Kādas ir sekas, ja grib paspēt pārāk daudz

MŪSDIENU RIETUMU PASAULE IR AIZRĀVUSIES AR ĀTRUMU UN ĒRTĪBĀM.

TRAUKU mazgājamās mašīnas ietaupa laiku, kas jāpavada virtuvē. Veļas mazgājamās mašīnas ietaupa laiku, kas jāveltī drēbju kopšanai. Miljoniem cilvēku, iepērkoties vai kārtojot darījumus ar banku, vairs pat neatstāj savu māju — viņi tikai ieslēdz datoru un izmanto Internetu.

Pasaule lielā mērā ir pārplūdināta ar visdažādākajām ierīcēm, kas ļauj ietaupīt laiku un spēkus. Varētu domāt, ka tas dod cilvēkiem milzum daudz brīva laika, ko pavadīt kopā ar ģimeni un veltīt atpūtai. Diemžēl daudzi ļoti bieži atzīst, ka viņi izjūt lielāku nogurumu un spriedzi nekā agrāk. Iemeslu ir daudz, un tie ir sarežģīti.

Vairāki iemesli ir saistīti ar darbu. Austrālijas Darba attiecību pētījumu un mācību centrs analizēja, cik daudz stundu austrālieši pavada darbā, un konstatēja, ka ”liela daļa regulāri strādā vairāk nekā 49 stundas nedēļā” un ”darbā pavadītā laika pieaugums, visticamāk, negatīvi ietekmē ģimenes dzīvi un sabiedrību”. Daudzi cilvēki izvēlas dzīvot piepilsētā, kur ir vairāk zaļumu un ir klusāk nekā centrā. Tas nozīmē, ka katru nedēļu vai pat katru dienu vairākas stundas jāpavada ceļā uz darbu un atpakaļ — vai nu jāspiežas pārpildītos vilcienos un autobusos, vai, braucot ar automašīnu, pacietīgi jāgaida satiksmes sastrēgumos. Tā darbadiena kļūst vēl garāka un palielinās arī spriedze.

Vai jūs ciešat no regulāras neizgulēšanās?

Miega problēmas ir kļuvušas tik izplatītas, ka pēdējos gados daudzviet pasaulē ir atvērtas miega traucējumu klīnikas. Zinātnieki ir atklājuši, ka cilvēkiem, kas regulāri neizguļas, neizgulētās stundas ”sakrājas”. Protams, organisms to vēlas kompensēt un liek cilvēkam justies nogurušam. Tā kā tagadējā dzīves veida dēļ cilvēki neguļ pietiekami ilgi, daudzi jūt hronisku nogurumu.

20. gadsimtā kādā rietumvalstī laiks, ko cilvēki naktī atvēl miegam, vidēji bija samazinājies par 20 procentiem: no deviņām stundām  līdz septiņām. Zinātniekiem ir milzum daudz pierādījumu, ka miega trūkums apgrūtina mācīšanos, kavē atmiņu un motoriskās iemaņas, kā arī vājina imūnsistēmu. Lielākā daļa no mums ir ievērojuši, ka tad, kad jūtamies noguruši, biežāk kļūdāmies. Diemžēl šādas kļūdas var būt smagas un var dārgi izmaksāt.

Pārguruma augstā cena

Kā tiek apgalvots, tieši pārgurums, ko radījušas garas darba dienas un darbinieku trūkums štatu samazināšanas dēļ, ir izraisījis dažas no visbriesmīgākajām 20. gadsimta beigu katastrofām. To vidū var minēt Černobiļas kodolkatastrofu, kosmosa kuģa Challenger eksploziju un milzīga daudzuma naftas izlīšanu jūrā, kad Prinča Viljama līcī pie Aļaskas krastiem uz rifa uzskrēja tankkuģis Exxon Valdez.

