Kas notiek pasaulē

Sēklu krātuve

”Zinātnieki prognozē, ka nākamo 50 gadu laikā līdz pat 25% pasaules augu valsts varētu pazust no zemes virsas,” stāstīts Kanādas laikrakstā National Post. Lai glābtu apdraudētos augus no iznīcības, Londonas Karaliskais botāniskais dārzs (Anglija) ir dibinājis Tūkstošgades sēklu fondu (MSB). ”MSB plāno savākt un uzglabāt vairāk nekā 25 000 augu sugu — vairāk nekā 10% no pasaules sēklaugiem,” paskaidrots laikrakstā. MSB organizētāji cer, ka šīs sēklas varēs izmantot, lai atjaunotu pārmērīgi noplicinātas zemes, novērstu bada draudus un sagādātu augus, ko lieto tautas medicīnā vai farmaceitisko preparātu izgatavošanā. Sēklu fonda projekta vadītājs Rodžers Smits saka: ”Visbiežāk pirmie pazūd tieši tie augi, kas cilvēkiem un dzīvniekiem ir visderīgākie.”

Nesāpīga sirdslēkme

Daudzi spēj pazīt sirdslēkmi pēc tās parastākā fiziskā signāla — spiedošajām sāpēm krūtīs. Taču krietni mazāk cilvēku zina, ka ”trešdaļa pacientu sirdslēkmes laikā nekādas sāpes krūtīs nejūt”, teikts žurnālā Time. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc ”cilvēki, kam sākusies sirdslēkme, bet kas nejūt sāpes, lielākoties atliek došanos uz slimnīcu — vidēji par divām stundām”, kā liecina kāds pētījums, kura rezultāti bija publicēti The Journal of the American Medical Association. Taču jebkāda vilcināšanās, kas kavē saņemt varbūt pat dzīvībai svarīgu medicīnisku palīdzību, ir ļoti bīstama. Kādām pazīmēm būtu jāpievērš uzmanība? ”Otrs izplatītākais briesmu signāls, šķiet, ir smags elpas trūkums,” rakstīts Time. Rakstā bija minētas arī tādas iespējamas pazīmes kā nelabums, stipra svīšana un ””grēmas”, kas pastiprinās staigāšanas vai cita veida fiziskas piepūles laikā”.

Lipīgie pirksti

Gekoni var brīvi skraidīt pa griestiem, kas ir tik gludi kā stikls. Kā šīm ķirzakām tas izdodas? Zinātnieki, kas gadu desmitiem pūlējušies atrisināt šo mīklu, liekas ir atraduši izskaidrojumu. Zinātnieku un inženieru grupa ir noskaidrojusi, ka ”smalkie matiņi jeb sariņi, kas klāj gekona pēdas, beržoties pret virsmu, pielīp tai ar pārsteidzošu spēku”, rakstīts žurnālā Science News. ”No katra sariņa atzarojas vēl smalkāki izaugumi, ko dēvē par lāpstiņām. Kad gekons liek kāju uz kādas virsmas, apmēram miljards lāpstiņu, kas gluži kā paklājs sedz tā pēdu, piespiežas pie virsmas tik cieši, ka, iespējams, sāk darboties starpmolekulāri spēki.” Zinātnieki arī atzīmē, ka, sperot soļus, gekons ”sariņus acīmredzot ne tikai piespiež pie virsmas, bet arī velk gar to”. Tādā veidā ”katrs sariņš pieķeras desmitreiz ciešāk nekā tad, ja tas būtu tikai piespiests”, sacīts žurnālā.

Grieķijas pareizticīgo baznīca neapmierināta ar lēmumu

Lēmums Grieķijas pilsoņu personas apliecībās turpmāk vairs nenorādīt reliģisko piederību ”ir izraisījis Grieķijas pareizticīgo baznīcas sašutumu”, ziņo elektroniskais ziņu dienests Newsroom.org. Šāds lēmums ir pieņemts, reaģējot uz Starptautiskās Helsinku cilvēktiesību federācijas 1998. gada ziņojumu, kurā bija teikts, ka ”Grieķijā tiek diskriminētas pārējās baznīcas un prasība personas apliecībās norādīt reliģisko piederību ir pamatā diskriminācijai darba tirgū un neobjektīvai policijas attieksmei”. Grieķijas valdība norāda, ka šīs izmaiņas ieviešana ”saskaņos personas apliecības ar Eiropas Savienības normām un 1997. gadā pieņemto valsts likumu par privātās dzīves aizsardzību”, atzīmēts rakstā. Taču Grieķijas pareizticīgo baznīcas vadītājs tos, kas vēlas, lai personas apliecībās nebūtu minēta reliģiskā piederība, ir nodēvējis par ”ļaunajiem spēkiem”.

Ķīna cīnās ar putekļu vētrām

Pēdējos gados Ķīnas ziemeļos plosās putekļu vētras, kas ceļas Iekšējās Mongolijas tuksnešos, un tās ir iznīcinājušas lauksaimniecības kultūras un lopus miljoniem dolāru vērtībā, rakstīts China Today. 2000. gadā vairākas putekļu vētras sasniedza pat galvaspilsētu Pekinu. 1998. gadā kāda smilšu vētra izpostīja vairāk nekā 33 000 hektāru labības un nogalināja 110 000 mājlopu. Par vētru galveno cēloni tiek uzskatīta nepareiza zemes apsaimniekošana.  Iznīcinot augu segu, plaši apgabali ir pārvērsti par tuksnesi. Piemēram, 1984. gadā Ķīnas ziemeļos, Ninsjas Hueju autonomajā rajonā, cilvēki sāka rakt lakricsaknes, ko izmanto Ķīnas tautas medicīnā. ”Nepilnos desmit gados,” teikts China Today, ”tika izpostīti 600 000 hektāri zālāju un 13 333 hektāri lauksaimnieciski izmantojamas zemes tika padarīti par tuksnesi.” Citur tuksneši radušies pārmērīgas noganīšanas un vietējo ūdens resursu pārliecīgas ekspluatācijas dēļ. Lai risinātu šo problēmu un apturētu tuksnešu izplešanos, lielas pūles tiek ieguldītas apmežošanā un zālaugu segas atjaunošanā.

