Dievam Jehovam un izjūt kristiešu draudzes atbalstu. * Tālāk var izlasīt, ko šie cilvēki paši saka par to, cik vērtīgi ir lūgt Dievu, studēt Bībeli, domāt par nākotnes izredzēm un apmeklēt kristiešu sapulces Valstības zālē.

● ”Vēl joprojām dažkārt es kļūstu nomākts. Tādos brīžos es lūdzu, lai Jehova atjauno manu apņēmību darīt to, kas ir manos spēkos.” (Psalms 55:23; Lūkas 11:13.)

● ”Bībeles lasīšana un pārdomas par izlasīto man ievērojami palīdz saglabāt sirdsmieru.” (Psalms 63:7; 77:12, 13.)

● ”Bībeles studijas man ļauj paturēt prātā, ka īstā dzīve vēl ir tikai priekšā un ka es nepalikšu invalīds uz visiem laikiem.” (Jesajas 35:5, 6; Atklāsmes 21:3, 4.)

● ”Ticība Bībelē apsolītajai nākotnei man dod spēku izturēt to dienu, kurā es dzīvoju, nevis raizēties par visām nākotnē iespējamām problēmām.” (Mateja 6:33, 34; Romiešiem 12:12.)

● ”Sapulces Valstības zālē man palīdz pievērst domas kaut kam pozitīvam un nedomāt par slimību.” (Psalms 26:12; 27:4.)

● ”Attiecības ar draudzes locekļiem sagādā man lielu prieku.” (Apustuļu darbi 28:15.)

 Bībelē ir apliecināts: ”Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā, tiem Viņš ir stipra pils, un Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu.” (Nahuma 1:7.) Tuvas attiecības ar Dievu Jehovu un cieša saikne ar kristiešu draudzi pastāvīgi var sniegt mierinājumu un spēku. (Romiešiem 1:11, 12; 2. Korintiešiem 1:3; 4:7.)

Esiet pacietīgs

Sekmīga pielāgošanās smagai slimībai vai invaliditātei ”prasa laiku, tā nemēdz notikt pēkšņi”, atzīmē kāda sociālā darbiniece, kas palīdz cilvēkiem ilgstošu slimību gadījumā. Kā iesaka kāds cits speciālists, esiet pacietīgi, jo jūs mācāties ”kaut ko pilnīgi jaunu: sadzīvot ar smagu slimību”. Jums jārēķinās, ka pat tad, ja jums ir pozitīvs skatījums uz dzīvi, dažreiz jums būs jāizcieš drūmas dienas vai pat nedēļas. Tomēr ar laiku jūs ievērosiet, ka kaut kas ir mainījies uz labo pusi. Kāda sieviete, kas to pieredzēja savā dzīvē, stāsta: ”Es biju tik pārsteigta, kad konstatēju, ka visu dienu neesmu pat iedomājusies par vēzi.. Pirms kāda laika man likās, ka tas nekad nenotiks.”

Kad būsiet pārvarējuši sākotnējās bailes un izvirzījuši jaunus mērķus, iespējams, jūs būsiet pārsteigti, cik labi jums izdodas pielāgoties pārmaiņām savā dzīvē. Kā apstiprina nākamais raksts, šāda pielāgošanās patiesi ir iespējama.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēls 7. lpp.]

Uzzinot vairāk par savu slimību, ir vieglāk tai pielāgoties

[Attēls 8. lpp.]

Ar citu cilvēku palīdzību Helēna sacer uzmundrinošas vēstules

[Attēls 8. lpp.]

”Es esmu laimīga, ka varu citiem sludināt labo vēsti par Dieva Valstību.”

[Attēli 9. lpp.]

”Kaut gan es esmu paralizēts, es spēju izdarīt vairāk, nekā biju domājis.” (Lekss)