Sprādziens Černobiļas atomreaktorā notika tad, kad tur tika veikts īpašs izmēģinājums. Mārtins Mors-Īds savā grāmatā The 24-Hour Society (24 stundu sabiedrība) raksta, ka testu ”vadīja pārgurušu elektroinženieru grupa — šie cilvēki atomelektrostacijā bija atradušies jau vismaz trīspadsmit stundu un, ļoti iespējams, pat vēl ilgāk, jo atļauja sākt izmēģinājumu tika dota ar desmit stundu nokavēšanos”. Lai kāds būtu bijis avārijas cēlonis, radiācijas sekas izpaužas arī pēc ilga laika — piemēram, Ukrainā kopš 1986. gada, pēc kāda nesena pētījuma datiem, bērnu vidū ir desmitreiz pieaugusi saslimstība ar vairogdziedzera vēzi.

Prezidenta komisija, kas rūpīgi pētīja kosmosa kuģa Challenger eksplozijas cēloņus, ziņoja, ka viena no līgumstrādnieku grupām 20 pieļaujamo virsstundu limitu bija pārsniegusi 480 reizes, bet cita — 2512 reizes. Ziņojumā bija teikts, ka vadītāju nogurums, ko bija izraisījis ”neregulārs darba laiks vairāku dienu garumā un neizgulēšanās”, bija viens no faktoriem, kāpēc kosmosa kuģim tika dota kļūdaina atļauja pacelties. Ziņojumā bija secināts, ka ”tad, ja virsstundu ir pārāk daudz, samazinās darba efektivitāte un palielinās cilvēcisko kļūdu risks”.

Kā vēstī kādas arodbiedrības pārstāvji, tankkuģa Exxon Valdez komandas samazināšana ar mērķi samazināt izdevumus nozīmēja, ka jūrniekiem bija jāstrādā ilgāk un jāveic papildu pienākumi. Ziņojumā par katastrofu bija paskaidrots: kapteiņa trešais palīgs, kas bija atbildīgs par kuģi brīdī, kad tas īsi pēc pusnakts avarēja, bija strādājis jau no agra rīta. Jūrā izlija 42 miljoni litru naftas — tas bija lielākais naftas piesārņojums ASV vēsturē —, tika nodarīti neiedomājami postījumi krastam un dzīvajai dabai, un attīrīšana izmaksāja vairāk nekā 2 miljardus dolāru.

 Nemanāmās pārguruma sekas

Pēc kāda pētījuma datiem, pārguruma dēļ visā pasaulē katru gadu tiek nodarīti zaudējumi vismaz 377 miljardu dolāru apmērā! Taču naudas izteiksmē nav iespējams novērtēt zaudētu veselību vai dzīvību. Viens piemērs ir ceļu satiksmes negadījumi. Kā vēstī kāda Sidnejas miega traucējumu klīnika, Austrālijā vadītāja aizmigšana pie stūres izraisa 20 līdz 30 procentu ceļa satiksmes negadījumu. Tiek lēsts, ka Amerikas Savienotajās Valstīs katru gadu vismaz 100 000 ceļu satiksmes negadījumu notiek tāpēc, ka šoferi nav pietiekami izgulējušies.

Taču noguruma sekas ar to nebeidzas. Cilvēks, kas cietis nelaimes gadījumā un tiek nogādāts slimnīcā, protams, cer, ka viņu operēs možs un spirgts ķirurgs. Taču lielās slodzes un garās darbadienas dēļ ķirurgs varbūt nav ne možs, ne spirgts! Kādā Austrālijas Veselības un labklājības institūta ziņojumā bija teikts, ka apmēram 10 procenti ārstu nedēļā strādāja vairāk nekā 65 stundas, 17 procenti no visiem speciālistiem strādāja vēl vairāk, bet 5 procenti ”jaunāko ārstu” strādāja vairāk nekā 80 stundu nedēļā!

”Mašīnas un iekārtas aizsargā lietošanas instrukcijas un brīdinājuma zīmes, un darbinieki, kas ar tām strādā, tiek apmācīti,” raksta Mārtins Mors-Īds. ”Cilvēki pasaulē ierodas bez šādas aizsardzības. [..] Šokējošā patiesība ir tāda, ka par cilvēka uzbūves īpatnībām mēs zinām daudz mazāk nekā par visiem aparātiem un programmām, ar kurām viņš strādā.”

