Zelts, kas pārcēla kalnus

No Atmostieties! korespondenta Spānijā

”No kalna ir izveidota māla katedrāle ar neskaitāmiem tornīšiem. Pie tā ir vainojams zelts un Roma. Laiks un skaistums tiem ir piedevis.” (Pedro Garsija Trapjeljo.)

SPĀNIJAS ziemeļrietumos atrodas kāds savāds zelta smilšakmens klintājs. Tur augošās kastaņas rada ilūziju, ka robotās klintis un augstos torņus ir radījuši dabas spēki. Un tikai kāds pēkšņi uziets tunelis ļauj noprast, kādu senu noslēpumu glabā šīs klintis. Šeit — vietā, kas tagad pazīstama ar nosaukumu Lasmedulasa, — kādreiz atradās lielākās zelta raktuves Romas impērijā.

Zeltam visos laikos ir piemitis valdzinājums, kas cilvēkus ir darījis gatavus uz visu, lai šo dārgmetālu dabūtu savās rokās. Bībelē, Ījaba grāmatā, ir stāstīts, ka jau pirms vairākiem tūkstošiem gadu ”ļaudis izlauza zemē stāvas ieejas”, ”izrakņāja kalnus no pašiem to pamatiem” un ”klintīs.. izcirta ejas”, lai iegūtu zeltu, sudrabu un dārgakmeņus. (Ījaba 28:1—10.)

Vairākus gadsimtus vēlāk, kad pār pasauli valdīja Roma, zelts joprojām bija lielā cieņā. Imperators Augusts vēlējās panākt stabilu ekonomiku, un, lai sekmētu Romas komercijas uzplaukumu, viņam bija nepieciešami sudraba denāriji un zelta aureji. Lai pietiekamā daudzumā izkaltu monētas, Augustam, protams, bija vajadzīgs zelts un sudrabs. Tāpēc cieši pa pēdām romiešu leģioniem, kas iekaroja arvien jaunas teritorijas, sekoja zelta meklētāji.

Kad neilgi pirms mūsu ēras sākuma romieši beidzot nonāca līdz Spānijas ziemeļrietumiem, viņi atklāja jaunus zelta krājumus. Diemžēl dārgais metāls gulēja dziļi kalnu iekšienē, ieslēgts aluviālajos nogulumiežos, kas tik viegli negribēja zeltu atdot. Divarpus gadsimtus bija smagi jāstrādā un jālej sviedri, lai apslēptos dārgumus izceltu no zemes dziļumiem.

Taču romieši no grūtībām nebaidījās. Darbaspēks bija lēts, un ar tālaika kalnrūpniecības tehniskajiem paņēmieniem zelta iegūšana gan bija smags, tomēr paveicams darbs. Viņi bija izdomājuši tikt pie zelta, pakāpeniski pārskalojot visu kalnu. Lai realizētu šo plānu, romieši uzbūvēja vairāk nekā 50 kanālu, augstu kalnos izveidoja vairākus lielus rezervuārus un izraka simtiem kilometru garus tuneļus.

Kad kādā kalna daļā tuneļu tīkls bija gatavs, inženieri pa tiem iepludināja ūdeni zem spiediena. Milzīgās ūdens masas aizrāva sev līdzi tonnām zemes. Kad zeltu saturošās smiltis un akmeņi tika noskaloti no kalna lejā, zeltu atdalīja  ar skalošanas un sijāšanas palīdzību. Pēc tam visu procesu atkārtoja, izmantojot nākamo tuneļu tīklu.

Vai rezultāts bija šādu pūļu vērts? Pacietīgi strādādami, romieši Lasmedulasā ieguva apmēram 800 tonnu zelta. No tūkstošiem strādnieku tas prasīja vārda tiešā nozīmē pārvietot kalnus — vairāk nekā 240 miljonus kubikmetru zemes. Katrās desmit tonnās pārraktās zemes viņi atrada vidēji 30 gramus zelta.

Mūsdienās no Lasmedulasas zelta raktuvēm ir palikuši vairs tikai daži tuneļi un robotas klintis, kuras ir nopulējusi erozija un no visām pusēm ieskāvušas romiešu ievestās kastaņas.

[Attēls 22. lpp.]

Zelta monēta (aurejs) ar imperatora Augusta attēlu

[Attēls 23. lpp.]

Lasmedulasa — vieta, kur atradās lielākās zelta raktuves Romas impērijā

[Attēls 23. lpp.]

Daļa no senās tuneļu sistēmas

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

Visas monētas: Musée de Normandie, Caen, France