Identitātes zagļi

Mehiko laikrakstā El Economista izteikts brīdinājums uzmanīties no blēžiem, kas piesavinās svešu identitāti, lai krāptu kreditorus. Nozaguši kāda cilvēka pastu vai kabatas portfeli, viņi uzzina tā personiskos datus un iegādājas kredītkarti šī cilvēka vārdā. Pēc tam viņi to izmanto, lai pirktu vai īrētu preces pa tālruni vai ar Interneta starpniecību. Var paiet gadi, pat gadu desmiti, līdz cilvēkiem, kas kļuvuši par šo noziedznieku upuriem, izdodas atkal sakārtot savu dzīvi, teikts laikrakstā. Kā pasargāt sevi no identitātes zagļiem? El Economista iesaka: nenēsājiet līdzi svarīgus dokumentus, ja nedomājat tos lietot; reģistrējiet visus ar kredītkarti veiktos maksājumus un pēc šiem pierakstiem pārbaudiet piesūtītos ikmēneša pārskatus; pirms izmetat kvītis par norēķiniem, kas veikti ar kredītkarti, saplēsiet tās; nesūtiet personiskus datus pa elektronisko pastu un pierakstiet visu savu kredītkaršu numurus un derīguma termiņus, kā arī šo karšu izdevēju tālruņa numurus, lai nepieciešamības gadījumā varētu paziņot par kredītkartes pazaudēšanu vai nozagšanu.

Karš pret baktērijām nav pamatots

”Amerikāņu patērētāji bez vajadzības karo ar mikrobiem savās mājās,” rakstīts USA Today. Kā var lasīt šajā laikrakstā, ārsts un mikrobiologs Stjuarts Līvijs no Tafta universitātes (ASV) uzskata, ka ”antibakteriālo produktu izplatīšanās dēļ.. var parādīties tādas baktērijas, uz kurām neiedarbojas ne tikai antibakteriālās ziepes, bet arī antibiotikas”. Sterilizēt savu dzīvokli ar antibakteriāliem līdzekļiem ir tas pats, kas sist ”mušas ar veseri”, saka S. Līvijs. Turpretī tādi mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļi kā balinātāji, ūdeņraža peroksīds un karsts ūdens un ziepes likvidē netīrumus, bet neizraisa baktēriju mutāciju un rezistences veidošanos. ”Baktērijas ir mūsu sabiedrotie,” apgalvo S. Līvijs. ”Mums jāslēdz ar tām miers.”

Briti — aizrautīgākie televīzijas skatītāji

”Gandrīz ceturtā daļa britu nedēļas gaitā pie televizora ekrāniem vidēji pavada tikpat daudz laika kā darbā,” informē Londonas laikraksts The Independent. Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, caurmērā Lielbritānijas iedzīvotāji skatās televīziju 25 stundas nedēļā un 21 procents iedzīvotāju šai nodarbībai veltī vairāk nekā 36 stundas. ”Ar televīzijas skatīšanos pārmērīgi aizraujas ne tikai jaunieši, bet, kā liecina iegūtie dati, arī vīrieši un sievietes brieduma gados un veci cilvēki,” teikts laikrakstā. Kāda ģimene, kas skatās televīziju aptuveni 30 stundas nedēļā, sacīja, ka televīzija viņiem dod ”iespēju aizbēgt no īstenības”. Taču tik ilgstoša TV skatīšanās atstāj negatīvas sekas. Izpētot stāvokli 20 valstīs, noskaidrojās, ka Lielbritānija ”bez pūlēm ieņem pirmo vietu TV skatīšanās ziņā”, stāstīts Londonas The Guardian Weekly, bet, ”vērtējot pēc trim svarīgākajiem lasīt un rakstīt prasmes līmeņa kritērijiem, [tā] atrodas saraksta beigu daļā”.

Dzimumaudzināšana no agrīna vecuma

Bangkokā (Taizeme) izglītību dzimumjautājumos bērni drīzumā sāks saņemt jau bērnudārzā, teikts Bangkok Post. Rakstā sacīts, ka, saskaņā ar Ģimenes plānošanas un iedzīvotāju pieauguma kontroles nodaļas vadītājas Dr. Suvannas Vorakaminas teikto, ”skolotāji un veselības aprūpes darbinieki tiks īpaši apmācīti zinātniski izskaidrot dzimumjautājumus”. Dr. Vorakamina piebilda: ”Dzimumaudzināšana jau no bērnudārza līmeņa netiek ieviesta ar nolūku pamudināt mazus bērnus uz seksuālu uzvedību. [..] Zināšanas, ko bērni iegūs jau mazotnē, palīdzēs viņiem pusaudžu vecumā neiesaistīties nepareizā rīcībā un pasargāt sevi no nevēlamas grūtniecības.”