Mūsu organismam nav nedz sarkanas brīdinājuma lampiņas, kas iemirgotos, kad mums būtu jāpalēnina dzīves temps, nedz arī trauksmes zvana. Tomēr organisms mums sūta brīdinājuma signālus. To vidū ir hronisks nogurums, garastāvokļa maiņa, nomāktība un pastiprināta uzņēmība pret izplatītajām vīrusinfekcijām. Ja jums ir šie simptomi — protams, ar nosacījumu, ka tos nav izraisījusi kāda slimība —, varbūt jums ir pienācis laiks pārvērtēt savu dzīves veidu.

Kā pārlieka aizņemtība ietekmē cilvēku attiecības

Saspringta dzīve, kurā miegam netiek atvēlēts pietiekami daudz laika, ietekmē arī cilvēku savstarpējās attiecības. Lūk, kas notika ar Džonu un Mariju *, kad viņi apprecējās. Viņi gribēja to pašu, ko parasti vēlas visi jaunlaulātie: dzīvot labā mājā un būt materiāli nodrošināti. Tāpēc abi sāka strādāt pilnu slodzi. Bet, tā kā viņi strādāja maiņu darbu, viņiem sanāca maz laika pavadīt kopā. Drīz Džona un Marijas attiecības sāka pasliktināties, tomēr viņi neņēma vērā brīdinošās pazīmes un joprojām strādāja tikpat saspringti kā agrāk, līdz viņu laulība, kas tikko bija nodibināta, izira.

”Pētījumi rāda, ka šķiršanās līmenis tajās ģimenēs, kur vīrs un sieva strādā maiņu darbu, ir par 60 procentiem augstāks nekā ģimenēs,  kur vīram un sievai ir parastais darba laiks,” rakstīts grāmatā The 24-Hour Society. Taču arī daudzi precēti pāri, kas nestrādā maiņās, cenšas dzīvē paspēt tik daudz ko, ka savstarpējo attiecību izkopšanai vairs nepaliek laika. Citi stresa un noguruma dēļ sāk lietot narkotikas vai pārmērīgi dzert, vai izveido sliktus ēšanas ieradumus — šie faktori ne tikai padziļina problēmas, ko radījis pārgurums, bet izraisa arī jaunas, piemēram, šādu negatīvu faktoru iespaidā tiek pat darīts pāri bērniem.

Lai atvieglotu aizņemto vecāku nastu, tiek atvērti aizvien jauni bērnudārzi, un dažos bērnus pat ir iespējams atstāt uz vairākām dienām. Bet daudziem bērniem īstā ”aukle” ir televizors. Taču, ja vecāki grib, lai viņu bērni izaugtu par krietniem, emocionāli līdzsvarotiem cilvēkiem, tiem ir jāveltī daudz laika un uzmanības. Tāpēc tiem vecākiem, kas, tiekdamies pēc augsta dzīves līmeņa, jūtas pārāk noguruši, lai pievērstu uzmanību bērniem, būtu jāpadomā, vai tiešām ir vērts tā nopūlēties un vai necietīs kā bērni, tā viņi paši.

Mūsdienu sabiedrībā, ko raksturo straujais tehnikas progress, cieš arī vecāka gadagājuma cilvēki. Pārmaiņu straujums un nemitīgā jaunu izstrādājumu straume veciem cilvēkiem liek justies apmulsušiem un nedrošiem, straujās pārmaiņas viņus biedē, un viņi jūtas nevienam nevajadzīgi. Ko viņi var gaidīt no nākotnes?

Vai mēs visi, gan jauni, gan veci, esam absolūti pakļauti pasaulē valdošajam dzīves tempam, kas kļūst aizvien drudžaināks? Vai arī mēs kaut ko varam darīt, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti? Par laimi, mēs varam gan kaut ko darīt, un par to ir runa nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīme]

[Attēli 6. lpp.]

Iespējams, tieši cilvēku pārguruma dēļ notika Černobiļas AES avārija, eksplodēja kosmosa kuģis ”Challenger” un no tankkuģa ”Exxon Valdez” izlija milzum daudz naftas

[Norādes par autortiesībām]

Courtesy U.S. Department of Energy’s International Nuclear Safety Program

NASA photo

[Attēli 7. lpp.]

Dzīves steigas dēļ attiecības laulībā kļūst saspringtas

[Attēls 8. lpp.]

Daži domā atbrīvoties no problēmām, pārmērīgi lietojot alkoholu